r viena kopīga atziņa, ar kuru dalās mana kursa „Kā Neapēst Stresu” dalībnieces – tas kas sākās kā ceļojums uz brīvību attiecībās ar ēdienu ir kļuvis par ceļojumu uz brīvību viņu dzīvēs.
Es arī esmu tajā pašā ceļojumā, jo mācīšanās ēst apzinoties man ir iemācījusi (un turpina mācīt), kā dzīvot apzinoties.
Un ne tikai man: „Inese Millere vienā no vebināriem prasīja – vai jūs jūtiet sevī kādas pārmaiņas?Ne tikai ēšanas ziņā. Viņa gan saka- apzināta ēšana. Bet kur tas noved? Mainās pilnīgi visa dzīve. Un uz labo pusi.
Protams, ka pārmaiņas nenotiek uzreiz. Bet notiek, un tas ir pats jaukākais. Pat mans vīrs ievērojis un saka- tu jau kādas 2 nedēļas esi pilnīgi savādāka…. Mainos pati un mainās apkārtējie…Bez bikstīšanas, bez pārmetumiem…
Mācos izbaudīt ēdienu, mācos saprast, kas tad man īsti garšo un kas nē. Mācos saprast, kad ēdu tikai tāpēc, ka jāēd. Un ir atklājušies jau daudzi ēdieni, kurus ēdu tikai tāpēc, ka šķita, ka garšo….Bet, ja vārda- ēdiens vietā ieliktu vārdu –dzīve…..”– Kristīne, kursa dalībniece.
Te ir dažas atziņas no kursa nodarbībām-vebināriem kā ēšanas apzinoties mācībstundas pielietot pārējās tavas dzīves sfērās.
1. Tas nav par kontrolēšanu, tas ir par tavu atbildību.
Ko vēl, bez pārtikas, tu mēģini kontrolēt, tā vietā, lai atļautu sev iespēju elastīgi pieņemt tieši šai situācijai atbilstošus lēmumus?
2. Ikreiz, kad tev ir vēlēšanās ēst, nopauzē, lai sev pajautātu: “Vai es esmu izsalkusi?”
Tā vietā, lai reaģētu stresa autopilotā, pauze starp stimulu ( kāre ēst) un rīcību ( ēšana) dod tev rīcības/atbildes-spējas.
Kādiem citiem kairinātājiem tavā dzīvē ir nepieciešama pauzes poga, kas dotu tev laiku padomāt par tavu nākamo rīcību?
3. Vainas sajūta turpina yo-yo diētu ciklu. Nožēla atstāj atvērtas durvis, lai mācītos
Vai tu atļauj vainas sajūtai vai kaunam par tavām pagātnes notievēšanas neveiksmēm traucēt tavu virzīšanos uz priekšu kādā no tavas dzīves jomām?
4. Atceries — tavas domas rada emocijas, kas noved pie tavām darbībām, kas noved pie rezultātiem.
Diētas nestrādā, jo tās ir vērstas uz darbību, nevis pamatcēloņiem (tavām domām un emocijām); patiesībā tās pat rada jaunas domas un emocijas, kas veicina tālāku pārēšanos!
Kur vēl tavā dzīvē, tu mēģini ‘salabot’ lietas no ārpuses, vispirms nerisinot iekšējo cēloni? Kādu pretēju efektu tas rada?
5. Atļauj ‘līdzsvars, daudzveidība un mērenība’ principam vadīt tavu pārtikas izvēli.
Šis princips labi strādā attiecībā uz uzturu; padomā kā tu to vari pielietot citās sfērās — darbā, fizskajās aktivitātēs un citos savas dzīves aspektos?
6. Ēšana Apzinoties ir ēšana ar nodomu un uzmanību
Kas vēl tavā dzīvē, papildus ēšanai, varētu iegūt no vairāk nodoma, un uzmanības?
7. Pareizā ēdiena daudzuma apēšana nav par to, ka tu esi laba, tas ir par jušanos labi.
Kā lielāka apzināšanās par tavu izvēļu ietekmi (netiesājot), palīdzēs tev veikt gudrākas un pārdomātākas izvēles?
8. Efektīvas pašaprūpes praktizēšana veido buferzonu, kas palīdz tev tikt galā ar dzīves stresiem, nenovēršamiem dzīves izaicinājumiem un pārmaiņām.
Vai tu ieguldi sevī ikdienas? Savā fiziskajā, intelektuālajā, garīgājā labsajūtā?
Es ceru, ka šīs mācības ir palīdzējušas tev tikpat daudz, cik tās ir palīdzējušas man.
Bet, ja tu vēl neesi sākusi šo ceļojumu, tas nekad nav par vēlu!
Nāc pulkā un piedalies interneta semināru kursā „Kā Neapēst Stresu”, kas interesanti un saprotami māca par sakarībām starp sievietes pēc 40 psihisko un garīgo labsajūtu un figūras uzturēšanu formā.
PIESAKIES KURSAM ‘KĀ NEAPĒST STRESU’ ŠEIT >>
