rūtis ir ikvienas sievietes lepnums un rota. Tās mums liek justies sievišķīgām, kārdinošām un pievilcīgām. Lai mēs tādas justos vienmēr, ļoti būtiski ir būt veselām. Viena no vispostošākajām un ļaunākajām saslimšanām Latvijā ir krūts vēzis. Par sievietes krūšu veselību un to, kā sevi pasargāt no slimības runājam ar Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Krūts slimību centra vadītāju, mammologu-ķirurgu ARVĪDU IRMEJU.
Lai arī mammologs ir speciālists, kuru vajadzētu zināt ikvienai sievietei, ļoti daudzas par šāda ārsta esamību nemaz nezina. Kādos gadījumos sievietēm vajadzētu doties vizītē pie šī ārsta?
Jebkuras sūdzības, kas saistītas ar krūtīm. Visbiežāk tie ir dažādi veidojumi vai iekaisumi. Parasti pie mammologa sievietes nāk pēc ģimenes ārsta vai ārstējošā ginekologa nosūtījuma. Tā var būt arī pašas sievietes iniciatīva. Šajā gadījuma gan tas ir maksas pakalpojums.
Steidzama mammologa konsultācija nepieciešama, ja
– sataustīts veidojums krūtīs;
– krūšu ultrasonogrāfijā vai mammogrāfijā atklāts aizdomīgs veidojums krūtīs;
– asiņaini izdalījumi krūts galā;
– krūšu ādas ievilkums;
– strutains krūšu iekaisums (veidojums, ar apsārtumu, reizēm paaugstināta temperatūra, visbiežāk – zīdīšanas laikā).
Šad un tad mēdijos parādās ziņas, ka viens no faktoriem, kas veicina dažādas krūšu saslimšanas, sākot ar dažādiem iekaisumiem un beidzot ar audzējiem, ir krūšturis, bez kura savu ikdienu var iedomāties tikai retā. Jūsu kā ārsta un onkoloģijas speciālista viedoklis, vai pie vainas tiešām varētu būt krūšturis?
Ir tikai viens zinātnisks pētījums par šo jautājumu, kas publicēts 1991. gadā. Tajā tika konstatēts, ka sievietēm, kuras nēsā krūšturi, krūts vēzis ir biežāk. Tomēr zinātnieki gandrīz vienprātīgi atzīst, ka ar pašu krūšturi tam nav nekāda sakara. Krūšturi biežāk nēsā sievietes, kurām ir lielākas krūtis, kas ļoti bieži ir saistīts ar palielinātu ķermeņa svaru. Un tas gan ir pierādīts, ka palielināts ķermeņa svars ir krūts vēža riska faktors.
Kādi ir galvenie riska faktori krūts vēža attīstībai?
Principā ir divu veidu riska faktori:
| “Ja ģimenē krūts vēzis ir bijis vairākām sievietēm, sevišķi asinsradiniecēm, ir iespējams dubults risks saslimt ar šo slimību. |
Vieni ir bioloģiskie riska faktori. Šos faktorus sieviete pati nevar ietekmēt, bet to zinot, sieviete var sekot savai veselībai ikdienā. Viens no šādiem faktoriem ir dzimums. 99% saslimšanu ar krūts vēzi skar tieši sievietes. Ar krūts vēzi saslimst arī vīrieši, bet šādu gadījumi ir ļoti maz. Krūšu veselību būtiski ietekmē arī vecums, jo krūts vēzis, tāpat arī citas vēža formas, lielākoties attīstās tieši pēc 50 gadu vecuma. Diezgan bieži vēzis tiek pārmantots ģenētiski. Ja ģimenē krūts vēzis ir bijis vairākām sievietēm, sevišķi asinsradiniecēm, ir iespējams dubults risks saslimt ar šo slimību. Vēl viens no bioloģiskajiem riska faktoriem ir sievietes reproduktīvā sistēma, jo ir vairākas nianses sievietes dzīves ciklā, kas var kļūt par krūts vēža riska faktoriem, piemēram, mēnešreižu sākšanās pirms 12 gadu vecuma, pirmā grūtniecība pēc 30 gadiem vai menopauzes sākšanās pēc 55 gadu vecuma.
Vēl ir riska faktori, kas saistīti ar sievietes dzīvesveidu. Kā jau minēju iepriekš, viens no būtiskākajiem krūts vēža faktoriem ir palielināts ķermeņa svars, sevišķi pēc menopauzes vecuma. Liela nozīme ir pārtikai, ko lietojam savā uzturā. Cits riska faktors ir pasīvs dzīvesveids, fizisko aktivitāšu trūkums. Sava artava krūts vēža saslimšanās ir arī alkohola lietošanai un smēķēšanai.
Pēdējā laikā pasauli pāršalkusi ziņa par to, ka aktrise Andželīna Džolija operācijas ceļā atbrīvojusies no veselām krūtīm, jo ģenētisko analīžu rezultāti parādījuši, ka iedzimtības rezultātā arī viņai iespējam saslimt ar šo slimību. Cik saprotu, ka tāda prakse kādu laiku jau ir pazīstama. Lai izvairītos no onkoloģiskas saslimšanas ģenētiskas pārmantojamības rezultātā, tiek izgriezti veseli orgāni, krūtis, olnīcas. u.c. Kāds ir Jūsu viedoklis, vai tas ir efektīvi? Vai arī Latvijā ir bijuši līdzīgi gadījumi?
Šis ir ļoti svarīgs jautājums. Latvijā ir vairāki tūkstoši augsta riska sieviešu, kuras saslims ar krūts vai olnīcu vēzi, ja netiks veikti atbilstoši izmeklējumi un profilakses pasākumi.
Par pārmantotu vēzi pamats domāt gadījumos, ja ar to saslimst neraksturīgā vecumā – pirms piecdesmit gadu vecuma, vai arī par šādu iespējamību liecina ģimenes slimības vēsture: vēzis bijis vairākiem asinsradiniekiem, atkārtojies no paaudzes paaudzē. Piektā daļa visu onkoloģisko saslimšanu ir ģenētiska rakstura un tiek pārmantotas. Visbiežāk tie ir resnās un taisnās zarnas, krūts un olnīcu audzēji.
| “Latvijā ir vairāki tūkstoši augsta riska sieviešu, kuras saslims ar krūts vai olnīcu vēzi, ja netiks veikti atbilstoši izmeklējumi un profilakses pasākumi. |
Latvijā pārmantoti ir vismaz 6% no visiem krūts vēža gadījumiem un 10% no visiem olnīcu vēža gadījumiem. Profilaktiska, vēža risku mazinoša operācija ļautu šos vēžus izķert un glābtu gadā vidēji trīsdesmit sievietes. Pie tam ir zināms, ka, olnīcas izņemot, iespējams nošaut divus zaķus – tiek likvidēta šis lokalizācijas audzēja iespējamība un līdz ar agrīnu, mākslīgi izraisītu menopauzi par piecdesmit procentiem tiek samazināts arī krūts vēža risks. Ar pārmantoto krūts vēzi vairums sieviešu saslimst līdz piecdesmit gadu vecumam, kas liecina, ka nozīmīga loma tā attīstībā ir aktīvām olnīcām un to hormoniem.
Vēl viena iespēja, zinot, ka ir iespējam pārmantot vēzi, ir biežāk veikt izmeklējumus, lai saslimšanu konstatētu pēc iespējas agrīnākā stadijā. Tomēr arī sākuma stadijā diagnosticēts audzējs savu jau ir paveicis un vēlāk, neraugoties, ka tas izoperēts pašā aizmetnī, tiek konstatētas metastāzes citur organismā, līdz ar to tik un tā nepieciešama medikamentoza ārstēšana. Piemēram, olnīcu vēzi agrīni atklāt tikpat kā neizdodas – tikai kādos desmit procentos gadījumu. Pie vainas attīstības īpatnības un atrašanās vieta. Tāpēc jāizdara diezgan skarba izvēle: sagaidīt vēzi, kurš agrāk vai vēlāk jāizgriež, un ķīmijterapija, vai jāveic risku mazinoša operācija, līdz audzējam nenonākot.
Protams, pirms izšķirties par audzēja risku mazinošu operāciju, jāveic ļoti rūpīgas analīzes, lai atklātu gēnu defektus, kas ir par iemeslu noteiktas lokalizācijas audzējam, kā arī nepieciešami ārsti, kuri konsultē šāda riska pacientus. Daudzi pētījumi, kā arī citu pasaules valstu pieredze pierāda, ka profilaktiskās operācijas arī ir vienīgais efektīvais veids, lai novērstu audzēju.
Nevarētu teikt, ka Džolijas stāsts kaut kādā mērā būtu iedvesmojis manas pacientes. Manā praksē neviena sieviete ar krūts vēža pārmantojamības risku, esot onkoloģiski vesela, nav par šādu operāciju izšķīrusies. Ir tikai četras pacientes (visas jaunākas par 40 gadiem), kuras, jau būdamas slimas ar vienas puses krūts vēzi, izvēlējās profilaktiski noņemt arī otru krūti.
Autores piebilde: Latvijā šāda operācija nav iekļauta valsts apmaksāto operāciju programmā, līdz ar to krūšu dziedzeru noņemšana un rekonstrukcija jāveic pašai par saviem līdzekļiem.
Ir sievietes, kuras sataustījušas krūtis bumbuli, bieži vien nolemj pie ārsta nedoties, jo iedomājas pašu ļaunāko un baidās palikt bez krūtīm. Dažas sevi māna ar domu, ka viņām tikai licies, bet vēl kāda cer, ka bumbulis pazudīs pats no sevis, bet vēl kāda vienkārši samierinās ar likteni. Jūsu ieteikums bailīgajām.
Atnākot pie krūšu speciālista, neviens pacienti uz operācijas galda tūlīt ar varu neliek. Ārsta uzdevums ir noteikt, kas tas ir par veidojumu un rekomendēt labāko ārstēšanu. Sievietes ziņā ir lēmums piedāvāto ārstēšanu pieņemt vai nepieņemt. Ārstam jāizskaidro, kā slimība varētu attīstīties, ja ārstēšana netiek veikta. Savā praksē neesmu novērojis, ka no manas biedēšanas, kāds savu lēmumu būtu īpaši mainījis…
Vai sievietes pašas var ietekmēt savu krūšu veselību? Kādi būtu Jūsu, kā ārsta, ieteikumi?
Zinātnieki visā pasaulē vairākus gadus ir strādājuši pie dažādiem pētījumiem par uztura un fizisko aktivitāšu ietekmi uz vēža profilaksi, kas ir ļāvuši izstrādāt galvenās rekomendācijās, kā katrs pats var rūpēties par savu veselību:
– normāls ķermeņa svars. Esiet pēc iespējas slaidākas visas dzīves garumā! Saglabājiet normālu ķermeņa svaru! Vēlams, lai ķermeņa masas indekss (ĶMI) būtu starp 21 un 23 punktiem. Izvairieties no svara pieauguma un vidukļa apkārtmēra pieauguma;
– fiziskās aktivitātes. Esiet fiziski aktīvas ikdienas dzīvē! Vismaz 30 minūtes dienā pastaigājaties ātrā solī. Kad fiziskā forma uzlabojusies, palieliniet pastaigas laiku vismaz līdz stundai vai 30 minūtes nodarbojaties ar fiziski aktīvu slodzi. Ierobežojiet mazkustīgus ieradumus, piemēram, TV skatīšanos;
–dzeriet daudz ūdens! Izvairieties no pārtikas produktiem un dzērieniem, kas veicina svara pieaugumu! Samaziniet ar ogļhidrātiem bagātu un saldu dzērienu, piemēram, limonādes lietošanu uzturā. Ierobežojiet arī augļu sulu lietošanu! Nelietojiet tā sauktos fast-food vai samaziniet tā lietošanu uzturā līdz minimumam;
– augu izcelsmes produkti. Ikdienā lietojiet uzturā vismaz 400 gramus augļu un dārzeņu, kas nesatur cieti. Katrā ēdienreizē lietojiet uzturā termiski minimāli apstrādātus graudu un pākšaugu produktus. Ja lieto cieti saturošas saknes, piemēram, kartupeļus, nepieciešams nodrošināt arī cieti nesaturošu dārzeņu, kāpostu, burkānu un biešu lietošanu uzturā;
– dzīvnieku izcelsmes produkti. Samaziniet sarkanās gaļas (liellopu gaļa, cūkgaļa, jēra gaļa u.c.) lietošanu un nelietojiet uzturā gaļas pārstrādes produktus. Lietojiet ne vairāk kā 500 g sarkanās gaļas nedēļā;
– alkoholiskie dzērieni. Ierobežojiet alkohola patēriņu! Ja alkohols tiek lietots, tad ierobežojiet tā dienas patēriņu līdz ne vairāk kā vienam 10-15 g etanola saturošam dzērienam sievietēm un diviem 10-15 g etanola saturošiem dzērieniem vīriešiem;
– bērna zīdīšana. Bērns ir jābaro tikai ar mātes pienu (nepiebarot un nepiedzirdīt ar ūdeni!) līdz sešu mēnešu vecumam. Turpiniet barošanu ar krūti pēc iespējas ilgāk. Krūts barošana pasargā māti no krūts vēža un bērna aptaukošanās riska, kā arī uzlabo bērna imunitāti;
–smēķēšana. Ir pierādīts, ka smēķēšana izraisa daudz slimību un arī paaugstina krūts vēž risku jaunām reproduktīva vecuma sievietēm.
Vai zināms, kuru krūšu īpašniecēm ir lielāks risks saslimt ar vēzi – lielu vai mazu? Vai arī tam nav īpašas nozīmes?
Lielāku krūšu īpašniecēm saslimt ar vēzi ir lielāks risks, ja krūšu izmērs ir saistīts ar palielinātu ķermeņu svaru. Pagājušā gadā šis jautājums zinātniskajā sabiedrībā aktualizējās no jauna, jo tika atklātas 7 gēnu izmaiņas, kas saistītas ar lielāku krūšu izmēru un divas no šīm gēnu izmaiņām ir saistītas arī ar paaugstinātu krūts vēža risku. Tomēr secinājums izdarīt vēl pāragri.
Jūsu novēlējums portāla sievietespasaule.lv lasītājām.
Esiet laimīgas un veselas!
LASI VĒL!
6 soļi, kā mazināt risku saslimt
ar krūts vēzi >>>
Mīli sevi, regulāri veicot krūšu pašpārbaudi! >>>
