ar to, vai vēnas ir veselas vai slimas, cilvēki galvenokārt spriež pēc kāju izskata – ja ādas virspusē redzamas lielāki vai mazāki paplašināti asinsvadi, tad skaidrs, ka ir problēmas, ja nē – tad šķiet, ka viss kārtībā. «Vienkārši paskatoties uz kāju, nav iespējams noteikt precīzu diagnozi, tādēļ ir nepieciešama flebologa konsultācija, kuras laikā veicam duplekssonogrāfijas izmeklējumu, kas ļauj izvērtēt gan virspusējo, gan dziļo vēnu stāvokli,» norāda medicīnas doktors, ķirurgs flebologs Andrejs Vanags.
Dr. Andrejs Vanags
– Vai patiešām ir vērts pārbaudīt vēnas, ja nav sūdzību, ja cilvēks ir jauns vai varbūt jau gados, taču kājas jūtas labi un ādas virspusē nekādi asinsvadi nav redzami?
Jāteic, ka arī jauniem cilvēkiem mēdz būt gan dziļo vēnu, gan zemādas vēnu patoloģija, kura vizuāli varbūt vēl nav redzama varikozu vēnu veidā, bet duplekssonogrāfijā var labi saskatīt vārstuļu nepietiekamības pazīmes. Šis izmeklējums ļauj konstatēt arī posttrombotiskus stāvokļus. Ir cilvēku grupa, kuriem pietūkst viena vai abas kājas, bet viņi nav gājuši pie ārsta, dažkārt pietūkums vērojams jau ilgus gadu, citreiz tas ir ātri pārgājis un jau aizmirsies. Veicot diagnostiku, izrādās, ka viņiem ir posttrombotiskais sindroms – dziļo vēnu mazspēja pēc pārciestas dziļo vēnu trombozes. Dziļo vēnu trombozes gadījumā viena no būtiskākajām problēmām ir tūska. Ja tāda parādās, vienmēr ir jautājums – kas notiek dziļo vēnu sistēmā? Tā nav ar aci redzama, bet venozo asiņu atplūde pamatā notiek tieši pa dziļo vēnu sistēmu – pa to atpakaļ uz sirdi dodas līdz pat 95% asiņu. Protams, būtisks ir arī zemādas vēnu stāvoklis, jo varikozie zari var gan traucēt veselībai, gan radīt kosmētiku defektu.
– Cik bīstama ir dziļo vēnu tromboze?
Tā ir pietiekami bieži sastopama un nopietna slimība. Sarežģījumi, kas rodas pēc dziļo vēnu trombozes, var apdraudēt dzīvību – vissmagākais no tiem ir plaušu artērijas tromboembolija, kad trombs no dziļajām kāju vēnām tālāk migrē uz plaušu artēriju. Ja tromboembolija ir masīva, tā var beigties ar nāvi. Pēc dziļo vēnu trombozes, neskatoties uz veiksmīgu ārstēšanu, 50 – 75% gadījumu attīstās posttrombotiskais sindroms, kad tiek sagrauta vārstuļu sistēma dziļajā vēnā un rezultātā asiņu atplūde pa dziļo vēnu ir būtiski traucēta, ievērojami pasliktinot dzīves kvalitāti. Pacientam attīstās tūska, veidojas hronisks iekaisuma process zemādā – dermatīts, novērojamas kājas ādas pigmentācijas izmaiņas un, protams, posttrombotiskā sindroma gadījumā mēdz attīstīties arī venozas trofiskas čūlas, kuru ārstēšana mēdz būt ilga un sarežģīta. Kompresijas terapija šādiem pacientiem ir nepieciešama visu mūžu. Sākotnēji tūskas reducēšanai tiek izmantotas speciālas saites, vēlāk – kompresijas zeķes. Nesen biju Māstrihtā, Holandē, kur piedalījos padziļinātos fleboloģijas kursos European Vascular Course, kas bija veltīti tieši dziļo vēnu trombozes un posttrombotiskā sindroma diagnostikai un ārstēšanai, dziļo vēnu ultrasonogrāfijai, kā arī kompresijas pārsēju saitēšanas tehnikai.
– Dzirdēts, ka dziļo vēnu trombozi sauc par venozo katastrofu. Kā no tās izvairīties?
Visiem cilvēkiem, kuriem ir sūdzības par kāju pietūkumu, pigmentētu ādu un vēl jo vairāk – par čūlām, ir nepieciešams apmeklēt flebologa konsultāciju, kuras laikā veic arī duplekssonogrāfijas izmeklējumu. Tas ir lietderīgi arī cilvēkiem, kuriem nav nekādu sūdzību, jo dod iespēju atklāt problēmas agrīni vai arī pārliecināties, ka vēnas patiešām ir veselas. Jāpiebilst, ka maijā mūsu klīnikā pirmreizēju ārsta konsultāciju un duplekssonogrāfiju piedāvājam veikt ar 20% atlaidi.
– Vai piedāvājat arī citas atlaides?
Jā, arī maijā mēs plānojam turpināt aprīlī iesākto – putu skleroterapija ultrasonogrāfijas kontrolē un kosmētiskos nolūkos joprojām pieejama ar 20% atlaidi, tikpat liela atlaide arī kompresijas zeķu iegādei.
Par piedāvājumiem vairāk uzzini ŠEIT >>
– Cik liela nozīme ir kompresijas zeķēm?
Tās nodrošina aptuveni 50% no panākuma vēnu ārstēšanā. Kompresijas zeķu klāsts ir pietiekoši bagāts, ir gan ārstnieciskās, gan profilaktiskās kompresijas zeķes, kā arī kompresijas zeķes sportistiem, grūtniecēm un ceļotājiem. Katrā ziņā, lai izvēlētos individuāli piemērotāko zeķu veidu ar pareizo kompresijas pakāpi, vispirms vajadzīga flebologa konsultācija, kurš mācēs ieteikt visatbilstošākās kompresijas zeķes.
– Zināms, ka pēc putu skleroterapijas procedūras apstrādātās vietas nevajadzētu sauļot. Vai maijs ir tai piemērots mēnesis?
Tas atkarīgs no konkrētā pacienta dzīvesveida un spējas ievērot sauļošanās ierobežojumus.
Viena no blakusparādībām pēc skleroterapijas ir pārejoša hiperpigmentācija. Pirms divām nedēļām starptautiskajā fleboloģijas kongresā Romā uzstājās viens no Austrālijas vadošajiem flebologiem profesors Kurošs Parsi (Kurosh Parsi), kurš ziņoja, ka, veicot skleroterapiiju vasaras mēnešos, problēmas ar pigmentāciju ir mazāk nekā pieciem procentiem pacientu. Austrālijā mēdz būt ļoti liels karstums – līdz 50 grādiem. Latvijā pavasaris un vasara ir pietiekoši vēsa, turklāt daudzi cilvēki arī vasarā galvenokārt uzturas telpās un neiet saulē. Mēs tomēr pagaidām neiesakām veikt skleroterapiju karstākajos vasaras mēnešos, bet maijā to vēl var paspēt. Ja procedūra nepieciešama ārstnieciskos nolūkos, tad tas jādara neatkarīgi no gadalaika, īpaši ielaistu vēnu slimību gadījumā, kad cilvēkiem jau ir izveidojusies izteikta venozā mazspēja un hiperpigmentācija apakšstilbos.
– Tautā ir arī tāds viedoklis, ka pigmentētās josliņas, kas paliek uz ādas pēc skleroterapijas, tieši esot jāsauļo, jo uz iedegušas ādas tās neizcelšoties...
Pigments, kas rodas sauļošanās laikā, atšķiras no tā, kas veidojas skleroterapijas laikā. Pēc skleroterapijas pigments veidojas no asins recekļiem sklerotizētajā vēnā. Asinis satur hemoglobīnu un tā sastāvā ir dzelzs savienojums. Tas nogulsnējas zemādas audos hemosiderīna veidā. Sauļošanās laikā veidojas melanīns, ko producē ādas pigmentšūnas melanocīti. Tas, cik ātri pēc skleroterapijas pigments uzsūcas, ir atkarīgs no apstrādātās vēnas diametra un audu struktūras, dažkārt jāgaida līdz pat pusgadam. Apsauļojot pigmentētās vietas, šis periods tiek pagarināts vēl uz ilgāku laiku. Jāteic, ka, veicot mikroskleroterapiju, pigmentācija attīstās ievērojami retāk.
– Kas ir mikroskleroterapija?
Mikroskleroterapija ir ādas sīko, ar aci redzamo venozo pinumu apstrāde ar putām, kam bieži nav nepieciešama sonogrāfijas kontrole. Tagad mūsu rīcībā ir arī novitāte – Vein Viewer tehnoloģija, kas palīdz precīzi saskatīt ādas un zemādas vēnas, no kurām veidojas varikozi paplašināti ādas kapilāri. Līdz ar to mikroskleroterapija kļūst vēl efektīvāka.
– Jūs minējāt flebologu kongresu Romā. Kā tajā veicās jūsu klīnikas ārstiem?
Šādi autoritatīvi starptautiski forumi dod iespēju auditēt mūsu rezultātus pasaulē. Romas kongresā piedalījās vadošie flebologi no vairāk nekā 47 valstīm. Katra valsts prezentēja savus darba rezultātus, arī Dr. Mauriņa Vēnu klīnika sadarbībā ar Baltijas fleboloģijas biedrību piedalījās ar savu rezultātu analīzi. Jāteic, ka šī sēde, lai arī viena no pēdējām kongresa darba kārtībā, bija viena no vislabāk apmeklētajām, mūsu ārstu uzstāšanās bija ļoti pārliecinoša, katrai prezentācijai sekoja aktīvas un interesantas diskusijas, bija daudz jautājumu no citu valstu – Austrālijas, ASV, Čehijas, Beļģijas, Nīderlandes, Luksemburgas un Skandināvijas valstu vadošiem flebologiem. Jūtamies gandarīti, ka Eiropas un pasaules kontekstā izceļamies ar sava darba augsto kvalitāti.
 |
 |
Zvani, lai pieteiktos uz vizīti: 67374747, 67374744
