audzi cilvēki ir tik ļoti aizņemti savos darbos, ka zūd prieks par ikdienu, par parastā lietām. Viņu ikdienišķais pavadonis kļūst stress un saspringums.
Kā risinājumu bieži vien meklējam kādu sevis palutināšanas veidu, cerībā, ka tas atrisinās arī visas pārējās, patiesās problēmas.
Pozitīvais stress un negatīvais stress
Jā, nav šaubu, kaut kas lietas labā ir jādara. Ja ikdienas saspringumu necentīsimies novērst, varam iedzīvoties pamatīgā depresijā un sabojāt arī savu veselību.
Taču ir jāatceras, ka nevajag novērst pozitīvo stresu. To piedzīvojam, kad mums priekšā daudz uzdevumu, bet par kuriem esam pārliecināti, ka tiksim ar tiem galā. Patiesībā, šis – „labais” stress ir palīdz attīstīties un dzen uz priekšu, ir kā situācijas motors.
Savukārt negatīvo stresu var pat salīdzināt ar bezsamaņas stāvokli. Ja mums pastāvīgi tiek izdarīts kāds spiediens, ir stresa situācijas, kurām neredzam izeju, situācija šķiet bezcerīga, tad saspringst ne tikai dvēsele, bet arī ķermenis. Darbā šādu spiedienu, piemēram, var izraisīt bailes no atlaišanas.
Tiek uzskatīts un ir pat pierādīts, ka sievietes daudz vairāk saskaras ar negatīvo stresu. Viņām jāspēj funkcionēt starp bērnudārzu un skolu, mājas pienākumiem, darba vietu, iepirkšanos, vīru, rūpēm par sevi utt.
Stresa ietekme uz veselību
Ilgstošs saspringuma stāvoklis un pārslodze ne tikai liks tev justies nelāgi, bet tiešām ietekmēs tavu veselību. Tādos brīžos asinīs ir paaugstināts stresa hormonu, galvenokārt kortizona, līmenis, kā rezultātā rodas svarīgu ķermeņa orgānu funkciju traucējumi.
Asinsvadiem, stresa ietekmē paaugstinās tonuss, kas nozīmē, ka tie sašaurinās un ieildzis stāvoklis var izraisīt paaugstinātu asinsspiedienu, bet vēlāk jau arteriosklerozi.
Ja cilvēks jūtas nomākts un viņš ilgstoši ir satraukts, viņa organismā samazinās svarīgo imūnšūnu skaits. Novājināta imūnsistēma savukārt nozīmē lielāku iespēju saslimt ne tikai ar dažādām infekcijas slimībām, bet arī vēzi.
Stress ietekmē arī kuņģi. Kuņģī tiek izjaukts līdzsvars starp saražoto kuņģa skābi un aizsargājošo gļotu kārtu. Tādējādi var rasties sāpīgi iekaisumi un čūlas. Tāpat kā ēdienu, cilvēki „norij” arī negatīvās emocijas, un tādā veidā tiek apdraudēti.
Hronisks stress, protams, ietekmē arī nervu sistēmu, izraisot, piemēram, galvassāpes. Tās ir tādas sāpes, kas kā dzelzs stīpa apņem pieri un pakausi. Parasti šādas galvassāpes uzbrūk tiem, kas izjūt hronisku pārslodzi.
Atslābinies
Cilvēkam ir nepieciešams atslēgties, ļaut garam un ķermenim mieru, ļaut dvēselei priecāties. Tieši tāpēc katrs meklē veidu, kā viņš var nonākt šādā stāvoklī. Kādam tā ir masāža, citam pirts, vēl kādam ilgs un kvalitatīvs miegs. Tas ir kas tāds, kas ļauj „pārcelties” stāvoklī, kad esi harmonijā ar sevi un apkārtni. Tādos brīžos, cilvēks sajūt enerģiju, ko var pārvest uz orgāniem, kuru funkcionēšana zaudējusi līdzsvaru.
Pastāsti, kā Tu atrodi harmoniju un mieru ikdienas skrējienā? Iespējams, kādai noderēs tieši tavs padoms.
