Nelūgtā viešņa- migrēna

aut kur pakausī iedunas trulas sāpes. Liekas tās lēkā, dejo, rindojas rindā, lai apņēmīgi, soli pa solim iekarotu kādu no galvas pusēm. Pēkšņi trokšņi, pieskārieni kļūst nomācoši, bet nedaudz spēcīgāka smarža uzdzen nelabumu. Kāds kaut ko saka, diezgan paskaļi, bet smadzenes atsakās uztvert dzirdēto. Galvā atbalsojas tikai viens vārds – MIGRĒNA.

Var jau smiet, ka migrēna ir izlutinātu kundzīšu slimība, tomēr mūsdienās šī kaite piemeklē ne vienu vien, gan vīriešus, gan sievietes, pat bērnus. Migrēna nav slimība, kas ir bīstama dzīvībai, tomēr tā būtiski ietekmē cilvēka dzīves kvalitāti.

Latvijas sāpju izpētes biedrības veiktais pētījums liecina, ka gandrīz 5% Latvijas iedzīvotāju ik dienas cieš no galvassāpēm. Pasaulē šāda liga skar tikai 2% iedzīvotāju. 15-16% Latvijas iedzīvotāju cieš tieši no migrēnas. Vislielākais migrēnas pacientu skaits ir tieši 30-40 gadu vecu sieviešu vidū.

Kā atpazīt migrēnu?
Ir dažādas saslimšanas, kuru viens no simptomiem ir galvassāpes, piemēram, deguna blakusdobumu iekaisums, kakla spondiloze, paaugstināts vai pazemināts asinsspiediens, utt. Tiekot galā ar konkrēto slimību, pazūd arī galvassāpes. Migrēna nav kādas saslimšanas simptoms, bet gan pati par sevi jau ir slimība.

Migrēna – hroniskas lēkmjveida galvassāpes. Vārds migrēna cēlies no termina nosaukuma sengrieķu valodā „hemicrania”, kas nozīme „puse no galvas”. Migrēnai raksturīgi, ka sāp nevis visa galva, bet sāpes koncentrējas vienā galvas pusē.

Migrēnu var atpazīt pēc vairākām tai raksturīgām pazīmēm:

      Pulsējošas sāpes

      Nelabums

      Slikta dūša

      Paaugstināts jūtīgums pret gaismu, skaņām, smaržu

      Sāpes pastiprina fiziskā slodze

      Ja sāpes netiek ārstētas, tās ilgst 4-24 stundas

      Vērojami dažādi auras simptomi

Migrēnu, vadoties pēc dažādiem to pavadošiem simptomiem, iedala;

1. Parastā migrēna, kurai piemīt vairākas migrēnai atbilstošās pazīmes, izņemot auras simptomus. Galvassāpes ir vidējas vai ļoti stipras. Raksturīga fotofobija un/vai fonofobija.
2. Migrēna ar auru. Šajā gadījumā migrēnas laikā cilvēkam pasliktinās redze, redzes laukā parādās spīdoši objekti, raksturīga izkropļota redze vai tumši plankumi redzes laukā, runas un koncentrēšanās problēmas, tirpas, vājums rokās un kājās. Aura parasti ir pirmais vēstnesis par migrēnas tuvošanos. Tā ilgst vairāk par 4 minūtēm un slimnieks var piedzīvot vairākas auras pēc kārtas.

No migrēnas ar auru cieš apmēram 20% no visiem migrēnas slimniekiem. Bieži vien aura kā migrēnas priekšvēstnesis ir mokošāka par pašu migrēnu.

Migrēnas iemesli un veicinošie faktori
Lai arī ir veikti daudz pētījumu, lai izprastu migrēnu rašanās iemeslus, pilnībā to noskaidrot nav izdevies. Vieni to skaidro ar nepareizu asinsvadu reakciju, citi ar nepareizu nervu kairinājumu. Taču ir zināms kādi procesi notiek lēkmju laikā. Lēkmi var izraisīt viens vai vairāki ierosinoši faktori, kas maina aktivitātes noteiktos smadzeņu rajonos. Mainoties aktivitātēm, notiek atsevišķu asinsvadu paplašināšanās, kas maina asinsrites plūsmu, radot sāpju sajūtu.

Ir vairāki migrēnu ierosinoši vai veicinoši faktori. Lai arī katram migrēnas slimniekiem tie ir atšķirīgi un individuāli, šos faktorus var iedalīt divās grupās:

– nekontrolējamie faktori. Tie ir faktori, kurus cilvēks tieši ar savu rīcību ietekmēt nevar, piemēram, laika apstākļi vai menstruālais cikls. Ir atklāts, ka viens no migrēnu rosinošiem faktoriem ir tieši hormonālās svārstības. Sievietes hormonu līmeņu svārstības ir biežākas, ar to arī izskaidrojams fakts, ka sievietes no migrēnas cieš biežāk kā vīrieši. Sieviešu vidu vērojama tā sauktā premenstruālā vai menstruālā migrēna, kas parādās tieši menstruāciju laikā. Bieži vien sievietēm migrēna beidzas, iestājoties menopauzei.

– kontrolējamie faktori. Šie faktori ir saistīti ar cilvēku tiešu rīcību, piemēram, miega trūkums vai pārmērīgums, stress, smēķēšana (arī pasīvā), alkohola lietošana, asi trokšņi, spilgts apgaismojums, spēcīgas smaržas, pārāk mazs ūdens patēriņš, neregulāra ēšana, ēdiens. Mazkustīgs dzīvesveids, garīga un fiziska pārslodze.

! Var teikt, ka migrēna ir savdabīgs organisma SOS signāls, kas mudina cilvēku sevi pasaudzēt un nedarīt sev pāri.

Migrēnas diagnosticēšana un ārstēšana
Ļoti būtiski ir uzstādīt pareizu diagnozi un nesajaukt migrēnu ar cita veida galvassāpēm. Tādēļ, lai būtu drošs, ka Tev tiešām ir migrēna, neuzstādi diagnozi pats, balstoties uz paša lasīto vai tuvinieku vai draugu teikto, bet dodies pie ārsta!

Migrēnas diagnosticēšanai principā nav nepieciešamas ne dārgas datortomogrāfijas, ne kādas citas modernas aparatūras. Ārsts saslimšanu ar migrēnu var noteikt pēc pacienta aprakstītajiem simptomiem, kā arī izrakstīt nepieciešamos medikamentus vai režīmu.

Migrēna ir no tām slimībām, ko pilnībā izārstēt nav iespējams. Bet ar dažādu medicīnisku un nemedicīnisku līdzekļu palīdzību var mazināt galvassāpes un slikto pašsajūtu. Izvēloties medicīniskus līdzekļus migrēnas lēkmju ārstēšanai, vajadzētu ņemt vērā sāpju intensitāti.

Vieglu lēkmju ārstēšanai var izmantot parastos pretsāpju līdzekļus. Jāņem gan vērā, ka tie vienīgi novērš sāpēs, bet nenovērš pašu migrēnas cēloni.

Vidēju un stipru lēkmju ārstēšanai izmanto modernos medikamentus, kas ne vien mazina sāpes, bet arī novērš lēkmju attīstību, mazina nelabumu un vemšanu, kā arī citus migrēnas pavadsimptomus.

Ja cilvēks cieš no ļoti stiprām un biežām migrēnas lēkmēm, noteikti jādodas pie ārsta, kurš noteiks specifisku migrēnas ārstēšanas kursu.

Bez medicīniskajiem līdzekļiem tiem, kuri cieš no migrēnas, ļoti būtiski ir sakārtot savu dienas režīmu, kā arī vairāk saudzēt sevi vienā vai otrā situācijā.

Kur vērsties, ja moka galvassāpes?

Ģimenes ārsts. Pirmais speciālists, kas varētu diagnosticēt migrēnu ir ģimenes ārsts. Viņš ir arī tas, kurš pacientu nosūta pie neirologa.

Neirologs ir speciālists, kurš palīdzēs sekot līdzi slimības attīstībai, kā arī to ierobežot. Ārstus, kas konsultē migrēnas pacientus var atrast arī portālā www.migrena-help.lv

Galvassāpju kabinets. Ikviens, kuru moka galvassāpes var meklēt speciālistu palīdzību Galvassāpju kabinetos. Šādi kabineti ir atrodami Rīgā, Valmierā, Liepājā un Ventspilī.

Ieteikumi, kas jāņem vērā tiem, kuri cieš no migrēnas:

Jāievēro pareizs darba un atpūtas režīms;

Iet gulēt un celties vienā un tai pašā laikā;

Maltītēm jābūt regulārām;

Regulāri jānodarbojas ar dažādām fiziskām aktivitātēm;

Jāsamazina kofeīna patēriņš līdz divām reizēm dienā;

Jāatturas no alkoholiskiem dzērieniem un smēķēšanas;

Saulainā laikā ieteicams lietot saulesbrilles;

No sava uztura izslēgt dažādus migrēnu veicinošus produktus;

Labāk ēdienu gatavot pašam nevis izmantot dažādus ātri pagatavojamas maltītes variantus.

Ēdiens un migrēna
Ne velti saka, ka mēs esam tas, ko ēdam. Bieži vien migrēnas izraisītājs ir kāds pārtikas produkts, ko esam iekļāvuši savā ēdienkartē. Daži produkti migrēnas slimniekiem savā ēdienkartē būtu jāierobežo, savukārt, ir produkti, kas mazina migrēnas lēkmju rašanos.

 
! Ja moka migrēna, būtiski ir uzņemt pietiekoši daudz ūdens, aptuveni 1,5 l.
Tomēr ūdens nedrīkst būt pārāk auksts, jo ļoti auksts ūdens arī var rosināt galvassāpes un migrēnu.

Ieteikumi migrēnas sāpju mazināšanai
Sākoties migrēnai pacientam ieteicams iedzert zāles, kā arī klusums un miers, vislabāk atgulties un uz deniņiem novietot ko vēsu. Telpām jābūt tumšām un izvēdinātām.

Daži migrēnu mazinoši līdzekļi (iz tautas gudrību pūra lādes)

nelielā ūdens daudzumā vārītu stipru kafiju vai zaļo tēju sajauc ar vesela citrona sulu un izdzer. (Uz autores ādas pārbaudīts līdzeklis, kurš darbojas-R.Z.)

jāapēd ābols;

migrēnas gadījumā līdzēs pie deniņiem pielikti ledus gabaliņi;

jāpamasē deniņi un galvas pamatne;

ap galvu stingri jāapsien auksts, samitrināts dvieli;

uz pieres un acīm jāuzklāj auksta komprese.

Interesanti
No migrēnas cilvēki cietuši jau 8500. – 7000. gadā pirms mūsu ēras. Tajā laikā gan uzskatīja, ka vienā no cilvēka galvas pusēm iemājojis dēmons, kuru ārā var dabūt galvaskausā izveidojot atvērumu. Ar šo laiku datētas arī pirmās šādas „operācijas”, kad slimnieka galvā ticis izveidots caurums dēmona „padzīšanai”. Apmēram 50% no „operētajiem”, spriežot pēc izrakumiem, izdzīvojuši.

Slavenais grieķu ārsts Hipokrāts skaidroja, ka migrēnas iemesls ir kuņģī radies tvaiks, kas nonākot galvā rada neizturamas sāpes. Hipokrāts ir arī pirmais, kas fiksē migrēnas pavadsimptomu – auru.