eidzot ilgi gaidītā vasara ir klāt un mēs steidzam izbaudīt sauli. Tas, protams, ir pareizi, bet… Ir gadījumi, kad tiecoties pēc saules, rīkojamies neapdomīgi, vai gluži vienkārši nespējam izvairīties un – apdegam. Ko darīt šādos brīžos? Pēc padoma vērsāmies pie dermatoloģes Kristīnes Roznieces.
Kas ir apdegšanu veicinoši faktori – cilvēka ādas tips, laiks cik ilgi būts saulē, vai pulksteņa laiks?
Tas atkarīgs no visiem šiem faktoriem.
Pirmkārt, no ādas fototipa. Latvijā ir no I līdz III, retāk IV –
I – viegli apdeg, nekad neiesauļojas;
II ātri apdeg, iesauļojas nedaudz;
III – var apdegt, bet iesauļojas pēc tam;
IV – reti apdeg, viegli iesauļojas.
Jo gaišāka āda, jo zemāks fototips. Šiem cilvēkiem saulē jāuzturas ar aizsargkrēmiem un nevis pusdienlaikā ( no rīta līdz 11:00, pēcpusdienā pēc 15:00). Šos laikus vēlams ievērot visiem cilvēkiem. Gaišajiem fototipiem apdegums var veidoties jau minūšu laikā. Attiecībā pret sauli, katram cilvēkam ir individuālās atšķirības. To nosaka hormonālais fons, lietotie medikamenti, vitamīni, krēmi.
Saules radioaktivitāte pieaug vasarā, kad saules staru krišanas leņķis ir perpendikulārāks zemei, tāpēc mazāk atstarojas un dziļāk nokļūst ādā. Jo saule ir tuvāk ekvatoram, jo spēcīgāka. Pusdienlaikā ir visaugstākā aktivitāte un sauļoties ir vislielākā iespējamība apdegt.
Ko darīt brīdī, kad āda jau ir apdegusi?
Vienmēr pirmā darbība – pārtraukt sauļoties. Jādodas uz vietu, kur uz ādas var uzlikt aukstumu, jo pirmajā momentā vislabāk palīdz auksta komprese. Kompreses var likt atkārtoti, vairākas reizes dienā. Pēc atdzesēšanas jāuzsmērē pretapdegumu jeb tā saucamie SOS krēmi. To izvēle ir dažāda, tāpēc var atrast sev piemērotāko. Var lietot pantenola putas sākumā, pēc tam krēmu.
SOS krēmu lieto vairākas dienas, kamēr izzūd eritēma, tūska. SOS krēmi ir arī kopjoši. Ja ir pieejamas, var vakarā iedzert kādu antihistamīnu tableti, piemēram, klaritīnu. Ja apdegums izteikts – jāvēršas pie ārsta, lai izraksta recepšu medikamentu.
Nākošo reizi saulē jāiet tad, kad āda atkal vesela, bet jālieto augsti plaša spektra aizsargkrēmi (UVA + UVB 50+).
Kā ir ar tautas metodēm, piemēram, krējuma smērēšanu?
Krējumu labāk nesmērēt. Tauki pārklāj ādu ar slānīti un neļauj tai elpot. VIslabākais tomēr būtu – vienkārši aukstums + SOS krēmi. Un pēc tam kādu laiku nesauļoties, neiet pirtī, karstā vannā.
Svarīgi iemācīties pareizi lietot saules krēmu: jo augstāks aizsargfaktors, jo labāk. Turklāt plaša spektra, tas ir – gan pret A, gan pret B viļņiem. Krēms jāuzsmērē nevis pludmalē, bet mājās. Esot pludmalē, ik pa 2 h jāatkārto apsmērēšanās, arī pēc peldēšanās. Krēmi jālieto arī apmākušās dienās, jo UVA iet cauri mākoņiem.
Kādas sekas apdegšana saulē kopumā atstāj uz ādu?
Pēc saules apdeguma paaugstinās ādas ļaundabīgo audzēju risks, īpaši, ja apdegums ir bērnam. Bojājas ādas imūnā aizsargsistēma: var savairoties sēnītes, āda var sākt iznīcināt pigmentšūnas – rodas balti plankumi jeb vitiligo.
Gadiem ilgi sauļojoties, rodas fotonovecošanās – krunkas, plankumi, paplašināti asinsvadi.
