stma – mūsdienu ērtās un patīkamās dzīves cieša sabiedrotā, ir slimība, kas īpaši mudina aizdomāties par cilvēces lomu dažādu slimību veicināšanā. Arī par atbildību, kā dzīvojam šajā pasaulē, jo elpceļu slimības ir cieši saistītas ar apkārtējās vides piesārņojumu, kaitīgiem ieradumiem, kas būtiski ietekmēs nākamo paaudžu dzīves kvalitāti.
Kāpēc vieni saslimst, bet citi – nē?
Kaut gan daudz pētīta, astma joprojām ir slimība, kas liek uzdot daudz jautājumu. No medicīnas viedokļa astma ir hronisks elpceļu iekaisums, kas lielai daļai cilvēku attīstās uz kādas organisma alerģijas fona. Ja bērna abiem vecākiem nav nekādu alerģiju, mazuļa risks saslimt ar astmu dzīves laikā ir 5-15 %. Ja abi vecāki ir alerģiski, astmas risks ir ap 70%, bet, ja alerģisks ir tikai viens no vecākiem, risku rēķina no 20 līdz 40%. Taču kāpēc vieni saslimst, bet citi – nē?
Kā skaidro pulmonologs Viesturs Šiliņš, mūsdienu cilvēki ir ļoti prasīgi – ja saslimst, visas problēmas grib atrisināt uzreiz un par katru cenu. „Tas, protams, ir ļoti cilvēcīgi, un mūsdienu medicīna daudzos gadījumos spēj piedāvāt ļoti efektīvus risinājumus. Taču būtu lietderīgi padomāt, cik ilgstoši garu gadu gaitā konkrētā slimība ir attīstījusies, kādi apstākļi un faktori ir mijiedarbojušies, līdz, piemēram, bērnībā konstatētā alerģija pēc 30 gadiem izaug par astmu,” spriež ārsts.
Vai tikai dzīvesveids?
„Kā ārsts ikdienā bieži redzu, ka cilvēki arvien biežāk visos vecumos grib dzīvot par visiem 150% vai 200%,” atzīst V.Šiliņš. Jaunie joņo pa dzīvi, sevi pārslogojot visās jomās – gan emocionāli, gan fiziski, bieži akli metas veselībai klaji nedraudzīgās kampaņās no sērijas „Nomet lieko svaru 10 dienās!”, „Ēd tikai svaigi!” utt., aizmirstot par organisma kopējo labsajūtu un līdzsvaru. Aizraujas ar pārlieku lielām fiziskām aktivitātēm vai nesporto nemaz. Savukārt gados vecākie – noveco, bet atsakās to pieņemt, nevēlas dzīvot saudzīgāk, sevi nepārslogojot. Ir labi vidusskolas salidojumā satikt 50 gadus neredzētus draugus un pēkšņi sajusties kā 16, bet ikdienā no saviem gadiem aizbēgt nevar. Tos jāmācās pieņemt, sadzīvot, sevi nemokot. Tad arī veselība būs labāka, un, iesējams, izdosies novērst arī saslimšanu ar astmu, kas var „pieteikties” jebkurā vecumā, stāsta V.Šiliņš.
No alerģijām izvairīties „ar garantiju” nevar
Savā ziņā medicīnas un katra ārsta lielākais izaicinājums ir pateikt cilvēkam priekšā, kā dzīvot labāk un pareizāk, lai astmas risku samazinātu līdz minimumam.Viens no veidiem noteikti ir izprast apkārtējās vides faktoru ietekmi, kas būtiski ietekmē elpceļu veselību.
Viens no biežākajiem astmas izraisītājiem ir pavisam vienkāršs – alerģija pret mājas putekļos mītošo ērci. Otrkārt, mums apkārt ir ārkārtīgi daudz ķīmijas, kas ienāk organismā visdažādākajos veidos – ar mazgāšanas līdzekļiem, gaisa atsvaidzinātājiem, dezinfektoriem, trauku ziepēm utt.
Trešais faktors ir pārtika, ko pasaulē arvien vairāk tiecas iegūt lēti, zaudējot kvalitātei. Cenšamies uzņemt pārtiku tā, lai tiktu pie zema holesterīna un asinsspiediena, bet aizmirstam par kustībām, līdz ar to organismā rodas lieki tauki, kuru sadedzināšanai daudzi izvēlas lietot medikamentus.. Visam klāt vēl jāmin cilvēku radītās baudas kā smēķēšana, kas, neapšaubāmi, ļoti negatīvi ietekmē elpceļu veselību.
„Kā katrā cilvēka organismā visi iepriekš minētie faktori mijiedarbosies, nav iespējams paredzēt, līdz ar to neviens nav 100% droši pasargāts no alerģijām. Un, ja cilvēks domā: „Nevienam no maniem vecākiem nav bijusi astma, kur man tāda radusies?”, varam tikai pieņemt, ka pie vainas ir bijis kāds ārējās vides kairinātājs, kas darbojies kā slimības „palaidējs”. Piemēram, pēdējā laikā tie bieži ir saaukstēšanās vai gripas vīrusi, pēc kuriem kā komplikācija attīstās alerģiskais iekaisums un astma,” skaidro V.Šiliņš.
Alerģija kā evolūcijas sastāvdaļa
Protams, astmas dēļ progresu neviens negrasās apturēt, bet ir gūti skaidri pierādījumi, ka astma un dzīves komforts iet cieši blakus. Kad Somijā pagājušā gadsimta 90.gados strauji pieauga alerģijas pret mājas putekļu ērci un ar to saistītā astma, pētnieki atklāja, ka siltuma ekonomijas nolūkos tolaik ieviestā hermētisko māju tehnoloģija ar superslēgtiem logiem, bez jebkādas āra gaisa piekļuves, rada ļoti labvēlīgu augsni mājas putekļu ērces attīstībai, stāsta V.Šiliņš. „Kaut gan ir skaidrs, ka dzīve lauku būdiņā, kur pa visiem pakšiem svilpo vējš un sildās arī lopiņi, gadsimtu garumā zemniekiem bija pati labākā aizsardzība pret alerģijām, diez vai šādā dzīvē daudzi gribēs atgriezties. Līdz ar to atliek vien pieņemt, ka alerģija ir evolūcijas sastāvdaļa. Mēs uzlabojam dzīves apstākļus, taču vienlaikus radām arī jaunas veselības problēmas. Braucam ar auto, tāpēc mazāk ejam kājām, vingrot negribam un mokāmies ar muguras problēmām. Tāpat ar astmu – gribam dzīvot siltumā un tīrībā bez mikrobiem, bet elpceļi protestē un piesaka alerģiju un astmu,” skaidro V.Šiliņš.
Lai nepaliktu uz pesimistiskas nots, ārsts uzsver, ka elpceļu slimībās būtu nepareizi vainot tikai iedzimtību vai apkārtējās vides ietekmi. Arī katrs pats var daudz darīt savas elpceļu veselības labā. Pats vienkāršākais – ja ilgstoši klepojam, laikus aiziet pie ārsta un pārbaudīties, kas plaušām nepatīk un vai aiz vienkāršas klepošanas neslēpjas jau pieminētā astma. Jo ātrāk to sāk ārstēt, jo labāki būs rezultāti.
