Šī nedēļa visā Eiropā tiek atzīmēta kā Imunizācijas nedēļa. Tās mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību vakcinācijas nozīmei infekcijas slimību profilaksē. Speciālisti uzsver, ka sevišķi svarīgi tas ir apstākļos, kad pieaug iedzīvotāju mobilitāte un valstu robežas nevar aizkavēt infekcijas slimību izplatību. Imunizācija ir atzīta par visnozīmīgāko sabiedrības veselības sasniegumu mūsdienu pasaulē un ir efektīvākais profilakses līdzeklis novērsto infekcijas slimību saslimšanas un nāves.
Tomēr arvien biežāk no netradicionālās medicīnas piekritējiem izskan aicinājumi atteikties no vakcīnām. Tādēļ SievietesPasaule.lv nolēma noskaidrot, kāda varētu būt pasaule, ja tajā nebūtu vakcīnu?
Ar šo jautājumu vērsāmies pie speciālistes infektoloģijā, Rīgas Stradiņa universitātes profesores Ludmilas Vīksnas.
Mazāks iedzīvotāju skaits, īsāks mūžs un kroplības
Skaidrs ir viens – pasaulē vairs nebūtu tuvu 7 miljardi iedzīvotāju. „Konkrētus ciparus neņemos saukt, bet iedzīvotāju būtu krietni mazāk, arī cilvēku vidējais dzīves ilgums būtu īsāks un pasaule būtu pilna ar invalīdiem, tas ir skaidrs,” teic profesore Ludmila Vīksna.
Agrāk, kad nebija vakcinācijas un nebija arī dzimstību jeb precīzāk grūtniecības iestāšanos aizkavējošu līdzekļu, ģimenēs dzima daudzi bērni, no kuriem vien daži izdzīvoja. No kā tad viņi visi mira? Galvenokārt no infekcijas slimībām, piemēram, no stingumkrampjiem, no tuberkulozes, no difterijas, no masalām un bakām, poliomielīta u.c.
Tātad, kuras ir tās slimības, kas pasaulē, kurā nebūtu vakcīnas, apdraudētu cilvēkus?
Viena no tām bija bakas, kas šobrīd ir izskaustas. Pašlaik to starpā ir daudzas, tai skaitā masalas, kas ir ļoti smaga slimība ar augstu mirstību nevakcinēto bērnu vidū. Šī slimība daudziem rada komplikācijas – sirds un nieru bojājumus uz visu mūžu, padarot cilvēkus par invalīdiem.
Tāpat pasaulē bez vakcīnām būtu augsta mirstība no difterijas. „Mēs par to varējām pārliecināties tepat Latvijā epidēmijas laikā 90.gadu vidū,” norāda L.Vīksna. Laika posmā no 1993. gada līdz 2001. gadam nepietiekamas vakcinācijas dēļ bija 1288 difterijas gadījumi, no kuriem gandrīz simts letāli. Pārējiem, diemžēl, jārēķinās ar smagām komplikācijām- arī sirds, nieres bojājumiem, neiroloģiskiem traucējumiem.
Ļoti invalidizējoša un smaga slimība ir arī bērnu trieka jeb poliomielīts. Pēc pārslimošanas ar šo slimību, daudzi bērniņi un arī pārslimojušie pieaugušie uz mūžu paliek fiziski sakropļoti. Profesore stāsta, ka „tagad pateicoties vakcīnām uz ielas reti redzam bērniņus, kam īsāka kājiņa, šķībs un greizs mugurkauls, kas pārvietojas ar grūtībām, bet mana paaudze tos cilvēkus ir redzējusi, viņi ir bijuši mūsu vienaudži. Pagājušā gadsimta vidū pilsētā bija daudz poliomielīta sakropļotu cilvēku.”
Kropļojoša slimība ir arī tuberkuloze. Parasti tie, kuriem uz muguras ir kuprīši, ir pārslimojuši tuberkulozi. „Tās patiešām ir briesmīgās izpausmes, kas šim cilvēkam var sabojāt visu dzīvi,” teic L.Vīksna.
Veidotos dabiskā atlase?
Ja pasaulē nebūtu vakcīnu, lielai daļai cilvēku būtu apdraudēta spēja radīt bērnus. „Piemēram, bērnu slimība cūciņas. Liekas, kas tur bīstams. Bērnam piepampst vaidziņš, pārslimo un viss, bet 5-20% no zēniem, kas pārslimo cūciņas, pēc tam nevar būt bērnu, viņi kļūst neauglīgi. Tā, manuprāt, ir liela nelaime,” teic L.Vīksna. Tāpat ir dažas slimības, pret kurām, ja meitene nav vakcinēta un nav arī bērnībā tās izslimojusi, bet slimo grūtniecības laikā, var veidoties augļa attīstības problēmas. Piemēram, vējbakas. Ja sieviete ar vējbakām saslimst grūtniecības laikā, ar ļoti lielu varbūtību bērniņš piedzimst ar kroplībām.
Pasaulē ir vēl daudz dažādu infekciju slimību, kas ja nav nāvējošas, tad izkropļo saslimušos cilvēkus, pasliktina dzīves kvalitāti, rada veselības problēmas un saīsina dzīves ilgumu.
Jāatzīst, ka daļai cilvēku arī pasaulē bez vakcīnām pēc infekcijas pārslimošanas nebūtu nekādu seku.
Tādēļ profesore L.Vīksna teic, ka var rasties jautājums, vai cilvēki nebūtu spēcīgāki, vai pasaulē bez vakcīnām nebūtu veidojusies dabiskā atlase: „Tas ir tāds liels, diskutabls jautājums. Tagad mēs būtībā palīdzam arī vājiem izdzīvot. Arī auglīši, kas piedzimst un sver vien ap 500 gramiem, izdzīvo, mēs viņus slimnīcās „izdzīvinām” un tas ir labs un svētīgs darbs. Tomēr pieļauju, ka raugoties no sabiedrības veselības problēmām tas pasliktina genofondu. Tomēr no otras puses zinātniski tehnoloģiskā progresa- laikā medicīnā, darīt visu, lai izdzīvotu, ir absolūti normāli.”
Un atšķirībā no dzīvnieku pasaules, kur vājākie mazuļi tiešām neizdzīvo, mēs –cilvēki- esam vairāk ar emocijām un jūtām apveltīti, vismaz es tā ceru. Katrs no mums grib, lai mūsu mazulis izdzīvo.
Kā tad pasaule neizmira jau toreiz, kad nebija vakcīnu?
Viens no vakcīnu pretinieku argumentiem ir norāde uz to, ka visas epidēmijas ir beigušās pašas no sevis bez jebkādām potēm. Kā piemērus minot Sibrījas mēri, baku epidēmiju un citas. L.Vīksna uzsver, ka būtiski palūkoties, kāpēc tā notika: „Toreiz infekcijas izplatījās daudz lēnāk. Nebija tādu transporta līdzekļu kā mūsdienās un tādēļ cilvēki no vietas uz vietu pārvietojās daudz lēnāk. Pasaules Veselības organizācija ir ziņojusi, ka katru gadu ar lidmašīnām vien lido 2,1 miljards cilvēku. Tas nozīmē, ka ja infekcija šodien ir mūsu teritorijā, tad es iekāpju lidmašīnā, un vakarā jau esmu citā kontinentā, pēc dažām stundām vēl kaut kur un tādā veidā es to reto infekciju varu aizvest uz jebkuru pasaules vietu.” Agrāk vietā, kurā bija infekcijas perēklis, daļa cilvēku nomira, daļa ar kājām vai zirgiem devās prom no turienes un pa ceļam nomira, bet daļai izveidojās imunitāte. Tā arī šīs infekciju slimību epidēmijas beidzās. Kad parādījās mūsdienu ātrie transportlīdzekļi, tad arī infekciju slimību izplatība kļuva lielāka.
Ja nevakcinējas, jābūt ļoti drošam, ka laikus spēs diagnosticēt slimību
Taču mūsdienās strauji attīstījies ne vien transports, bet arī medicīna. Tādēļ nevar apgalvot, ka nevakcinēšanās gadījumā mirušo un invalīdu mūsdienās būtu tikpat daudz kā gadījumā, ja no vakcīnām atteiktos pirms 100 gadiem, norāda L.Vīksna. Radīti medikamenti, kas ietekmē slimības ierosinātāju to iznīcinot vai kavējot vairošanos. Šādu medikamentu ir ļoti daudz, arī diagnostika ir tā attīstījusies, ka dažu minūšu vai stundu laikā var noskaidrot slimības ierosinātāju. „Ja mēs slimību ļoti ātri atpazīstam, diagnosticējam, tad uzreiz dodam arī zāles, kas piemērotas konkrētam ierosinātājam. Ļoti daudzos gadījumos savlaicīga ārstēšana var aizkavēt arī invalidizācijas procesu.” Taču šādā gadījumā cilvēkam jābūt ļoti pārliecinātam, ka viņš laicīgi pamanīs un atpazīs simptomus. „Infekcijas slimības nevar diagnosticēt, ja tu par to slimību neesi iedomājies. Piemēram, tu iedomājies, ka tev ir gripa, bet, lai to diagnosticētu, ir jānozīmē analīzes tieši uz gripu. Un ja to analīzēs neatrod, tad jāmēģina meklēt cita infekcija, un tā to īsto infekciju tik ātri var arī neatklāt.”
Kas notiktu, ja Latvijā vairs nevakcinētu?
Epidemiologi, analizējot epidemioloģiskās uzraudzības datus, 2005.gadā bija veikuši aprēķinus, kas ļauj modelēt situāciju Latvijā, gadījumā, ja iedzīvotāji pret infekcijas slimībām vispār netiktu vakcinēti. Viņu secinājums bija šāds: ja Latvijā netiktu veikta vakcinācija pret tādām bīstamām infekcijas slimībām, kā difterija, garais klepus, stingumkrampji, masaliņas, masalas, epidēmiskais parotīts un poliomielīts, saslimšanas gadījumu skaits katru gadu sasniegtu 30 000 slimnieku. Salīdzinājumam – 2004.gadā ar minētajām infekcijas slimībām bija saslimuši 200 cilvēki. Milzīga atšķirība, īpaši ņemot vērā, ka liela daļa no tiem 30 000 nomirtu, daļa izdzīvotu, bet uz visu mūžu iegūtu kroplības vai smagas veselības problēmas, kas saīsinātu viņu dzīves ilgumu.
Kas notiek, ja pārtrauc vakcinēšanos. Bēdīgi piemēri no vēstures.
- Lielbritānijā 70tajos gados pārtrauca cilvēkus imunizēt pret garo klepu, un pēc dažiem gadiem notika liels garā klepus uzliesmojums ar 100 000 saslimšanas gadījumiem un 36 nāves gadījumiem.
- Japānā 70tajos gados nolēma izbeigt imunizēt bērnus pret garo klepu un 1979. gadā notika liels uzliesmojums ar 13 000 saslimšanas gadījumiem un 41 nāves gadījumu.
- No 1992. gada septembra līdz 1993. gada februārim Nīderlandē notika poliomielīta uzliesmojums, kura laikā tika reģistrēts 71 saslimšanas gadījums ar paralīzēm, t.sk. 2 nāves gadījumi. Visi saslimšanas gadījumi tika reģistrēti kādas reliģiskās kustības piekritēju vidū, kuri ir vakcinācijas pretinieki.
/Avots-SVA/
