asaras otrajā pusē unt ās nobeigumā, kad piemājas dārzos lielākā daļa ogu jau nolasītas, vēl ir laiks ziemas krājumiem ievākt melleņu, dzērveņu un citu vēlo vasaras un rudens ogu ražu. Gan svaigā veidā, gan ievārījumos pagatavotas ogas būs ne tikai gardas, bet arī veselīgas. Tāpat veselībai par labu nāks arī laiks, kas tiks pavadīts svaigā gaisā mežā, lasot dabīgās ogas. Protams, var jau šķist – tā jau tikai viena tāda maza odziņa, taču patiesībā ogas ir efektīvas dabīgās vitamīnu „kapsulas”, kas pozitīvi ietekmē mūsu veselību – to apliecina arī „BENU aptieku” farmaceites Māras Zariņas stāstītais.
Vērtīgā mellene
Vasara tuvojas noslēgumam, arī melleņu laiks teju jau beidzies, taču vēl varam paspēt mežā „aiz astes” noķert melleņu pēdējo ražu. Un patiesi nevajadzētu žēlot laiku šīs ogas lasīšanai, jo mellene ir ļoti vērtīga. Tā satur tādus vitamīnus kā C, K, A, E, B, kā arī cinku, kāliju, mangānu, pektīnus, kalciju un dzelzi. Tās sastāvā ir arī daudz antioksidantu un vielu, kas palīdz aizkavēt novecošanos un audzēju attīstību.
Teju ikviens ir dzirdējis, ka mellenes uzlabo redzi, taču tā ir tikai viena no melleņu dziedinošajām īpašībām. Tāpat mellenes pozitīvi ietekmē sirdsdarbību, uzlabo smadzeņu darbību, mazina stresu, ārstē nierakmeņu slimības, labvēlīgi ietekmē aknu un kuņģa darbību, palīdz nostiprināt saistaudus, vēnu un kapilāru sieniņas. Kamēr mellenes ir pieejamas dabā, ieteicams apēst vismaz 50 g melleņu dienā. Turklāt veselību uzlabo ne tikai pašas ogas un to sula, bet arī lapas, kas satur augu valsts izcelsmes insulīnu un mazina risku saslimt ar cukura diabētu. Tautas medicīnā melleņu lapas iesaka izmantot diabēta sākumstadijā, tās var izmantot arī klepus ārstēšanai.
Tāpat kā vasara Latvijā, arī melleņu laiks ir salīdzinoši īss, taču vitamīnus nepieciešams uzņemt visu gadu. Aptiekās nopērkami dažādi mellenes saturošie uztura bagātinātāji. Tie kopā ar acu pilieniem ir labs palīgs cīņā pret nopietnu acu slimību – kataraktu. Tāpat šie uztura bagātinātāji ir ieteicami vecāka gada gājuma cilvēkiem, kuri sūdzas par nogurušām acīm, un tiem, kuru darbs saistīts ar redzes pārslodzi: darbs pie datora, lasīšana, braukšana pie stūres, it sevišķi nakts laikā. Preparāti bez mellenēm satur arī antioksidantus, kas veicina šūnu aizsardzību pret oksidatīvo stresu, ko izraisa brīvie radikāļi, kas savukārt veidojas organismā kā vielmaiņas procesu blakusprodukti. Aptiekā ir nopērkamas arī žāvētas mellenes – no tām gatavo tēju vai novārījumu, kas ir populārs līdzeklis pret caureju.
Superoga dzērvene
Vēl viena superoga, kas atrodama Latvijas mežos, ir dzērvene. Dēvēta par purva karalieni, dzērvene ar sev piemītošajām ārstnieciskajām īpašībām tiešām attaisno savu nosaukumu. Tai piemīt dziedējoša, tonizējoša, antiseptiska un apetīti rosinoša iedarbība. Dzērvenēs atrodams liels daudzums C, kā arī E, K un B grupas vitamīni.
Dzērvene stiprina imūnsistēmu, palīdz pret saaukstēšanos, kā arī uzlabo vielmaiņas procesus, normalizē sirdsdarbību, asinsspiedienu. Dzērvenēs ir ļoti daudz bioloģiski aktīvo vielu, piemēram, organisko skābju (benzoskābe, hipūrskābe). Benzoskābei piemīt antibakteriālas īpašības – ne velti dzērvenes jau izsenis tiek uzskatītas par vienu no visefektīvākajiem iekaisumu ārstēšanas līdzekļiem. Savukārt hipūrskābe pasargā no infekciju attīstības urīnceļos, tāpēc dzērvenes izmanto urīnceļu slimību profilaksei un ārstēšanai. Tās ir efektīvs unrīndzenošs līdzeklis, kas pasargā no nierakmeņu veidošanos un mazina nierakmeņu daudzumu.
Arī dzērveņu saturošie uztura bagātinātāji ir nopērkami aptiekās. Vēl aptiekā ir nopērkams Latvijā ražots uztura bagātinātājs – balzāms, kura sastāvā ir dzērveņu sula. Dzērveņu preparāti galvenokārt labvēlīgi ietekmē urīnizvades sistēmas veselību, palīdz izvadīt patogēnās baktērijas no urīnceļiem, veicina labvēlīgās mikrofloras attīstību un veicina imūnsistēmas darbību. Dabisko sastāvdaļu dēļ, piemeklējot pareizās devas, produktus var lietot gan bērni, gan grūtnieces un māmiņas, kuras baro bērniņus.
Latvijas daba lutina ar virkni citu vērtīgu ogu
Vitamīnus un dažādas organismu spēcinošas vielas var atrast ne tikai mellenēs un dzērvenēs, bet arī mežrozītēs, pīlādžogās, melnā plūškoka, smiltsērkšķu, vilkābeles un citās ogās. Tās satur lielu daudzumu C vitamīna, it īpaši mežrozīšu augļi, kuros tas atrodams 10 – 50 reižu vairāk nekā citronos.
Farmaceite atgādina, ka visveselīgākās, protams, ir svaigas ogas. Turklāt ogas, kas augušas mūsu klimatiskajos apstākļos, būs daudz piemērotākas Latvijas iedzīvotāju organismam, nekā no ārzemēm ievestās. Tiesa, jāatceras, ka ar ogām ir jābūt tikpat uzmanīgam kā ar sēnēm – ne visas vienmēr ir ēdamas. Piemēram, nenogatavojušās plūškoka un vilkābeles ogas var būt indīgas.
