Annija bija viena no tām, kas izmēģināja, kas tad ir RigaBrain smadzeņu autotreniņš. Te ir viņas komentārs par to, kā pagāja viņas seanss.
Pirms seansa apmeklēšanas es ilgi “staigāju” cauri RigaBrain mājas lapai un lasīju visu informāciju, un sajūta bija tāda: “Woow, šis gan izskatās pēc zinātniskās fantastikas!” 🙂 Nu, ne jau tā, ka es tam neticētu, bet tas bija kaut kas … nedzirdēts. Vismaz man. Taču, ņemot vērā, ka man patīk eksperimentēt, tajā skaitā, ar savām smadzenēm, un, ja vēl ir iespēja kaut ko uzlabot, tad kādēļ ne.
Pirms “pieslēgšanās” notika pamatīgi sagatavošanās darbi, video, saruna, anketa. Man tas palīdzēja noformulēt, ko tad es īsti gribētu uzlabot un kas ir tas, kas to kavē. Atzīšos, man patīk, ka ap mani pasaule un es pati, esam perfekti, kaut arī zinu, ka tas nemaz nav iespējams. Tas man dod stresiņu. Tātad formulējums īsumā – vēlos uzņemt “neperfektās” situācijas dzīvē ar mierīgu pieeju.
Sprakšķi iesākumā likās kaitinoši, ieslīgt mierpilnā meditācijā nevarēju, jo ikdienas domas spraucās atpakaļ galvā. Taču, pēc laika jutos mierīga un atslābinājusies. Pēc seansa nekādu sāpju vai blakusefektu nebija, uz rezultātu “neiespringu”, turpmākās dienas vienkārši pavēroju sevi.
Es novēroju, ka es salīdzinoši ātrāk “pārlecu” (aizeju) no stresa situācijām un pat pagriežu tās otrādāk, ar pozitīvo pusi uz augšu. Iepriekš man bija raksturīgi viļāt negatīvo domu galvā ilgstoši. Tā bija patīkama un negaidīta atziņa, kad sapratu – tas laikam strādā!
Otra lieta, ko jutu nostiprināmies bija – palikt rāmai un mierīgai, kad sākas panika vai stress, jo tad situācija risinās veiksmīgāk. Protams, ka iepriekš to jau zināju, bet īsti nesanāca realizēt, jo emocijas vienmēr ņēma virsroku. Šo lietu iemācīju to arī savam četrgadniekam.
Jūtu arī attieksmes maiņu, pozitīvisms ir audzis vismaz par 30%, un es vienā dienā pēkšņi atradu savā galvā domu – Bet man taču ir tā veicies ar manu darbu un visu, kas man ir apkārt. Šobrīd šī doma mani apciemo arvien biežāk 🙂
Šīs lietas man ir ļoti svarīgas, ticu, ka katrs izmaiņas pamana tieši sev aktuālajā jomā. Nevaru sagaidīt savu nākamo “Brainu”, kā arī vairāk pievēršos meditācijai, jo sajutu, ka šāds laiks sev, ar meditatīvu mūziku (un sprakšķiem 🙂 ) uzlabo dzīves kvalitāti, banāli vārdi, bet priekš manis tas strādā.
