Turpinām baudīt, savus ‘Gandrīz ideālu vakariņu’ vakarus. Mēģinām saprast cik viegli vai grūti tas ir, un kā jūtas cilvēki, kas piedalās TV šovā. Nav viegli nieka pāris stundās pagatavot veselus trīs ēdienus. Trešajā vakarā mūs pie sevis uzņēma portāla žurnāliste-redaktore Zane Zvejniece, tad nu lasi, kā mums ir gājis.
Zane Zvejniece:
Jāsāk ar to, ka patiesībā neesmu nekāda dižā ēst gatavotāja. Jā man patīk eksperimentēt, mēģināt ko jaunu, bet vienmēr vairāk esmu bijusi asistentes vietā, darbojusies līdzi un baudījusi rezultāti. Šis vakars man bija nedaudz tāds kā pārbaudījums – vai viena tikšu galā? Jāsaka, man gan bija atstātas ļoti smalkas norādes ar instrukcijām kā ko darīt, un tām arī soli pa solim sekoju.
Vakaram gatavojos visu dienu, lai gan patiesībā varbūt nevajadzētu, bet satraukums bija.
Man ļoti patīk uzņemt ciemiņus, bet ne saukti, ne gaidīti tādos brīžos uzrodas jautājumi – Vai ciemiņiem patiks? Vai viss būs kartībā un visi jutīsies labi? Vai ēdiens liksies garšīgs? Mierinu sevi, ka satraukums, nozīmē, ka tev ir atbildības sajūta, un tā jau nu nav sliktākā īpašība, tāpēc turpinu satraukties J
Tātad, mana piedāvātā ēdienkarte bija šāda:
Uzkodā – Variācija par Cēzara salātiem ar garnelēm
Pamatēdienā – Lasis ar dārzeņiem sojas mērcē
Saldajā – Neceptā siera kūka ar balto šokolādi
Vakars kopumā raisīja patīkamas sajūtas. Bija daudz sarunu, daudz smieklu. Paspējām arī radoši izpausties, uzzīmējot savu SievietesPasaules kopīgo glezniņu. Meitenēm aizejot, bija patiešām laba vakara ‘pēcsajūta’. Šķiet, ka katrs vakars mūs vairāk un vairāk satuvina un par to, protams, tikai prieks.
VIESU ATSAUKSMES
Jana Makojeva:
Aizvadīts vēl viens burvīgs un garšīgs vakars. Gluži kā raidījumā, Zane iesākumā mūs iepazīstināja ar savu mājokli, kurš bija ļoti skaists un gaumīgi iekārtots, un pēcāk aicināja mūs pie, gribas teikt, restorāna cienīgi uzservēta galda un pasniedza pirmo uzkodu – „Cēzara salātus savā gaumē.” Dažādi salātu paveidi ieskauti maigā un sātīgā siera mērcē ar garnelēm garšoja fantastiski. Es biju ļoti patīkami pārsteigta par šo atklājumu, jo nekad iepriekš nebūtu iedomājusies, ka no salātiem var tik garšīgi un sātīgi paēst.
Runājot par otro ēdienu, es atkal esmu sajūsmā, jo man zivis garšo pašas par sevi, nemaz nerunājot par lasi un dārzeņiem, jo tas ir ēdiens, ko varu ēst daudz un dažādās kombinācijās. Atklājums – sojas mērce, pie dārzeņiem tā bija tieši laikā. Runājot par lasi jāsaka, ka es labprātāk to izvēlos ēst svaigu, jo man ļoti garšo tā neatkārtojamā garša, taču šādu, cepeškrāsnī ceptu es ēdu otru reizi un jāsaka, ka nudien garšoja ļoti labi!
Pēc pamatēdiena ieturējām pauzīti, lai atstātu vietu arī saldajam. Izklaidē Zane bija sarūpējusi īpaši nopietnu nodarbi – gleznošanu. Tas nu gan bija tieši laikā, atrāva mazliet no ārpasaules. Arī es šad tad kaut ko paķēpāju, tā teikt aizraujos ar abstrakto mākslu, jo neko konkrētu uzzīmēt neprotu, tāpēc šī izklaide bija tāda mazliet dvēseliska, vismaz manā gadījumā noteikti.
Glezna pabeigta, vakars tuvojas nobeigumam, tāpēc laiks palutināt puncīšus ar ko saldu. Zane pasniedz, man gribas teikt, sniegoti baltu un sapņainu saldo – tādas bija manas domas, to ieraugot. Kā jau saldajam pienākas, tas bija ļoti salds un trekns, tāpēc man pievarēt mazo kūkas gabaliņu nenācās viegli, taču man tā tik ļoti garšoja, ka esmu nolēmusi to jau šīs nedēļas nogalē pagatavot savas ģimenes vīriešiem, kuri tieši tāpat kā es mīl saldos ēdienus.
Zanei viss bija izdevies, vakars bija lielisks un tā vien gribējās kaut tas nebeigtos tik ātri!
Līga Ozoliņa:
Dodoties ciemos pie Zanes, bija sajūta, ka gaidāms smalks vakars. Es ar to nedomāju neko ārišķīgu vai cacīgu, drīzāk tādu gaumīgu glanci, pārdomātu ēdienkarti un sakārtotu vidi. Man ir radies iespaids, ka Zanei patīk visu izdarīt uz tip-top, tāpēc arī, gaidot savu vakariņu reizi, viņā bija jūtams satraukums, īpaši, par ēdienkarti un to, kā visu pagatavot.
Lai arī Zane pirms tam atklāja, ka mājās viņa nav galvenā gatavotāja – drīzāk izcils pavāra palīgs, man nebija ne mazāko šaubu, ka viss būs sagatavots un arī garšos labi. Un man garšoja.
Ja jāvērtē katrs ēdiens atsevišķi, tad uzkodā pasniegtie salāti bija tāds pamatīgs vakara starts – kreptīgi un, pateicoties mērcītei, arī gana sātīgi.
Taču bonuss Zanei par to, ka pēc tik sātīga ievada, otrajā ēdienā bija sarūpēts kaut kas viegls un maigs – cepeškrāsnī cepts (sutināts) lasis ar sautētiem dārzeņiem. Un te mans atklājums – baklažāns. Vienmēr veikalos esmu uz tiem noskatījusies, taču nekad neesmu saņēmusies nopirkt. Būs tomēr jāiekļauj arī savā ēdienkartē, jo nebija ne vainas!
Taču mans šo vakariņu favorīts bija saldais – gaisīgā siera kūka! Mmmm, vēl tagad saskrien siekalas mutē, to atceroties… Lai arī neesmu liela saldumu fane un šī kūka bija salda, kaut kas tajā tomēr bija apburušs. Man ļoti patika gaisīgā kūkas konsistence, tā atgādināja putotu jogurta krēmu. Vēl man ļoti patika jūtamā baltās šokolādes garša, ko gan itin viegli varētu sajaukt arī ar iebiezinātā piena garšu. Un vēl man ļoti garšoja kūkas dekorācijai izmantotā mērcīte ar apelsīnu. Ceru, ka neskanēs pārāk skaļi, taču atļaušos izteikt salīdzinājumu: šī kūka garšoja pēc mīlestības. Patiesi! Nešaubos, ka šī varētu būt ļoti garda kāzu kūka 🙂
Vakara noskaņu lieliski papildināja arī piedāvātā izklaide – SievietesPasaules lietu un sajūtu vizualizēšana vienā gleznā. Zane mūs aicināja zīmēt, mēs zīmējām un mūsu emocijas runāja… Gaidu brīdi, kad mūsu mākslasdarbs rotās kādu no biroja sienām!
Kopumā vakara sajūta bija ļoti forša. Paldies Tev, Zane, par jauko vakaru!
Annija Goldberga:
Vakars pie Zanes mūs saliedēja kā kolektīvu un mūsu kontā ir vēl par vienām mājīgām vakariņām vairāk, šorīt pat gribējās nest uz biroju ziedus:)
Sākšu ar to, ka vakar es sajutu, cik forši ir pusdienot pie īsta galda mājīgā virtuvē ar īstiem (nē, no plastmasas traukiem mūsu mājās arī gluži neēd 🙂 ) un skaistiem traukiem, man pašai virtuve kalpo vairāk kā ledusskapja glabātuve 🙂 Laikam būs kaut kas jādara lietas labā.
Pirmie bija salāti – zaļumi + mērcīte + garneles. Mērcītes recepti Zanei es dīcu kopš brīza, kad salātus nogaršoju. Tik pilnīga garša, sāta sajūta + veselīgi zaļumi, lielisks salikums.
Otrajā tika pasniegti dārzeņi ar lasi, mmm. Man patīk sautēti, tvaicēti un citādi sagatavoti dārzeņi, bet Zanes pasniegtā paprika un baklažāni patiešām garšoja viegli un labi, izrādās “pie vainas” bija sojas mērce. Pati nekad neiedomātos to izmantot pie dārzeņiem, bet pēc receptes publicēšanas noteikti pamēģināšu.
Saldā ēdiena pasniegšana parasti ir tas mirklis, kad mūsu pieciniekam pievienojas vēl sestais, arī šī reize nebija izņēmums. Nepārspīlēju, no mana 4gadnieka vismaz 9 reizes atskanēja “Wooow, kūka”, ” Tu redzēji, kūka” “Kūka, skaties” . Un patiesi, īsti svētki, skaisti pasniegta, fantastiski garšojoša siera kūka ar apelsīnu mērci, brīnišķīgi noslēdza šīs vakara vēdera priekus.
Izklaide bija patīkama, priecīga, sievišķīga un atklāja dažādas mūsu pašu emociju un raksturu šķautnes -mēs gleznojām. Visas piecas uz viena audekla, katra no sava stūra un savā emociju gammā. Man šķiet, ka rezultāts, kaut mazsvarīgs, ir jauks. Košs, burbuļojošs un sulīgs, tāds pats kā viss vakars, un tāds pats kādas esam mēs visas 🙂
Līga Rozentāle:
Braucot pie Zanes man tramvajā blakus apsēdēs dāma ap gadiem piecdesmit, kura aizrautīgi runāja pa telefonu. No dzirdētā sapratu, ka klausules otrajā galā ir viņas vīrs, viņa norādīja, ka dodas uz ‘meiteņu vakaru’ un lai mājās viņu sagaidot vēlu. Pasmaidīju. Arī es devos uz mūsu SievietesPasaule.lv meiteņu vakaru un nodomāju- kaut mūsu dzīvēs šī tradīcija saglabātos ilgi un arī 50 gadu vecumā mēs spētu izbrīvēt sev šādus jaukus meiteņu vakarus!
Vakarēšanu pie Zanes raksturo jauka, atbrīvota gaisotne. Cepums Zanei par izdomu – vakara izklaidei tika noorganizēta kopīga gleznošana. Sen nebiju ļāvusies krāsu meditācijai.
Nu ķeršos klāt vakariņu vērtēšanai. Neesmu īpaša zivju un jūras velšu cienītāja, tādēļ pirmie divi ēdieni man lika nedaudz satrūkties – kā nu būs? Taču salāti ar garnelēm bija tiešām labi, tikai jāpiemin, ka garneles es atstāju uz šķīvja. Taču pārējās sastāvdaļas un mērcīte garšoja fantastiski. Otrajā tika pasniegts lasis ar dārzeņiem. Zivis es ēdu reti, un viena no retajām, ko ēdu, par laimi, ir tieši lasis. Zivs bija sulīga, tai bija maiga, patīkama garša. Un ja iepriekšējie ēdieni bija labi, tad par desertu var teikt, ka tas bija lielisks! Šo recepti noteikti izmantošu arī savā virtuvē.
