Tev taču arī ir kas tāds, ko tu klusībā vēlies, bet nevari īsti tam saņemties? Man tā bija gumijlēkšana. Tā kā gribējās, tā kā bija bail, tā kā domāju par to… līdz, šajā vasarā, izlēmu, ka tas ir jāizdara un viss! Un man prieks, varu dalīties sajūtas ar jums 🙂
LIETUS UN ZIBENS
Diena Rīgā bija ļoti karsta, tā nu labā omā devos uz Siguldu, bet tur… vienkārši ārprātīgi traki līst lietus. Paliek vēsāks, parādās tumši mākoņi. Noskaidroju, ka lietus laikā lekt it kā varot, bet, ja būs zibens, tad gan labāk ne. Un, protams, zibens bija… Vienu brīdi jau saskumu, ka lēciens nesanāks, bet instruktori saka, ka viss būs kārtībā, pagaidīsim, kad lietus beigsies un leksim. Juhuu!
Lietus ir beidzies un instruktori aicina sākt posties lēcienam. Tiek apliktas siksnas, saslēgti slēdži, un jāsaka, tiklīdz ap kājām tiek pieliektas uzpariktes, pie kurām tad nāks klāt gumija, jau jūtos pavisam citādāk, pilnīgi var sajust un sasmaržot to mirkli, kad tas notiks…
DROŠĪBA UN INSTRUKCIJAS
Kāpjam vagoniņā un sākam braukt. Tikmēr var aprunāties ar instruktoriem un noskaidrot interesējošos jautājumus.. Nezinu, satraukums vai kas, bet īsti negribējās neko ne runāt, ne jautāt. Vēroju apkārti un to, cik augstu esam.
Tā kā instruktori ir pozitīvi, ar humora izjūtu apveltīti cilvēki, vagoniņā valda jautra atmosfēra. Tāpēc arī mani pāris jautājumi – „Vai mani gumija nevar uzraut atpakaļ tik augstu, ka atsitīšos pret vagoniņu? Vai man nekas nevar attaisīties, pārtrūkt? Vai nebūs sāpīgi?”, tiek paskaidroti tā, lai liktu man pasmieties, nevis par kaut ko satraukties.
Kad esam nonākuši īstajā vietā, instruktori sāk skaidrot lekšanas taktiku. Rokas var turēt divos veidos – plaši izplestas uz sāniem, vai, ja gribas justies drošāk – var sakrustot rokas uz krūtīm un turēties pie drošības siksnām.
Tiek izskaidrots arī tas, kā tikšu nost no gumijas. Kad būšu nolēkusi, kādu laiciņu vēl pakarāšos un tad ir jāatrod siksna, kas piestiprināta pie vidukļa un ar to jācenšas pievilkties uz augšu. Ja nesanāk, tad varot vienkārši pieķerties siksnai un pievilkties cik var, galvenais, lai galva nepaliek karājoties uz leju. Vagoniņš pabrauks tik tālu, lai esmu virs sauszemes un tad jau lejā būs cilvēks, kas nocels no gumijas.
LĒCIENS!!!
Stāvu pie durvīm, puse pēdas ir vēl vagoniņā puse jau ārā. Sirds dauzās kā traka. Zināju, ka tajā brīdi, kad tur stāvēšu būs minstināšanās un pirmie spēcīgie sirdspuksti. Bet, ka tas būs tik ļoti, negaidīju. To grūti aprakstīt – tu stāvi tādā augstumā un tev ir jālec. Tas nav kā karuseļi, kur tu sēdi un karuselis visu izdara tavā vietā. Te man pašai ir jālec, pašai jādara it kā tik neprātīgs solis. Instruktors blakus saka, lai lec ar galvu pa priekšu un, jo tālāk uz priekšu lekšu, jo jaudīgākas būs sajūtas. Viens divi un..nē, nominstinos un šajā brīdi sajūtu roku uz muguras (instruktori ir tik laipni, ka, ja gadījumā pati nespētu to izdarīt, būtu gatavi arī man „piepalīdzēt” 🙂 ), taču vajadzības nav – saņemos un lecu! Aaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaa!
SAJŪTAS, KO NEVAR APRAKSTĪT
Es esmu redzējusi, kā lec citi. Es noskatījos neskaitāmus video. Es iedomājos, kā tas būs. Bet… nekas, nekas no tā nav tā, kā tas ir, to nevar aprakstīt, to nevar saprast, nekā citādāk, kā tikai to izdarot! J
Visspēcīgākās emocijas ir tieši pirmajā brīdi – kad ir brīvais kritiens. Kad tu vienkārši krīti lejā Gaujā, un tu jau nejūti, ka tev ir klāt gumija, tu vienkārši krīti lejā. Tādi tauriņi vēderā, tāādas sajūtas! Uhhh! Pēc tam, kad jau brīvais kritiens ir beidzies un gumija mani uzrauj atpakaļ un sāku šūpoties, beidzot varu ievilkt elpu un sākt arī iekliegties. Tad arī beidzot var sajust, ka esmu pie gumijas, jo lecot bija tāds moments, kad iedomājos „ Ārprāts, es taču krītu lejā, kad es jutīšu gumiju, kad sapratīšu, ka esmu piestiprināta?”
Pēc mirkļa jau dzirdu balsi, kas man dod instrukcijas, lai turoties pie drošības siksnas ceļu augšā galvu un ķermeni. Viens mirklis un jau esmu nolaista krastā un satverta. Emociju pārpilna un vēl ar trīcošu ķermeni skrienu uz tiltiņa, lai redzētu kā lec nākamais lēcējs.
Tas bija traki! Tas bija pozitīvi! Kņudoņa vēderā garantēta! Ja gribas adrenalīnu un asas, bet tiešām labas izjūtas, noteikti iesaku! Ja par to kaut mazliet esi iedomājusies, tad saņemies un izdari!
