Vārda dienu svin: Aldonis, Agija

Īsa apmācība fotoaparātu parametros

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Iztēlojies cik patīkami būtu kādā elektropreču veikalā ieinteresēti pētīt kādu preci, līdz pie tevis pienāk pārdevējs (vēlams vīrišķu kārtas), un, kad viņš laipni jautā – vai varu jums palīdzēt, izlaist pirkstus caur matiem, viegli pasmaidīt, un uzdot tik gudru jautājumu, ka viņam mute paliek vaļā. Eh, diemžēl tādus mirkļus sanāk piedzīvot reti, īpaši, ja ar tehniku esi uz “jūs”. Man, kā blondo sieviešu cilts pārstāvei, šāda situācija būtu īpaši tīkama. Tieši tādēļ tapis šis raksts iesācējām, lai tad, kad vēlēsies iegādāties jaunu fotoaparātu, tu zinātu ko vairāk par – “gribu labas bildes”. Ieteikumi apkopoti no vairākiem fotogrāfiem, kā arī internetā atrodamās informācijas. Tātad, dāmas, Sievietes Pasaules īsā apmācība fotoaparātu parametros.

Ar ko sākt
Pēc fotogrāfu (vīrišķās sugas pārstāvju) viedokļa, jāsāk būtu ar kāda fotolietās zinoša drauga (kādēļ viņi uzskata, ka sieviete neko nevarētu saprast no fotolietām?) iztaujāšanu. Kad aptuvenā situācija tirgū noskaidrota, vajadzētu sev definēt divas lietas:

  1. Ko un cik daudz vēlies fotografēt, darīt ar uzņemtajiem fotoattēliem. (Paredzēti lielākoties bilžu drukāšanai, ievietošanai internetā, vai vēlēsies ar fotografēšanu nodarboties profesionāli, drukāt lielformāta bildes, taisīt mākslas foto utml.) Šis jautājums ļaus saprast, gan fotoaparātam nepieciešamos parametrus, gan arī to, vai nebūtu prātīgāk jau savlaicīgi iegādāties profesionālo (spoguļkameru), jeb vismaz “tā saucamo” amatierfotoaparātu.
  2. Cik lielu summu esi gatava par pirkumu atdot.

Tā kā ar otrā parametra apzināšanai, lielākoties, grūtības nemēdz būt, tad tālāk nedaudz sīkāk par pirmo, jeb kas slēpjas zem šifrētajiem vārdiem un ciparu salikumiem.

Nereti, lielākoties interneta veikalos, norādītie fotoaparātu parametri ir ne tikai “parastajai mirstīgajai” nesaprotami, bet arī neizsaka neko nozīmīgu par fotoaparātu. Un tomēr ir detaļas, kurām vērts pievērst uzmanību.

Ražotājs
Šobrīd arvien vairāk pierādās, ka fotoaparāta ražotājfirmai nav izšķirošas nozīmes bilžu kvalitātē, gluži kā ar jebkuru citu lietu – vienam patīk māte, citam meita, bet trešajam kleita. Lai gan fotogrāfi iesaka labāk izvēlēties tos ražotājus, kam foto/video aparāti ir pamat produkcija.

Megapikseļi jeb rādītājs, cik “punktiņos” ir sadalīts fotoattēls. Darbdienu vakaros vērojot kādu no CSI sērijām, visai bieži redzam, ka izmeklētājiem palielinot attēlu, tas kļūst “graudains”, jo sastāv no daudziem kvadrātiem. To, cik daudz iespējams šādu bildi palielināt, nosaka megapikseļu skaits. Taču jāatzīst, ka ar parastajiem “ziepju traukiem” nofotografētā attēlā, pat to palielinot, nevarēsim izlasīt, kas rakstīts vizītkartē, kura atrodas uz galda, aiz foto priekšplānā esošās draudzenes. Attēls, kas ir datora ekrāna lielumā atbilst 1,2 megapikseļiem, līdz ar to mūsdienās šis būtu vismaz minimālais nepieciešamo megapikseļu skaits. Taču šobrīd reti kurš fotoaparāts ir aprīkots ar mazāk kā 3 megapikseļiem, pat mobilajos telefonos 2 megapikseļu kamera ir visai ierasta lieta. Vidēji 3-7 megapikseļu fotoaparāts skaitās pietiekams. Ja nevēlies savas bildes profesionāli apstrādāt kādā datorprogrammā un tās paredzētas izdrukai un ielādei draugiem.lv, tev tiešām pietiks ar 3 megapikseļiem. 7 – 10 megapikseļu kameras jau ir citā klasē, līdz ar to arī citā cenas kategorijā. Šāda kamera tev būs nepieciešama tad, ja plāno ko vairāk par ballīšu, dabas ainavu un draugu bildēšanu. Tas jau “velk” uz profesionālo fotokameru.

Optikazem šī vārda slēpjas viss, kas saistīts ar objektīvu un citiem optiskajiem parametriem. Ar šo parametru norāda optikas ražotājus. Visbiežāk tā ir tā pati firma, kas ražojusi pašu aparātu, taču mēdz būt arī savādāk. Īpaši šī sadaļa tiek izcelta, ja optiskā lēca ir kāda zīmola ražojums, piemēram, Carl Zeiss. Tāpat kā daudziem datoriem – atsevišķas daļas ražo citas firmas, bet kopā saliek cita. (Starp citu, tieši tāpat ir ar made in Latvia datoriem Gauja utml.)

Objektīvsvarbūt sākotnēji šķiet, ka objektīvs ir tikai “acs”, kas bildi redz, taču tā nebūt nav. No objektīva kvalitātes ir atkarīga arī bildes kvalitāte. Labs objektīvs ir aprīkots ar stikla lēcām. Lētākos aparātos parasti tiek izmantota plastmasas lēcas. Iesācējs lielu atšķirību nejutīs, bet jāatceras, ka parastajiem aparātiem nav maināmi objektīvi.

Objektīva gaismspējašis ir būtisks objektīva kvalitātes rādītājs. Tas raksturo gaismas daudzumu, kas nokļūst uz matricas. Visbiežāk šīs skaitlis svārstās no f/2 līdz f/8. Objektīvam, kam ir zoom, jeb pietuvināšanas funkcija, norāda minimālo un maksimālo robežu. Jo šīs attiecības skaitlis mazāks, jo labāka ir objektīva spēja darboties nepietiekamas gaismas apstākļos. Šim parametram tev jāpievērš uzmanība tajos gadījumos, ja domā daudz fotografēt krēslā, ballītes tumsā, vai nakts ainavas, vai studijā ar profesionālo fotokameru.

Sensora izmērsšis ir viens no lielumiem, kuru mēdz norādīt tieši interneta veikali, taču tas ir vairāk informatīvs, kā tev nozīmīgs. Vienkāršoti to varētu nosaukt par matricas izmēru. Vidēji “ziepjutraukiem” šis parametrs ir ļoti līdzīgs.

Optiskais zoom cik reizes fotoaparāts “pievelk” fotografējamo objektu izmantojot optiku, attālinot, pietuvinot objektīvu. Vidēji šis lielums ir 3x. Jo lielāks šis parametrs, jo lielākas iespējas objektus “pievilkt” neizkropļotus. Taču jāatceras, jo tuvāk objekts pievilkts, jo mazāk drīkst izkustēties fotoaparāts. Līdzīgi kā fotografējot tumsā. Labākai bildei būs nepieciešams statīvs. Taču ikdienai pilnīgi pietiek.

Digitālais zoom līdzīgi kā ar optisko zoom, attēlus var pietuvināt arī ar digitālo zoom. Vidējais rādītājs no 4 – 6x. Taču šis pietuvināšanas veids parasti fotoattēlu mēdz pasliktināt. Labāk nofotografēt augstākā kvalitātē un pēc tam konkrēto detaļu pietuvināt datorā. Tādēļ fotogrāfi  iesaka izvēlēties fotoaparātu ar lielāku optiskā zoom funkciju, nevis digitālā (lai arī otrais variants, iespējams, skan modernāk).

Sensora tips sensoru joprojām dēvējot vienkārši par matricu, kā tās tips tiek apzīmēts konkrētās matricas veids. Parasti tās ir CCD matricas. “Vienkāršajam bildētājam” lielu lomu šīs matricas tips arī nespēlē, bet profesionāļiem šis raksts nav domāts.

Skatu meklētājs šis parametrs mani samulsināja. Sākotnēji domāju, ka tā ir jauna digitāla iespēja, līdzīgi kā fotoaparātiem, kas atpazīst sejas, bet nekā. Izrādās, ka skatu meklētājs ir tā saucamā “actiņa”, caur kuru skatāmies fotoaparātā. Profesionālajām fotokamerām nemaz nav iespējams uzņemt bildi skatoties lielajā ekrānā. Arī “ziepjutrauku” vecajiem modeļiem vēl ir iespēja izvēlēties, vai bildējot skatīties “actiņā”, vai ekrānā, taču jaunākajiem digitālo fotokameru modeļiem “actiņas” vairs nav. Protams, arī šis parametrs neietekmē bilžu kvalitāti kā tādu (izņemot cilvēkiem ar sliktu redzi, kam mazās “actiņas” bija īstas mocības). Man tomēr patīk pielikt fotoaparātu pie acs, bet varbūt tas ir tikai ieradums.

LCD skatu meklētājsKā jau minēju, šim parametram nav ietekmes uz bilžu tehnisko kvalitāti, bet iespējams, ka vieglāk ir skatīties displejā, jeb ekrānā, kā mazajā actiņā. Šo parametru, tāpat kā datora ekrānu, mēra collās. Tiesa, fotografējot tumsā caur LCD ekrānu saredzēt būs grūti. Tādā gadījumā neliela priekšrocība būs fotoaparātiem ar parasto “actiņu”.

Jutīgums (ISO) Tām, kas vēl atceras fotoflmiņas, šo sadaļu izprast būs vieglāk, jo arī fotofilmiņas atšķīrās pēc to jutības. Šis parametrs raksturo matricas jutību pret gaismu. Manuālajā režīmā ISO iespējams mainīt pašai, lai, piemēram, fotografējot krēslā, bildes sanāktu labas. Vairumam neprofesionālo fotoaparātu šī problēma atrisināta vienkārši – tās lietotājs var izvēlēties programmu, kurā strādāt, piemēram, vēloties fotografēt tumsā, atrodam izvēlnē fotografēšana tumsā un visu pārējo izdarīs fotoaparāts. Tāpat ir ar portretu fotografēšanu, fotografēšanu pret sauli utml. Šādas funkcijas visnotaļ atvieglos tavu dzīvi, tādēļ izvēlētajam aparātam apskati fotografēšanas režīmus. Bet, ja domā, ka foto varētu kļūt par tavu hobiju, ISO būtu pirmais, kas jāizprot. Parasti tiek nodrošināts ISO no 100 – 1600.

Fotografēšanas režīmilai palīdzētu tev panākt labāku bilžu kvalitāti, ražotāji iestrādājuši “ziepjutraukos” vairākus fotografēšanas režīmus. Visizplatītākie ir makro režīms, jeb fotografēšana no maza attāluma (vidēji 4 – 10 cm), sports – kad nepieciešams fotografēt kustību, lai bildēs objekti “neizplūstu”, un tumsa – fotografēšana nepietiekamas redzamības apstākļos. Jo dažādāki režīmi, jo lielākas iespējas tev variēt. Tiesa, tev šie režīmi būs arī jāapgūst un ikdienā tāpat, visticamāk, strādāsi vienā režīmā.

Slēdža ātrumsJo labāks slēdža ātrums, jo lielāks ir ekspozīcija laika intervāls. Šī ir arī atbilde, kādēļ ar “ziepju traukiem” sanāk tik sliktas bildes tumsā. Tā kā, lai nofotografētu tumsā mēnesnīcu, jārēķinās ar 2-5s ekspozīciju, bet, īpaši vecākiem modeļiem, maksimālais ekspozīcijas laiks ir 4s, tad arī bildes ir miglainas vai izplūdušas. Labs slēdzis spēj nodrošināt intervālu no 1/2000s – 15s. Jo tavam izvēlētajam fotoaparātam šis rādītājs būs augstāks, jo labākas bildes sanāks nepietiekama apgaismojuma apstākļos.

Autofokuss Nozīmē fotoaparāta spēju nofokusēt attēlu. Šis parametrs ir neatņemama jebkura digitālā fotoaparāta sastāvdaļa. Autofokusa veidus apzīmē ar simboliem iESP un spot. Nereti tiek pieminēts autofokuss ar kontrastu noteikšanu, kas nozīmē, ka fotoaparāts spēj atšķirt kontrastus, fokusējoties uz izvēlēto objektu.

Baltās krāsas balanss Neviens robots nav vēl izdomāts tik gudrs, lai pats uztvertu un saprastu krāsu spilgtumu, nokrāsu utml., nesalīdzinot to ar balto krāsu. Pat profesionālajām videokamerām pirms objekta filmēšanas sākuma ir “jānofilmē” kāda lieta baltā krāsā, jo katrā apgaismojumā baltais izskatās savādāks. Tāpat baltā balansu izteikti var redzēt, kad ar videokameru filmējam iekštelpās un, neizslēdzot kameru, dodamies spilgtā saulē. Nofilmētais uz mirkli kļūst balts, kamēr kamera pielāgojas jaunajam apgaismojumam. Arī fotoaparātiem ir šāds baltās krāsas balanss. Lielākajai daļai balanss notiek automātiski. Šo parametru apzīmē ar pozīciju skaitu.

ZibspuldzeGandrīz vienmēr iebūvēta fotoaparātā. Automātiskājā režīmā ieslēgsies pati. Parasti fotoaparātiem ir četri zibspuldzes stāvokļi – automātiskais, kad fotoaparāts pats nosaka, kad atvērt zibspuldzi, piespiedu, kad zibspuldze iededzas vienmēr, izslēgtais režīms un režīms sarkano acu novēršanai, jeb priekšzibsnis pirms pašas zibspuldzes zibšņa. (sanāca labs mēles mežģis)

Video filmēšanaPagaidām šī funkcija joprojām ir tīri priekam, nevis reālai izmantošanai, jo nofilmēto materiālu būtu grūti dēvēt par kvalitatīvu. Ja nu bez video tomēr nevari, tad ieteiktu izvēlēties 640×480. Taču ne uz ko dižu nevajag cerēt. Labam rezultātam būs nepieciešama videokamera.

Barošanas tipsprotams, šī lieta nenosaka bilžu kvalitāti, bet gan to, cik ilgi ar konkrēto fotoaparātu varēsi pastrādāt. Daļa ražotāju izmanto parastās jeb AA baterijas, citi izmanto speciālus Lithium-Ion akumulatorus. Ir kameras, kurās var izmantot gan akumulatoru, gan parastās baterijas. Taču svarīgi ir noskaidrot cik ilgi konkrētās baterijas vai akumulators var nodrošināt foto uzņemšanu. Fotoaparāta darbības ilgums bez lādēšanas var būt ļoti dažāds – sākot ar aptuveni stundu, līdz pat četrām, piecām. Ko izvēlēties, paliek tavā ziņā, akumulatori mēdz darboties ilgāk un ir atkārtoti lādējami, bet, piemēram, ceļojumā Tev būs vienmēr jāmeklē, kur tos uzlādēt. Savukārt baterijas ir vienmēr jāpērk, taču nodrošinoties ar pietiekamu daudzumu, tu nepalaidīsi garām labākos kadrus.

AtmiņaParasti fotoaparātiem standartā ir mazas ietilpības atmiņa uz kuras pietiks vieta pirmajām bildēm, bet otrajam burziņam jau var būt par “īsu”. Noskaidro cik maksā vismaz 1 gigabaita atmiņas karte, un vai lielāka atmiņas karte neietilpst fotoaparāta komplektā. Protams, vari izvēlēties arī ietilpīgākas, bet ar tām nereti gadās, ka fotoaparātā sakrājas gandrīz gadu vecas bildes!

KomplektācijaNoteikt pajautā, kas tevis izvēlētajai kamerai nāk komplektācijā. Kā minimumam būtu jābūt vadiem ar ko fotoaparātu savienot ar datoru un TV. Tāpat pārjautā par lādētāju akumulatoram, iespējams to nāksies pirkt atsevišķi. Vēl dažās komplektācijās ietilpst foto maciņi un citas ekstras.

 

Īsumā tas arī viss. Kad esi sapratusi, kuri parametri Tev varētu būt nozīmīgi, ieej interneta veikalu mājaslapās, kurās piedāvā salīdzināt modeļus. Kad esi atradusi kādus divus, trīs, kas pēc parametriem, kā arī izskata un krāsas tev patīk, dodies uz veikalu, lai paturētu rokā un apskatītu dzīvē, savu izvēlēto fotoaparātu, iespējams, tev konkrētajā modelī kaut kas neiepatīkas.

Nobeiguma vietā
Pēc šī raksta izlasīšanas, ceru, ka tev negadīsies kā kādai kundzei, kas, apskatot fotoaparātus jautāja pārdevējam – cik jums šeit ir megapikseļu? Vienīgi vārdam megapikseļi aizmirsa pateikt burtu “k”! Lai izdodas!

Dalīties.

21 komentāri

  1. Vai ziniet, es domāju, ka šis raksts ir noderīgs ne tikai sievietēm, bet arī dažam labam stiprā dzimuma pārstāvim, kas ar foto lietām ir uz "jūs"! Paldies! Man jau sen ir sapnītis par fotografēšanu…

  2. Ja es pirktu fotoaparātu, tad skatītos uz šādiem parametriem:<br>1) Optiskā tālummaiņa;<br>2) Kameras jūtīgums (ISO);<br>3) Matricas izšķirtspēja;<br>4) Barošana – akumulators.<br>Jo augstāk minētie parametri ir lielāki, jo labāk! 🙂 Bet vairāk sit pa kabatu 🙁

  3. Aigars Bokāns on

    Labdien!<br>Pēc redaktores lūguma, nedaudz sīkāk pastāstīšu par ISO jūtību.<br>Tādat ISO skaitlis ir "instruments", kas regulē matrices, jeb sensora gaismas jūtību. Jo tumšākā vidē ir jābildē, jo lielāku ISO vērtību lietos fotoaparāts. Tādējādi rodas iespēja iegūt neizsmērētus attēlus. Bet šeit sākas problēma, ja jūsu rīcībā ir mazais kabatas fotoaparāts. Šiem aparātiem ir tendence pie lielāka ISO skaitļa (400,800,1600) radīt graudainu (pikseļainu)attēlu.<br>Ir trīs iespējas ar kurām var mēģināt atrisināt šo problēmu.<br>Vienkāršākais veids ir iegādāties labas kvalitātes fotoaparātu, bet tas nebūs nemaz tik lēti. Otra iespēja ir manuali iestatīt ISO skaitli sākot ar kādu ISO 200 un uz augšu, katrā nākamajā bildēšanas reizē par vienu vērtību vairāk. Un skatieties kura bilde jums šķiet jau pietiekoši kvalitatīva. Šāda eksperimentēšana vajadzīga, jo reizēm foto kamera automatiski iestata pārmērīgi lielu ISO vērtību, kas ir cēlonis graudainai bildesi.<br>Ja bildēsiet tumšākā vidē kādu nekustīgu objektu vai ainavu (pilsētas panorama vakrā), tad noteikti jums būs nepieciešams statīvs. Vai arī primitīvi novietojot fotoaparātu uz kāda nekustīga pamata, ja tāds ir. Šādi attēls būs kvalitatīvs, taču obligāti jāievēro divas lietas. Pirmkārt ar roku iestatam ISO 100-200 un vēlams lietot taimeri, lai neradītu nekādas vibrācijas nospiežot "slēdža pogu".<br>Statīvi ir dažādu izmēru sākot no galda statīva (10-15cm), līdz pat lielajiem trij kājiem.<br>Vēl varat pameklēt savos fotoaparātos pie "menu" tādu opciju, kā trokšņu samazināšana (noise reduction), kas automatiski samazina trokšnu līmeni, taču šī opcija nēbūs lētajos aparātos.<br>Kā arī opcija vibraciju samazināšana (vibration reduction), šī opcija samazina vibrāciju ietekmi uz aparātu un jūs jau varat bildēt no rokas pie zemāka ISO.<br> Ja ir kāds jautājums, kas sen jau neliek mieru, bet šeit netika pieminēts, rakstiet un es pacentīšos atbildēt.<br><br>Ar cieņu, Aigars Bokāns<br>

  4. Paldies par izsmeļošo atbildi. Bet kāpēc fotoaparātā būtu jābūt "trokšņu samazināšana (noise reduction)"? Vai tad fotoaparāti reaģē arī uz skaņām?

  5. Aigars Bokāns on

    Tas ir labs jautājums!!!<br>Lieta tāda, ka troksnis fotogrāfu sarunvalodā nozīmē to pašu graudainību.<br>Kādreiz, kad vairums cilvēku bildēja ar filmiņu aparātiem, pārsvarā šo populāro "parādību" bildēs sauca par graudainību, bet mūsdienu digitālajā fotogrāfijā graudainību dēvē par trokšņiem .

  6. Man vienalga nav skaidrs…. Manam aparātam kā iestāda tusmsas režīmu tā parādās displejā sarkana ikona, kas vēstī, ka attēls par tuvu, un visas bildes ir pilnīgā miglā. Vispēr nesaprotu kam vajadzīgs tumsas režīms ja nav iespējam s neko fočēt!!!

  7. Saiva, vai nevarētu būt, ka tavam fočikam vnk šī poga pilnībā nestrādā, vai šī funkcija izgājusi no ierindas.'Manuprāt ar parastajiem ziepeniekiem tāpat tumsā bildes nesanāk diez ko kvalitatīvas, migla vai graudainums būs gandrīz vienmēr, īpaši fotografējot tālākus objektus.

  8. Aigars Bokāns on

    Saiva, principā tumsā fotografēt ir praktiski neiespējami ar ziepju trauku. Un automatiskais tumsas režīms diži daudz neko nemainīs. Kā jau minēju, šim nolūkam labāk izmantot statīvu, ja nav jāfotografē kustība vai arī fotografēt ar spoguļkameru (maināmi objektīvi). Spoguļkamerai vēl pie ISO 800 būs salīdzinoši laba kvalitāte un ir iespēja tumšā vidē kaut ko nobildēt. Protams tāda fotokamera ar kaut cik optimālu objektīvu maksās vidēji 350-500 Ls.<br>Tā sarkanā ikona nozīmē, ka ir pārāk tumš un fotoaparāts nespēj atrast nevienu kontrastainu lauku kadrā, lai nofokusētos, fotografējot tumsā. Šo problēmu var labot ar jau minēto spoguļkameru, kam var iestatīt manualo režīmu un ar roku noregulēt asumu (nekustīgs bildes motīvs).<br>Teorētiski labu bildi ar ziepju trauku tumšā vidē jūs varat iegūt, ja fotografējama kustība vai cilvēks būs kādus 2-3 metrus attālumā no jums. Tik tālu aptuveni velk ziepju trauka zibspūldze un principā nekam vairāk arī ziepju trauks nav paredzēts.<br><br><br>Gaidu vēl jautājumus!<br>Aigars Bokāns

  9. gribu zināt on

    Manuprāt iesācējiem ļoti labs rakstiņš, paldies! Neliels jautājums Aigaram, kādu labumu fotoaparātam dod seju atpazīšana? Vai tas ir tikai kārtējais nekamīstinederīgais uzlabojums. Vai profesionālajām kamerām arī ir tāda funkcija?

  10. Aigars Bokāns on

    Seju atpazīšanas funkcija palīdz pašai kamerai ātri atrast cilvēka seju un uz to žigli nofokusēties, lai tieši seja būtu perfektā asumā. Principā tas protams ir plus, ja ir maz laika čammāties ar asuma uzstādīšanu fotografējot cilvēkus, taču bieži vien kamera par sejām uzskata pavisam ko citu, kas arī pēc formas līdzinās sejas kontūrām un kas ticiet man kadrā bieži vien būs. Tas nozīmē, ka pirms lietot šo funkciju ir jāizvērtē vai kadrā nekas cits tamlīdzīgs netraucēs.<br>Personīgi man labāk patīk uzstādīt rokas vadību fokusa apgabaliem un pašam ar kursora palīdzību uziet uz attiecīgo vietu, kur vajadzētu būt asumam. Var arī atstāt fokusu centrā un kamera fokusēs visu, kas būs centrā. un patiesībā tieši centra iestatījums parasti ir visvieglākais paņēmiens un 70% gadījumu bildes būs OK!<br>Profesionālajām kamerām sejas atpazīšanas funkcija visticamāk nebūs.<br>Šīm kamerām varētu būt no 3-11 un vairāk fokusa apgabalu , kas nofokusēsies uz tuvāko objektu vai arī atkal ir iespēja visu darīt pašam, ko visticamāk arī fotogrāfi dara.<br>Aigars Bokāns

  11. vai ir kādas galvenās atšķirības dažādiem fotoaparātu ražotājiem, piem. kanonam kvalitatīvāks tas, olympus tas. Vai tas, ka dažas no parasto fotoaparātu firmām neražo profesionālās kameras, nenozīmē, ka tām ir sliktāka kvalitāte?

  12. Aigars Bokāns on

    Principā jau liela starpība nav, vismaz starp populārākajām preču zīmēm. Ja ir jāizvēlas starp Nikon, Canon, Olympus vai Pentax un Sony. Cik zinu, tad lielākā daļa fotogrāfu izmanto Canon firmas fotoaparātus, jo tie ir kvalitatīvi un salīdzinoši pieņemamās cenās. Es pats darbojos tikai ar Nikon firmas aparatūru. Nikon tehnika ir viena no kvalitatīvākajām, bet ne lētākā un arī ar servisa nodrošinājumu ir pašvaki. Zinu, ka Pentax labi noder dabas fotogrāfiem, taču tas nenozīmē, ka daba pieder tikai Pentax.<br>Nevajdzētu pirkt mazpazīstamu firmu aparātus un iegādājoties fotoaparātu ir jāizvērtē, kādas iespējas aparāts jums var piedāvāt.<br>Ziepju traukiem vajadzētu pievērst uzmanību objektīva gaismas caurlaidībai, jo zemāks cipars, jo labāk (2.7, 2.8)<br>Displeja izmērs arī ir svarīgs, tam vajadzētu būt pietiekoši lielam, lai var normāli aplūkot bildes. Atmiņas kartes mūsdienās arī ir nopērkamas ar lielu ietilpību, tikai jāzin cik liela apjoma karte der konkrētajam fotoaparātam. Principā ar 2GB atliku likām pietiek vienam ceļojumam.<br><br>Aigars Bokāns.

  13. Paldies par atbildi. Kad pirku fotoaparātu, veikalā gari un plaši stāstīja, ka Sony aparāti salīdzinājumā ar Canon esot diena pret nakti. Kuŗš gan izvēlas Sony Canon vietā. Tad nu paklausīju un nopirku. Bet kā izrādā, ka Sony ar daudz mazākiem pikseļiem tumša fotografē vienkārši leiliski. Pat funkcijā bezgalība bildes ir vienkārši perfektas salīdzinājumā ar Canon(Ixus90IS). Nu nezinu… sāku jau slieties uz Sony aparātiem. Šim aparātam ir vēl funkcija krāsu aizvietojums, un arī visais bildes ir miglainas un raustās sarkanā ikona!!<br>Jau iepriēkš pateicos par atbildi!!<br><br>Vēlot jauku dienu Jums!!

  14. Aigars Bokans on

    Ko varu teikt par pikseļiem, tad pērkot "ziepju trauku" tie nenormālie pikseļi nebūt nav vajadzīgi. Pilnībā pietiek ar kādiem 7-8 Mpix., ja plānojat izgatavot fotogrāfijas 10*15cm standarta albūma izmērā, tad ar 7-8 Mpix būs vairāk kā pietiekoši. Runājot par pikseļiem un fotografēšanu tumsā, tad pikseļi diži daudz neko neietekmē šajā ziņā. Bieži vien gadās, ka fotoaparāta lietotājs īsti līdz galam nav izzubrijies aparāta tehniskajos iestatījumos un vienkārši "saspaida" 🙂 dažādas funkcijas, kas fotoaparātam liek kļūdaini noteikt nepieciešamos ekspozīcijas parametrus.<br>Tas nav nekas traks, jo pārbaudot manu paziņu "ziepiniekus", gandrīz vienmēr var atrast kādu mazu kļūdiņu, kas arī visbiežāk ir cēlonis problēmām.<br><br>Aigars Bokāns<br>Lai veicas labu attēlu iegūšanā!!!!

  15. Aivars_Slišāns on

    Patiešām interesants raksts! Ar interesi izlasīju visus padomus , dažām lietām gan tā pilnīgi īsti negribu piekrist. Sirsnīgs padoms visām foto cienītājām – nepērciet foto aparātu pēc pazīmes krāsa vai megapikseļu skaits. <br>Vislabāk iesaku, ja ir iespējams, noskatīto aparātiņu uz kādu dienu aizņemties no kāda kam tāds jau ir un mazliet pabildēt, bildes vēlāk uz datora paskatīties un tad izvērtēt kas ir kas. Foto aparāta labums vai sliktums parādās tieši bildējot nepietiekamā apgaismojumā, telpās, ar iebūvēto zibspuldzi utt. – tieši tad var sajust ko aparāts spēj un ko ne. Gaišā saulainā dienā . labas gaisma apstākļos arī ar mobilo telefonu uzņemtā bilde šķitīs laba. Un atcerieties – pērkot pašu aparātu nekad nevajag aizmirst par : <br>1. Akumulatoriem , ja tādi nav komplektā ar foto aparātu, protams, kopā ar akumulatoru uzlādēšanas ierīci. <br>2. Atmiņas karte rezervei – traki ja ir ko bildēt bet nav kur to ierakstīt ..<br>3. Īpašu lupatiņu objektīva slaucīšanai . Vēlams no mikrošķiedras, tāda kalpos ilgi un labi veiks savu uzdevumu. Der arī tās, kas paredzētas briļļu stiklu slaucīšanai.<br>4. Atmiņas karšu nolasītājs. Noderīga lieta, it sevišķi ceļojumā, ne vienmēr ir ērti pieslēgt datoram pašu foto aparātu, ērtāks ir karšu nolasītājs. Tad arī akumulatori ilgāk turēsies pilni. Dažreiz tas ir svarīgi. <br>5. Objektīva aizsargfiltru – objektīvam priekšā pieskrūvējamu metāla gredzenu ar stikliņu, kurš pasargās objektīvu no daudz kā nevēlama ja vien, . protams ja ir tāda iespēja to pieskrūvēt. Ne visām kamerām tas ir izdarāms, bet tām, kurām ir – iesaku!<br>6. Piemērotu somiņu. Parasti nopērk par mazu, jo piemirst, ka tajā ir ērti glabāt arī rezerves akumulatorus vai baterijas, vadus, atmiņas kartes, a/m atslēgas, varbūt arī mobilo telefonu – ceļojumos tas ir ērti!<br><br>Parasti šiem it kā sīkumiem vēl ir jārēķina savi 30..50 Ls klāt, bet tas atmaksājas..<br>Lai labi bildējas un skaisti sanāk!<br>

  16. Izlasot šo rakstu ir skaidrs kādēļ labāk konsultēties ar fotogrāfu (vīrišķās sugas pārstāvi)….. <br>Bet paldies par centību:)

Atstāt Ziņu