rekliņš, kurš zaudē krāsu otrajā mazgāšanas reizē, rotaļu auto, kas saplīsusi jau tajā pašā dienā, kad nonākusi bērna rokās, vingrošanas riņķis, kas sāk grabēt no stāvēšanas stūrī vien… Nopūšamies un bezpalīdzīgi noplātām rokas, eh, paši vainīgi, nevajadzēja pirkt, jo virsū taču skaidri uzrakstīts „Made in China”. Lai arī valda uzskats, ka Ķīnā ražotās preces ir nekvalitatīvas un pat bīstamas, Ķīna ir desmit pasaules lielāko rūpniecības valstu vidū, kā arī ir viena no lielākajām eksportētājām. Kā izskaidrojams šis Ķīnas fenomens?
Vai preču zīme „Made in China” vienmēr liecina par zemas kvalitātes preci?
Produkti ar uzrakstu „Made in China” – reizē tik pievilcīgi, zemās cenas dēļ, un tik atbaidoši, jo, visbiežāk, to kvalitāte ir tik pat zema vai pat zemāk, kā cena. Tāds iespaids par Ķīnā saražotajā precēm, pateicoties pašu negatīvajai pieredzei un masu medijos izskanējušajiem starptautiskajiem skandāliem, radies lielākajai daļai patērētāju visā pasaulē. Tāpat nav noslēpums, ka tieši Ķīnā tiek saražots lielākā daļa pasaulslavenu zīmolu viltojumu. Ķīnas valdībai daudzas reizes nācies taisnoties un apsolīt, ka pievērsīs vairāk uzmanības preču kvalitātes un drošības kontrolei.
Tomēr, papētot tuvāk, izrādās, ka ļoti daudzas Eiropā atzītas firmas, kuru zīmols garantē kvalitāti un produkta ilgdzīvošanu, izmanto Ķīnā ražotas detaļas. Piemēram, Francijā ražotā automašīna „Porsche” principā ir salikta no Ķīnā izgatavotām rezerves daļām. Neviens neapgalvo, ka tā ir zemas kvalitātes mašīna. Arī visur pasaulē tik iecienītie „iPod”, „Dell” datori un „Nokia” telefoni, ko patērētāji izvēlas tieši kvalitātes dēļ, tiek ražoti Ķīnā. Ķīnas telekomunikāciju firmas Huawei saražotā produkcija, ir vēl viens piemērs kvalitatīvai, Ķīnā ražotai, produkcijai.
Tādēļ apgalvojums, ka viss, kas saražots Ķīnas Tautas Republikā, ir mazvērtīgs un nekvalitatīvs, īsti neatbilst patiesībai. Daudzi ķīniešu uzņēmumi savu ražojumu kvalitātei pievērš ļoti lielu uzmanību un vēlas, lai viņu uzņēmuma zīmols būtu pazīstams visā pasaulē. Ķīnieši paši ļoti labi apzinās, kāda slava „Made in China” ir pasaulē. Tiek meklēti dažādi ceļi, kā no šīs „kauna zīmes” atbrīvoties. Piemēram, uz Taivānā ražotām precēm tiek rakstīts „Made in Taiwan”. Arvien vairāk līdzekļu tiek ieguldīts dažādos zinātniskajos un tehniskajos atklājumos. Droši var apgalvot, ka ķīnieši arvien vairāk dara un meklē dažādus risinājumus, lai „Made in China” no „kauna zīmes” kļūtu par labas kvalitātes garantētāju.
Ķīnas preču zemo cenu „noslēpums”
Ķīnā dzīvo 1/5 daļa no pasaules iedzīvotājiem. Lai arī valsts ir liela, tā ir pārapdzīvota. Lielajam iedzīvotāju skaitam valstī ir negatīvas sekas, jo daudzos reģionos iedzīvotājus ir grūti nodrošināt ar darbu, samazinās lauksaimnieciski apstrādājamo zemju platības uz cilvēku, valstī ir grūti paaugstināt iedzīvotāju dzīves līmeni.
Darbs rūpniecībā ir viens no veidiem, kā nodrošināt iedzīvotājus ar darbu. Darbaspēka pieejamība un pārpilnība, ļāva attīstīties dažādām rūpniecības nozarēm. Tas gan īpaši neuzlabo iedzīvotāju dzīves līmeni, jo, lai saglabātu savu darbavietu un nopelnītu dienišķo iztiku, Ķīnas iedzīvotāji strādā par daudz mazāku samaksu kā viņu kolēģi citur pasaulē. Darbavietas dēļ viņi ir gatavi paciest dažādas grūtības un strādāt ilgas stundas. Līdz ar to ražošanas izmaksas ir zemākas, bet produkcija tiek saražota daudz lielākos apmēros, kā citur pasaulē. Piemēram, nekur citur pasaulē uzņēmējam, kurš nolēmis tirgoties ar nažiem, nebūs iespējams doties uz pilsētu, kur vienīgā veikalos nopērkamā prece ir dažādi naži. Pateicoties lielajam darbaspēkam, ražošanas apjomam un zemākām izmaksām Ķīnā saražotie produkti ir lētāki, kā citur. Paši ķīnieši, ar nožēlu atzīst, ka bieži vien viņi savu produkciju ir spiesti pārdot par zemāku cenu, kaut arī kvalitātes ziņā tā varbūt nemaz nav sliktāka par kādā citā valstī saražoto. Arī ieguldītais darbs ir līdzvērtīgs. Iemesls ir pavisam vienkāršs, augstāka cena nemaz netiek piedāvāta. Arī citur pasaulē, nevienam nav noslēpums, ka Ķīnā ir darbaspēka pārprodukcija un valsts cenšas atrast veidu, ka paaugstinātu iedzīvotāju dzīves līmeni. Daudzi pasūtītāji piedāvā mazāku samaksu par to, ko maksātu, piemēram, par Vācijā, Anglijā vai kādā citā valstī ražotu analogu produktu. Zemā cena, ko piedāvā pasūtītājs, lielākoties ir iemesls zemajai kvalitātei, ko saņem pretī. Bieži vien krietnu daļu nopelna dažādi starpnieki. Tādēļ pēdējā laikā uzņēmumi ķērušie pie jaunas taktikas, un cenšas kontaktēties ar iespējamo sadarbības partneri paši, piedāvājot savu produkciju. Pie tam, tā kā konkurence ir liela, pasūtījumi tiek izpildīti zibenīgā ātrumā, kas arī ļauj Ķīnai būt par vienu no lielākajām rūpniecības un eksporta valstīm.
„Made in China” tumšā puse
Pēdējā laikā masu medijos izskanējusi informācija par lielo pašnāvību skaitu Ķīnas rūpnīcu strādnieku vidū. Skaļākais skandāls saistīts ar Taivānas elektronikas ražotājfirmas „Foxconn”, kas ir lielākais līgumražotājs pasaulē. Ar šo uzņēmumu sadarbojas tādas firmas kā „Apple”, „Hewlett- Packard”, „Dell”, u.c. Apmēram 14 „Foxconn” filiāles strādnieki Džendžovas pilsētā Ķīnas vidienē, savu dzīvi beiguši, izlecot pa strādnieku kopmītņu logu. Par šādu soli viņi izšķīrušies, jo nespējuši izturēt smagos darba apstākļus. Šīs rūpnīcas strādnieki jau vairākkārt sūdzējušies par to, ka spiesti strādāt ilgāk, arī brīvdienu nedēļā, kad visā valstī svinēti valsts svētki, savukārt samaksa par darbu ir niecīga. Rūpnīcas teritorijā visiem strādājošajiem esot jāievēro militārā disciplīna, un nav atļauts sarunāties. Strādnieki nav tikuši pietiekoši apmācīti, līdz ar to daudz no viņu pagatavotajiem mobilajiem telefoniem nav izturējuši kvalitātes prasības un tikuši izbrāķēti. Rūpnīcas vadība, protams, saistību ar pašnāvībām noliedz, kā arī noliedz, ka bijušas kādas nesaskaņas ar strādniekiem, bet ilgāk un brīvdienu nedēļas laikā strādājuši tikai brīvprātīgie, par to saņemot trīskāršu samaksu. Šāda rūpnīcas vadības nostāja nav nekāds brīnums, ja atceras, ka Ķīna ir vienīgā valsts, kura vēl arvien iet sociālisma ceļu un kur pie varas ir komunisti. Nemieri un valsts varai nelabvēlīgs viedoklis šeit netiek akceptēts un par to draud cietumsods. Ikviens tiek novērots un par ikvienu tiek ziņots.
Runājot par rūpnīcām, daudzās no tām ir novecojušas iekārtas, tās piesārņo apkārtējo vidi un apdraud strādnieku un apkārtējo iedzīvotāju veselību. Tomēr ķīnieši ir gatavi to visu paciest, jo, lai arī darbs ir grūts un darba apstākļi nepamierinoši, bet darba devēja attieksme nievājoša, tā ir viņu vienīgā iespēja nopelnīt iztiku. Novecojušu rūpnīcu nojaukšana, lai mazinātu vides piesārņojumu, vairākās Ķīnas pilsētiņās ir kļuvusi pat par iemeslu iedzīvotāju pašnāvībām, jo viņi palikuši bez iztikas avota.
Ar sveicieniem no Ķīnas
No Ķīnas pa visu pasauli ceļo visdažādākās lietas. Pēdējos gados, pateicoties ekonomiskajām reformām, kas orientētas uz ārvalstu investoru piesaisti un privātā sektora attīstīšanu, tā ir kļuvusi par līderi eksporta ziņā, izkonkurējot tādas eksporta lielvalstis kā Vācija. Arī turpmāk Ķīnas ekonomiskā attīstība iešot tikai uz augšu.
Ķīna eksportē:
– akmeņogles
– pārtiku
– apģērbu un apavus
– elektrotehniku
– stikla izstrādājumus
– smiltis
– mēbeles
– rotaļlietas
– sadzīves un lauksaimniecības ķīmiju
– suvenīrus
– automašīnas, utt.
Tomēr pētījumi rāda, ka Ķīna ir arī otrā lielākā importētājvalsts pasaulē aiz ASV. Arvien vairāk Latvijas uzņēmumi pēdējos gados ir atraduši savu nišu Ķīnas tirgū, piedāvājot ķīniešiem gan mūsu ražotas rotaļlietas, gan vistu kājiņas, kuras tie atzinuši par īpaši gardām. Daļa no pašmāju uzņēmumiem ir Ķīnas uzņēmumu klienti, un nemaz nesūdzas par Ķīnā izgatavotās preces kvalitāti.
„Made in China” slēpj sevī ļoti daudz, sociālistisku un visu kontrolējošu valsts pārvaldi, ļoti strādīgu tautu, smagas darba stundas un apstākļus, milzīgu eksporta apjomu, augstu un zemu kvalitāti. Jāatceras, ka uz šīs pasaules nav nekā viennozīmīga, katrai medaļai ir divas puses gaišā un tumšā. Mums katram pašam ir iespēja iepazīt savu Ķīnu.
