Vārda dienu svin: Gunta, Ginta, Gunda

Labi bildēt var arī ar ziepju trauku

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Fotogrāfs Gunārs Binde ir teicis: „Neieguldiet naudu fotokamerā, ieguldiet sevis attīstīšanā. Jo šedevrus jau netaisa kamera, tos rada cilvēks!” Vai tiešām ar parastajiem „ziepju traukiem” jeb kompaktkamerām var uzņemt labas un kvalitatīvas bildes? Uz šo un citiem jautājumiem, kas saistās ar kompaktkameru lietošanu, sarunājamies ar fotogrāfu, FotoAkadēmijas kursu pasniedzēju Daini Matisonu.

Automātiskais režīms – visam un nekam
„Gunārs Binde ir tā skaisti pateicis un es varu viņam tikai piekrist. Vienīgi pateicoties tehnoloģiju attīstībai mēs esam nonākuši līdz tam, ka fotoaparātos ir salikts iekšā tik daudz tehnoloģiju, ka gala rezultātā tās nemaz neprotam izmantot un sākam lietot vienu pogu, ko sauc par „Automātiskais režīms”, kā reuzltātā paši sev atņemam visas iespējas darboties radoši,” saka D.Matisons.

Kuras opcijas „automātiskā režīma” vietā būtu ieteicams izmantot? „Ir divas labas opcijas, ko lielākoties visas kameras atbalsta – tā ir diafragmas prioritāte un ekspozīcijas prioritāte. Ko katra dod un kā to izmantot, var izlasīt ļoti labā špikerītīt – fotoaparāta lietošanas rokasgrāmatā. Tā vienkārši ir jāceļ ārā no kastes un jālasa, un izlasītais pēc tam jāmēģina pielietot praksē. Taču, kas notiek dzīvē? Instrukcija tiek izvilkta no kastes, izlasītas 3, 4, 5 pirmās lapaspuses par baterijas, atmiņas ielikšanu, automātiskā režīma uzstādīšanu un viss,” stāsta D.Matisons.

Un tad bildes sanāk tādas, kādas tās sanāk un jāņem talkā kāda no bilžu apstrādes programmām, kur cenšamies no nekā radīt kaut ko. „Attēls ir jārada tad, kad mēs to ieraugam, bet, lai mēs to varētu iegūt, mums ir jāmaina domāšana tādā virzienā, ka vispirms izdomājam, ko gribam nobildēt, sagatavojamies un nofotografējam, nevis otrādāk. Pilnīgi bez datu apstrādes gan mūsdienās nevar iztikt, jo tas ir digitālais attēls un tam jānosaka kaut vai drukāšanas izmērs, elementāri parametri jāpieregulē, taču ne jau pilnībā jāpārveido attēls,” saka D.Matisons.

Biežākās problēmas, to risinājumi
Lai bildes sanāktu labas, jāievēro vismaz divi būtiski pamatnoteikumi – gaismas likumi un kompozīcijas likumi, par ko var daudz un plaši runāt un lasīt. Tomēr ir pāris knifiņi un patiesības, ko ievērojot bildes noteikti sanāks labākas:

  • Kā iegūt pēc iespējas kvalitatīvāku fotogrāfiju sliktā apgaismojumā?
    „Ar sliktiem apgaismošanas apstākļiem sastopas ikviens fotogrāfs. Viena no pirmajām lietām, kā ar to cīnīties, ja vien fotoaparāts to piedāvā, ir gaismas jūtības jeb, tā saucamā, ISO regulēšana. Te gan jāņem vērā, ka noregulējot to augstāku par ISO 400, var parādīties citas attēla problēmas. Nākamais ir ņemt talkā zibspuldzi. Kompaktkamerās iebūvētās zibspuldzes praktiskai lietošanai gan nav piemērotas, tāpēc labāks variants ir pieslēgt ārējo zibspuldzi. Ja šādas iespējas nav, tad jāievēro, ka kompaktkamerās iebūvētajām zibspuldzēm visoptimālākais attālums, kādā no tās var dabūt kaut cik labu gaismu ir 2-3 metri. Ja strādā automātiskajā režīmā, tad lielākā daļa fotoaparātu ir ieregulēti tā, ka ekspozīcijai pārsniedzot vairāk kā 1/30 sekundes, zibspuldze nostrādā automātiski. Tāpēc, ja ir tāda iespēja, tad jāmēģina zibspuldzi vispār atslēgt vai arī jāievēro optimālais attālums,” iesaka D.Matisons.
  • Kā izvairīties no sarkanajām acīm?
    „Ja fotografē cilvēku, būtu vēlams palūgt modelim pagriezties tādā leņķī, lai acu skats nav vērsts tieši uz objektīvu. Lielākajā daļā fotoaparātu ir iebūvēta sarkano acu novēršanas opcija, tomēr tā ne vienmēr nostrādā, tāpēc labāk ņemt vērā optimālo attālumu un skatiena virziena koriģēšanu,” saka D.Matisons.
  • Izplūdušas kontūras
    „Ja iemācāmies pareizi attēlot kustību, tur tieši ir vajadzīgas garas ekspozīcijas un izplūdis attēls. Līdz ar to šādu defektu var censties pārvērst par efektu. Tomēr, ja tāds nav mērķis, jāņem talkā kādi papildu līdzekļi – ISO parametru pārregulēšana vai zibspuldze. Ļoti bieži no izplūdušām bildēm var izvairīties, ņemot talkā statīvu,” iesaka D.Matisons.

Kameras izvēlē – galvenais mērķis, ne cipari
Ja Tu vēl tikai domā par to, kādu fotoaparātu iegādāties, tad D.Matisons iesaka vadīties pēc galvenā kritērija, proti, – mērķa, kādam šī kamera ir nepieciešama. Jo nav jēga iztērēt daudz naudas, ja mērķis ir iegūt ikdienišķas fotogrāfijas. „Ja ir doma bildēt tikai mājas apstākļos, nav mērķis bildēt sporta sacensības vai modes skates, tad jāpērk kompaktkamera, ja gribas kaut ko labāku taisīt, tad jāizvēlas kompaktkamera ar papildu funkcijām (manuālie uzstādījumi) un papildu aprīkojumu (iespēja pievienot zibspuldzi, objektīvu) vai spoguļkamera,” saka D.Matisons.

Reklāmās un veikalos parasti tiek uzsvērts pikseļu skaits, ko katrs konkrētais fotoaparāts piedāvā. Pēc teorijas: jo vairāk pikseļu, jo labāku attēlu var iegūt, tomēr jāatceras par samērības ievērošanu, nevis ļaušanos mārketinga trikiem. „Ja vēl pāris gadus atpakaļ katrs ražotājs izdeva gadā vismaz divus jaunus modeļus un katrs nākamais modelis bija ar palielinātu pikseļu skaitu, tad tagad ir iestājusies sava veida stabilitāte, kad ražotāji sapratuši, ka ikdienas fotogrāfiju uzņemšanai nav nepieciešams lietot vairāk kā 8-12 megapikseļus,” norāda D.Matisons.

Pēc vēl lielāka pikseļu skaita nemaz nav jēgas tiekties. „Ko mēs lielākoties darām ar bildēm? Mēs tās uzņemam, ieliekam datorā, uz kura ekrāna, kas 8 bitu sistēmā ataino tikai 256 krāsas, tās arī skatāmies. Tur pat no tiem 8-12 megapikseļiem lielas jēgas nav. Pat, ja mēs tās bildes drukājam, kādā formātā mēs to darām? Parasti izvēlamies 10×15 centimetru bildi. Tādā formātā pat ar 3,2 megapikseļu kameru uztaisīta bilde būs ar tieši tādu pašu kvalitāti kā bilde, kas uzņemta ar kameru, kurai ir 8-12 megapikseļi,” norāda D.Matisons, piebilstot, ka atšķirības parādīsies tikai cenšoties izdrukāt lielizmēra fotogrāfijas.

Iegādājoties fotokameru gan noteikti vajadzētu iegādāties arī maciņu vai somiņu, lai fotoaparāts tiktu pasargāts no mehāniskiem bojājumiem. Tāpat der parūpēties par objektīva kopšanu. „No optikas noķēpāšanas vispār vajadzētu izvairīties, tomer gadās jau visādi. Tāpēc vajadzētu apbruņoties ar foto veikalos iegādājamiem speciāliem kopšanas līdzekļiem vai ar drāniņu, kas domāta brillēm un kas nepūkojas. Noteikti vajadzētu atturēties no elpas pūšanas uz objektīva, jo elpa, kas patiesībā ir spēcīga ķīmiskā viela, var sabojāt tā īpašo pārklājumu,” uzsver D.Matisons.

 

Par visiem šiem jautājumiem daudz dziļāk un detalizētāk uzzināt var FotoAkadēmijas kursos „Kā radoši pielietot kompaktkameru”, kurus vada Dainis Matisons. Nākamais 5 nodarbību cikls sāksies 24. augustā. Par to plašāk var izlasīt šeit.

Dalīties.

Atstāt Ziņu