Trīs vēstules Ziemassvētku vecītim!

ai tu atceries, kā bērnībā rakstīji vēstules Ziemassvētku vecītim? Vai tu vispār to darīji? Daudzi no mums – pieaugušajiem pārstāj to darīt, jo pārstāj ticēt brīnumiem…Bet brīnmumiem vajag ticēt! Aicinājām vairākus, kādus mūsu bijušo interviju varoņus, nu jau piegušus cilvēkus, atkal sajusties kā bērnam un uzrakstīt vēstuli. 

Raksta Dace Miezīte 
Mīļo, Ziemassvētku vecīti!

Pieļauju, ka šī ir mana pirmā vēstule Tev. Laikam jau tāpēc, ka arī bez vēstuļu rakstīšanas Tu man vienmēr uzdāvini tieši to, ko visvairāk vēlos. Sākot jau ar bērnību, kur fotogrāfijās pie eglītes smejas meitene ar zīmēšanas albūmu un krāsām rokās.

Paldies par iepriekšējā gada dāvanām un vēl lielāks paldies, ka atgādināji maniem draugiem, lai atsūta man Ziemassvētku apsveikuma kartiņas. Lūdzu, izdari to arī šogad.

Visbiežāk saņemot dāvanas es saprotu, ka esmu to vēlējusies, tikai nevienam neesmu teikusi. Man ir sajūta, ka Ziemassvētki ir visu gadu un ik pa laikam es saņemu kādu pārsteigumu, kas man sagādā prieku.

Ja godīgi, es pat nevaru iedomāties ko vēlos dāvanā, jo tik daudz ir dots. Mana lielākā Ziemassvētku dāvana jau man ir tikusi – aizkustinājums līdz asarām meitas skolas priekšnesumā, kā arī Tev ir pārsteidzoši daudz rūķu manu klientu, kolēģu, sadarbības partneru vidū, kuri man jau laicīgi nodod no tevis dāvaniņas.

Ziemassvētkos lielākā dāvana ir kopīgās dziesmas pie eglītes ar bērniem un viņu prieks par dāvanām. Tāpēc, ja es varētu, ko lūgt dāvanā, tad tās būtu tās bērnu sapņu dāvanas, kuras es nemāku uzminēt.

Zinu, ka vēstulēs, kuras adresētas Tev ir jāuzraksta par saviem labajiem darbiem. Tomēr man šķiet, ka par labajiem darbiem neraksta, tos vienkārši dara.

Atvaino, ja nākamgad Tev nerakstīšu, taču man ir liels lūgums, lai pasaki saviem rūķiem priekšā, kur ir tie cilvēki, kuriem nav sava rūķa un kurus noteikti vajag apsveikt.

Raksta Arvis Zēmanis
Sveiks, Ziemassvētku vecīti!

Rakstu Tev steidzīgu vēstuli, jo man, līdzīgi kā Tev, ir daudz lietas jāsagādā un jāsadara. Manai gimenei viss ir kārtībā, tas ir super. Ziemassvētkos Tu man varētu atnest kādu padomu, kā tikt galā ar vienu mazu rūki, kurš man pa māju dzīvojas un dažreiz nepaklaujas cilvēku domāšanai. Tev rūķu savaldīšana ir ikdiena. No materiālām lietām – es gribētu mašīnu sievai, lai mums ģimenē katram ir savs auto. Ja arī viņa prasa auto savā vēstulē, tad nebaidies dāvināt gan man, gan viņai 🙂 Ir pienācis laiks nomainīt pāris lietas manā garderobē. Un zolīdi ziemas apavi arī būtu super. It kā sarakstu varētu turpināt ilgi, bet šo un to esmu iecerējis nopirkt pats.
Veiksmīgus svētkus! Nepārstrādājies un atceries par darbu deleģēšanu.

Raksta Gundega Skudriņa
Sveiks, brīnumdari, Ziemassvētku vecīt!

Es, Gundega Skudriņa, joprojām ticu brīnumiem un tieši tādēļ nekautrējos Tev rakstīt vēstuli. Nav jau svarīgi, cik gadi ir cilvēkam, svarīgi ir ko mēs domājam, ko darām un kā dzīvojam. Mans mūžīgais moto ir nemainīgs – dots devējam atdodas! Esmu no tām zemes būtnēm, kurām laimējies gan saņemt, gan dot, tāpēc esmu spilgts piemērs tam, ka, dzīvojot ar atvērtu sirdi , darot visu iespēju robežās pēc labākās sirdsapziņas, atpakaļ var saņemt miljonu. Ne jau naudas izteiksmē, bet gan miljons prieka mirkļu, miljons dzirsktošu smaidu, miljons saņemtu labu vārdu no  sastaptām fantastiskām personībām. Nav ne mazāko šaubu, ka tas viss notiek ne bez tavas līdzdalības. Es ticu brīnumam joprojām, neskatoties ne uz ko TICU, ka pasaulē ir vairāk laba nekā ļauna, ka pēc būtības cilvēki ir labi, tikai bieži mēdz kļūdīties ( es tajā skaitā), ka pēc tumsas vienmēr nāk gaisma, ka pēc brīvdienām seko darba diena, ka bez mīlestības viss ir mazs…

Parasti jau Tev raksta ar lūgumiem piepildīt kādu sapni, vēlmi vai iegribu. Es gribu pateikties par to kas man ir. Un tas ir bezgala daudz. Pirmkārt, ja rakstu šo vēstuli, tātad esmu nodzīvojusi vienu fantastisku gadu ar priekiem, raizēm, izaugsmi un piedzīvojumiem .

Esmu Tev ļoti pateicīga, ka maniem mīļajiem viss ir labi. Katra uzsistie puni liek izvērtēt ceļus pa kuriem ejam, izdarīt secinājumus un doties tālāk.

Esmu priecīga, ka profesionālās taciņas ir vedušas pa kalniem augšā, lejā, taisni un līkumaini, toties mani ļoti bagātinājušas un izglītojušas. To , ko varu šodien, nevarēju vakar. To, ko varēšu rīt, nevaru vēl šodien. Paldies, ka dāvā uzņēmību, drosmi un enerģiju darboties.

Lielu paldies saku, ka dāvāji iespēju satikt fantastiskus cilvēkus, kuri mani mācījuši, izglītojuši un, pats galvenais, iedvesmojuši.  Tas nozīmē, ka horizonts ir saulrieta apmirdzēts.

Un, jā, šogad tiešām piedzīvoju vienus no skaistākiem saulrietiem mūžā, 4 vakarus pēc kārtas un katru savādāku. Tātad, radīji man iespēju novērtēt to, kas mums apkārt un visiem pieejams-neizmērojamas bagātības.

Esmu pateicīga, ka dāvā man draugus, kuri ir vispatiesākie, kad vajag paslavēt, kad vajag sadod pa mizu.

Un visbeidzot , esmu vispateicīgākā par to, ka dāvā iespēju sniegt prieku citiem, svētot manus darbiņus. Jo patiesībā jau viena no lielākajām dāvanām ir būt vajadzīgam. Un, ja mēs dāvājam prieku citam, tad īstenībā mēs iepriecinam arī sevi un apdāvinam savu sirdi.

Mīļo, Ziemassvētku vecīt! Ja tu man dāvātu iespēju turpināt priecēt citus, ja ļautu joprojām pašai iet savu ceļu, taču mani no mākoņmaliņas uzraudzītu un pa klusām manās pēdiņās iebērtu veiksmes putekļus, tad tā arī būtu lielākā dāvana.

Un tagad mans bērns, blakus esot saka, „…bet kaut vienu lietiņu?” Es skaidroju, ka tās dod tikai īslaicīgu prieku un nenes lielo vinnestu. Bērns neatlaižas „…, bet, ja nu tomēr?” Nu labs ir, tad lai no tava dāvanu maisa man tiek vienkārši skaista sarkana lūpu krāsa. Tāpēc, ka visvairāk par visu man patīk būt sievietei.  Tas ir bezgala mīļi, kad bērna rociņas aptveras ap kaklu un visu nakti mazais noguļ mammīti turot rociņās. Bezgala jauki, ja varu uzposties par prieku savam vīrietim un ieraudzīt acīs nebēdnīgas uguntiņas, bezgala kārdinoši ir nevainīgi pakoķetēt ar kolēģiem, tādējādi nopietno dzīvi padarot nedaudz draiskāku. Bezgala fascinējoši ir saposties ar draudzenēm un doties lielajā klaču maratonā. Bezgala skaisti ir sajusties kā sievietei un pasaulei dāvāt prieku. Sarkanā lūpu krāsa – jo sarkanā ir mīlestības un  kaisles krāsa. Un kā jau rakstīju, bez mīlestības viss ir mazs.. lai top liels! Lai palīdz vairot skaisto, priecīgo un svētīto!

Priecīgus svētkus visiem un jo īpaši Tev, kurš pamanās sēt prieku ikkatrā sirsniņā un namiņā!

Sapņojiet un ticiet brīnumiem! Priecīgus svētkus!