Vārda dienu svin: Aldonis, Agija

Lieldienu tradīcijas

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Šajā nedēļas nogalē atzīmēsim Lieldienas. Lai gan īstie pavasara saulgrieži dabā jau noritējuši, mēs tik un tā varam pievērsties ticējumiem un tradīcijām, kas saistītas ar pavasara un saulītes sveikšanu. Senie latvieši ticēja, ka Lieldienu rituālos ir maģisks spēks un ievēroja daudz dažādus pareģojumus un ticējumus. Ir vērts tajos ieklausīties, lai viss gads būtu bagātīgs, mājās valdītu saticība un arī pati būtu vesela un skaista!

Neatņemama Lieldienu tradīcija, kuru jau izbaudījām Pūpolsvētdienā, ir pēršana ar pūpoliem un izplaucētiem bērzu zariņiem, skaitot “apaļš kā pūpols, lunkans kā žagars” vai “veselība iekšā, slimība ārā”. Lieldienu rītu var iesākt ar visu mājinieku ‘nopēršanu’ un veselības vēlējumiem.

Lai gan svētku dienas ir ilgi gaidītas brīvdienas, kad nu beidzot var izgulēties, Lieldienu rītā tomēr vajadzētu censties piecelties agri – līdz ar saulīti. Saka -kurš pirms saules lēkta paspēs nomazgāties skaidrā avota ūdenī, tas visu gadu būs mundrs un jautrs. Mazgāšanās tekošā ūdenī, kas tek pret sauli, esot maģisks šķīstīšanās rituāls, kas palīdz iegūt možumu, gaišu prātu, veselību un skaistumu.

Protams, raksturīgākā Lieldienu tradīcija arī latviešiem un citām tautām ir olu krāsošana. Pagāniskajā tradīcijā ola simbolizē saules atgriešanos, tā ir dzīvības, auglības un saules simbols.

LIELDIENU RITUĀLI:

Lieldienu rītā jāmazgājas tekošā ūdenī, būsi vesela un skaista!
Lieldienas saistās ar dabas atmodu, kam senatnē bija liela nozīme. Uzskatīja, ka Lieldienu rītā agri jāceļas, lai redzētu, kā saulīte rotājas, un jāmazgājas tekošā ūdenī, kas tek pret sauli. Tas ir maģisks šķīstīšanās rituāls, kas palīdz iegūt možumu, gaišu prātu, veselību un skaistumu.

Lai iegūtu sārtus vaigus, Lieldienu rītā pirms saullēkta vajag apēst vismaz 13 dzērveņu ogu.

Lielā Piektdienā jāmazgājas strautiņā, tad nemetīsies pumpas.

Kas Lielās Piektdienas rītā iziet laukā un vāļājas rasā, to tai gadā nepiemeklēs nekādas slimības.

Lieldienas rītā, saulei lecot jāmazgā mute, jo tad tiekot skaists.

Lieldienās daudz jāšūpojas- būs bagāts un veiksmīgs gads!
Šūpošanās Lieldienās satur tādu pašu nozīmi kā vizināšanās ar ragaviņām Meteņos – auglības, labas ražas veicināšanu. (Mūsdienās varam to izskaidrot tā: šūpošanās veicina bagātus un labus rezultātus ikvienam darbam, ko darām).
Lieldienu šūpošanās ir priecīgs notikums. Pie šūpolēm sanāk daudz ļaužu: puiši, meitas, vecāki cilvēki un bērni. Meitas nenāk tukšām rokām – viņas ņem līdzi olas un plāceņus, ko izdalīt puišiem par šūpoļu kāršanu un šūpošanu. Šūpošanās turpinās visas trīs Lieldienu dienas. Pēc šūpošanās šūpoles parasti izjauca un sadedzināja, lai raganām nebūtu, kur šūpoties.

Lieldienās augsti jāšūpojas, lai vasarā odi un dunduri nekož.

Lieldienās vajag daudz šūpoties, tad visu gadu nenāks miegs.

Lieldienās vajag daudz šūpoties, lai mākoņi izklīstu, lai nebūtu lietaina vasara, lai odi nekostu.

Lieldienās augsti jāšūpojas, lai aitām būtu lieli jēri un augtu vilna, lai augtu gari rudzi, lini, mieži.

Kas vienreiz kāris šūpoles, tam arī nākošajās Lieldienās jākar, jo citādi lopiem neklājas labi.

Lieldienās jāšupojas, tad liniem aug šķiedra kā zīds un sēklas tīras kā vējā vētītas.

Lieldienās jāvāra, jākrāso un jāēd olas, kā arī jāmainās ar olām – būs bagātība un laba satikšana!

Lieldienā saimniecēm jāvāra olas, tad nākošajā gadā būs laba satikšana ar saimi un kaimiņiem.

Lieldienās olu ūdeni vajagot liet pār sētu un sacīt: „Puž, puž vanagiem acis ciet ar olu pulveri!”. Tad vanags vistas nenesot projām.

Ēdot olas, to čaumalas smalki jāsadrupina, lai vistas labi dētu.

Kas ēd olu bez sāls, tas visu vasaru daudz melos.

Jo vairāk olu bija saimniecei Lieldienās, jo vairāk nākamā gadā vairojās lopi un deva pienu.

Lieldienās ir jāmainās ar olām, citādi nākošajā vasarā vistas nedēs.

Ja Lieldienās olām labi čaumala atlec, būs labi lini.

Ja Lieldienas olu čaulas nejauši kājām samin, tad tai mājā ļaudis nemierā dzīvos.

Ja saimes tēvs Lieldienās olu sagriež tik daļās, cik cilvēku, tad saime dzīvojot saticīgi.

 

Lieldienās jāvēro laiks, tad redzēsi, kāda būs vasara!

Ja pirmajā Lieldienu dienā ir lietus, tas līs katrā svētdienā līdz pat Vasarsvētkiem.

Ja pirmo Lieldienu lietus līst, tad govis dos daudz piena.

Ja vardes pa Lieldienām iet pāri par lielceļu, tad sagaidāma lietaina vasara.

Ja Zaļās Ceturtdienas naktī salst, sals vēl četrdesmit naktis.

Cik dienu ar rasu pirms Lieldienām, tikpat daudz būs ar salnu pēc tam.

 

Iecienītākās Lieldienu rotaļas:

Putnu dzīšana
Ripas sišana
Olu ripināšana
Sietiņa dzīšana
Diena un nakts 

Kā spēlējamas šīs rotaļas, lasi ŠEIT >>


Avoti: Grāmatas “Nāc nākdama Lieladiena!”/Jumava, 1998 un Māra Zelmene “Gadskārtu ieražu svētki”/Raka, 2008

Dalīties.

Atstāt Ziņu