Vārda dienu svin: Gunta, Ginta, Gunda

Ko un kā svinēt Mārtiņdienā?

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Mārtiņdiena mūsdienās tiek svinēta 10.novembrī. Mārtiņš ir latviešu mitoloģijā mītiskā persona, kas, līdzīgi kā Ūsiņš, ir zirgu un bišu aizgādnis. Ja skatāmies saules gada kalendārā, tad Mārtiņi un Ūsiņi atrodas tieši pretī viens otram. Mārtiņdienā beidzas rudens darbi un sākas ziemas darbi. Dabā nomainās gadalaiki. Tas ir vidus starp rudens un ziemas saulgriežiem. Vairāk par šiem rudens svētkie mums stāsta folkloras studijas ‘Grodi’ vadītāja Asnate Rancāne.

„Mārtiņš jāja ziemas ceļu,
Mīkstu sniegu putināja,
Mīkstu sniegu putināja,
Rudzu lauku sargādams.”

Mārtiņos beidzas klusais Veļu laiks. Sākas maskošanās, tāpēc bieži vien Mārtiņi tiek asociēti ar lielu jautrību. Mārtiņos bija sastopamas tādas masku grupas kā Mārtiņa bērni, maski, maskarāti vai Mārtiņa vecīši, turklāt ne jau visā Latvijā, bet tieši Vidzemē. Senākos laikos maskojās tikai vīrieši. Jāpiebilst, ka Mārtiņdienas svētku tradīcija, kura saglabājusies līdz mūsdienām, nāk no Vidzemes.

Mārtiņus mēdz dēvēt par Apkūlībām
Ja rudens saulgriežos mēs svinējām Apjumības, kas apzīmē ražas novākšanas svētkus, tad Mārtiņus mēdz dēvēt arī par Apkūlībām. Šis ir laiks, kad novāktā raža tiek sakulta, un nu klētīs visi arodi ir pilni ar graudiem. Mārtiņos mēs pieminam arī Pērkonu, kurš visu vasaru ir rūpējies par zemes auglību, līdz ar to – ražas bagātību.

„Ko dosim Pērkonam
Par vasaras graudumiņ?
Sieku rudzu, sieku miežu,
Pus birkavas apenīt’.”

Mārtiņdienas galvenais simbols – gailis
Ne vienmēr katram simbolam ir tikai viena nozīme. Latviešu mitoloģijā gailis parasti ir seksualitātes vai vīrišķā falla apzīmējums. Mārtiņdienā gaiļa simbols visbiežāk pilda aizsardzības funkciju. Tiek veikts rituāls, kura rezultātā gūst aizsardzību pret ļaunajiem spēkiem. Saimnieces varēja upurēt arī vistu.

Rituāla apraksts:
„Saimnieks ņēma gaili un nesa uz stalli. Piestājis pie zirga, apcēla gaili visapkārt riņķī zirgam virzienā pret sauli. Šo darbību veic pie katra zirga. Tad saimnieks uz bluķa uzliek virsū auzu saišķi un pa virsu tam – gaili. To nokauj, nocērtot galvu. Asinis iztecina uz auzām, un tās dod ēst zirgiem. Ar gaiļa asiņaino kaklu apsmērē staļļa stenderes un palodi, kā arī uz durvīm uzvelk krustu aizsardzībai.”

Vēl viena gaiļa simbolika saistās ar jauna laika sākšanos. Tiek upurēts gailis, lai sāktos jauns laiks – no vieniem svētkiem līdz otriem ir periods, kura laikā viss izsīkst. Tiek iztērēta iepriekšējos svētkos iegūtā enerģija. Svētkos tiek piefiksēts viens laiks, kurš pēc mēneša vai diviem vairs neatbilst faktiskajam laikam. Tad ir jāsvin nākošie svētki, lai ar rituāla palīdzību atkal atjaunotu sakrālo laiku.

„Mārtiņam gaili kāvu
Sarkanām kājiņām,
Lai guntiņas nevajadzēja
Kumeliņus barojot.”

Mārtiņdienas rotaļas
Protams, Mārtiņdienu svinēja ar dziesmām, dejām un  rotaļām, kā arī ar bagātīgi klātu galdu, uz kura lika ne tikai maizi, pīrāgus, putru, alu un citus labumus, bet arī nokauto gaili, kas ir Mārtiņdienas galvenais ēdiens.

Mārtiņdienas rotaļa Gaiļu cīņas:
„Visi sastājās divās vienādās rindās viens pret otru. Katra rinda izvēlās sev vadoni. Visi sakrusto rokas uz krūtīm un nostājas uz vienas kājas. Pēc vadoņu dotas zīmes abas rindas dodas cīniņā, grūstot pretinieku komandas gaiļus ar pleciem.  Kurš pieliek abas kājas pie zemes, piepalīdz ar rokām vai nokrīt, tas izstājas. Uzvarējusi ir tā komanda, kuras loceklis ir palicis pēdējais.”

Latviešu tautas mīklas un ticējumi
Mārtiņdiena ir arī aktīvs mīklu minēšanas laiks. Mīklas var minēt līdz Ziemassvētkiem, jo tad, kad dienas sāks kļūt garākas, tad tiem, kas vēl mīklas minēs, mēles sāks augt garas.

Latviešu tautas mīklas:
Četri stabi, divi ragi, aizmugurē — pātadziņa. (Pele)
Pilns sieks sudraba naudas, zelta rublis vidū. (Debesis un zvaigznes, mēness)
Daudz, daudz brālīšu, visiem zilas galviņas. (Lini)
Vienam tēvam septiņi bērni: pa pusei balti, pa pusei melni. (Nedēļas dienas)

Latviešu tautas ticējumi:
Ja Mārtiņa diena jauka un skaidra, tad ziemā būs liels sals.
Ja Mārtiņa dienā salst, tad ap Ziemassvētkiem būs silts laiks.
Mārtiņdienas vakarā meitas, ejot gulēt, istabas vidū nomet savus brunčus. Kurš sapnī tos pacels, tas apprecēs.
Mārtiņa vakarā meitas ēd siļķes galvu. Kas naktī dos ūdeni dzert, tas būs brūtgāns.
No Mārtiņiem līdz Ziemassvētkiem jāstāsta pasakas un jāmin mīklas — tad labi barojas cūkas.

 

Dalīties.

4 komentāru

  1. lance7@inbox.lv on

    <br>Mārtiņu tradīcijas [1]<br><br>Svinam Mārtiņa dienu 10. novembrī. Tas ir saimnieciskā gada nobeigums, kad klētis ir pilnas ar labību, zeme ir aparta, jaunie lopi izaudzēti, iztika sarūpēta, lai izturētu garo un auksto ziemu. Tas ir arī ganu un pieguļas laika beigas. Mārtiņdienā lācis uzmeklē un apēd tādas tautas zāles, no kuram drīz aizmieg un visu ziemu negrib ēst. <br>Rūpējoties par zirgu labklājību, Mārtiņos kāva melnu gaili. <br><br>Mārtiņos gaili kāvu <br>Sarkanām kājiņām, <br>Lai guntiņas nevajaga, <br>Kumeliņus barojot. <br><br>Maskas <br><br>Mārtiņdienas masku gājienu dalībnieki tiek dēvēti dažādi. Rīgas, Cēsu apriņķī, arī Kurzemē iet budēļos; ap Valmieru, Limbažiem un ap Rīgu iet mārtiņbērnos; Rūjienā, Burtniekos, Ternejā, Ipiķos, Jeros iet Mārtiņu dzīt; Mārupē, Lubānā, Jaungulbenē, Rugajos un citur Latgalē iet čigānos; Skujenē iet maskos; Vaidavā, Veļķos, Jaunvālē iet maskās; Rīgā vēl ejot kūjeniekos; Vestienā iet skrandās. Tie staigāja no mājas uz māju dziedādami, dancodami, laimes vēlēdami un ļaunos garus biedēdami. Mudināja ļaudis nepadoties tumsas varai un godam sagaidīt atkal saules atgriešanos Ziemassvētkos. <br>Latvieši, tāpat kā citi ļaudis pasaulē, kuri godina sentēvu tradīcijas, maskojas no Mārtiņiem līdz Meteņiem. Maskoto gājienu pamatā ir seni auglības rituāli. Maskās ļaudis mēģina attēlot tos iedomātos garus, kurus cenšas atvairīt, vai tieši pretēji, – kuru labvēlību vēlas iegūt. Iet budēļos, ķekatās jeb čigānos nemaz nav tik vienkārši, jo ļoti rūpīgi jāpārdomā, ko ar šo pārģērbšanos vēlamies pateikt, lai nekļūtu uzmācīgi un garlaicīgi citiem. Katra gājiena pamatā ir ģimene: budēļtēvs, budēļmāte un bērni. Ar lielo trokšņa taisīšanu, ierodoties kādā mājā, budēļiem ir jāizdzen ļaunums no malu malām un jāpiedzied mājas svētība un kārtība. <br><br>Maskotā cilvēka uzdevums ir panākt, lai viņu nevarētu pazīt ne pēc izskata, ne pēc balss. Šādā nolūkā mutē jāliek kāds priekšmets, piemēram, no kartupeļa vai kāļa izgriezti lieli zobi un skaļā, pārvērstā balsī jābrēc: „Bū-ū! Br-r!” <br>Paši Mārtiņdienas masku gājiena dalībnieki tiek dēvēti dažādi: Mārtiņu bērni, Mārtiņu veči, Mārtiņi, maskarati, budēļi, buduļi, kūjnieki,vakara vecīši. <br>Starp visām maskām noteikti vajadzēja būt zirgam, jo tas bija zemniekam vislielākais palīgs. <br>Viens no vienkāršākajiem maskošanās veidiem ir uzvilkt uz otru pusi izgrieztas drēbes, sevišķi kažoku. Pie jostas var piekārt dažādus zvanus, zvārguļus, koka dunci, pannu, katla vāku, koka karotes. Apģērbu var apšūt ar daudzkrāsainām lupatiņām, ēveļskaidām vai sausajiem ziediem. Seju visvieglāk noslēpt, to aizsedzot. Visvienkāršākais paņēmiens – uz acīm dziļi uzmaukta cepure vai ietīstīšanās lielā lakatā. Vienkāršas sejas maskas gatavoja arī no drānas, kažokādas gabaliņa, mizas vai zeķes. Maskas malās varēja piesiet aukliņas un izgriezt caurumus acīm, degunam un mutei. <br>Ķekatnieki mēdz arī krāsoties. Sejas parasti izkrāsoja baltā, sarkanā vai melnā krāsā. Baltajam izmantoja krītu vai miltus, sarkanajam – bieti vai ievārījumu, bet melnajam – sodrējus. <br>Jo raibāks un dīvaināks izskatījās maskotais, jo vairāk ticēja viņa maģiskajam spēkam. <br><br>Nedomā saimeniece, <br>Ka es lēcu gaļas dēļ; <br>Es atlecu šovakar <br>Savus bērnus apraudzīt. <br><br>Saiminiece bēdājās, <br>Daudzi nāca budēlīši; <br>Nebēdājies, saimeniece, <br>Esam visi paēduši. <br><br>Rotāsim telpas <br><br>Latviešiem ne vieni svētki netika svinēti bez mājas tīrīšanas un pušķošanas. <br>Viens no rotājumiem bija salmu virtenes. Tās var papildināt iekarot tajās rotājumus ar Mārtiņa gailīšiem. Gaili izgriež no stingra papīra, uz diega saver zīles, pīlādžogas, salmiņus, apakšā piesien dzijas pušķīti. Pie rotājumiem noderēs niedres, smilgas, kaltētas lapas un ziediņi. <br><br>Gatavosim ēdienus <br><br>Mārtiņi ir rudens darbu beigšanas laiks un tāpēc tika atzīmēti ar bagātu mielastu. <br>Protams, galdā jāliek ir sautēts vai cepts gailis vai vista. Šis mājputns jācep ar visu galvu. Gatavu liek traukā, apkārt kārto sautētas saknes (burkānus, bietes, kāļus) un vārītus zirņus. <br>Putraimu (asins) desu pasniedz apaļos līkumos ar ceptām cūku ribiņām un brūkleņu vai dzērveņu ievārījumu. Spudiņu, drebuli (zilcis, galerts) jāvāra no mājlopu iekšējiem orgāniem, kājām un galvas nelielā ūdens daudzumā, klāt liekot garšvielas (sīpolus, ķiplokus). <br>Nekādi neiztikt bez štāka jeb steņķa. Šis ir vidzemnieku ēdiens. Kaņepes iztaukšķē un sagrūž piestā, pieliek sāli, ūdeni un iegūst smērējamu masu. Iztaukškētās kaņepes var arī vairākkārtīgi samalt gaļas mašīnā, līdz no tām izdalās eļļa un ir iegūta viendabīga masa. Cepa arī karašas. <br>Mārtiņos dzer medus alu, medus kvasu, augļu vai ogu sulas. <br>Mārtiņdienā gatavoja arī bumbas jeb pikas no zirņiem, kartupeļiem un kaņepēm. Ēda arī asins pankūkas, zirņus, mizā ceptus kartupeļus, biezpienu, speķa pīrāgus. Mārtiņam cepa arī medus rausi. <br><br>Nebaidies, saimeniece, <br>Mēs nenācām ēst uz dzert, <br>Mēs tik nācam padziedāt <br>Un ar tevi parunāt. <br><br>Ticējumi <br><br>Ja ap Mārtiņiem kokos vēl zaļas lapas – nākamgad ap Vasarsvētkiem to būs maz. <br>Ja Mārtiņa diena ir jauka un skaidra, tad ziemā būs liels sals. <br>Ja Mārtiņa diena miglaina, tad ziema būs silta. <br>Ja Mārtiņos jumti ir sniegā – būs gara ziema. <br>Ja Mārtiņa dienā sarma kokos, būs daudz dārza augļu. <br>Ja Mārtiņa dienā salst, tad ap Ziemassvētkiem būs silts laiks. Ja Mārtiņos zosis pa ledu iet – Ziemassvētkos tās peldēs pa ūdeni. <br><br><br><br>Comments [1]<br><br>Iesaki šo draugam<br><br>Add comment:<br><br>Name: <br> <br>Please enter this code: <br> <br>

Atstāt Ziņu