Kad mošķi un spoki, kas šurp ieceļojuši no Amerikas, jau norimuši, pie durvīm klauvē pašu ķekatnieki. Tieši Mārtiņos sākas aktīvais ziemas masku gājienu laiks jeb ķekatas, budēļi, čigāni. Bērnībā ar klasesbiedriem Mārtiņdienā allaž gājām budēļos, skaitījām tautasdziesmas, dziedājām, un kaimiņi mūs cienāja ar konfektēm. Tādēļ man šķiet, ka šie svētki un rituāli mūsdienās nepelnīti aizmirsti. Tā kā Mārtiņdiena saistīta ar rudens darbu beigām un ziemas sākumu, man kā īstai ziemas mīļotājai, ir sajūta, ka šos svētkus jāatsāk atzīmēt. Piedāvāju Jums iepazīties ar manu Mārtiņdienas plānu. Ja arī Tavā ikdienā noderētu kāda prieka, smaidu, smaržas un pozitīvisma deva, tad sarīko Mārtiņdienas svētkus arī savai ģimenei!
Ar ko sākt? Ar labu noskaņojumu un mājas rotāšanu!
Vispirms jānoskaņojas – svētki būs. Jāatceras arī apsveikt Mārtiņus, visus dzimšanas dienas gaviļniekus un jāsāk veidot noskaņa. Lai vairāk izprastu vēsturisko svētku nozīmi, lasīju šeit, šajā mājaslapā var atrast arī labas tautasdziesmas. Vispirms jāinformē vīru, par gaidāmajiem svētkiem, arī vīriešiem ir jānoskaņojas.
Gatavošanos esmu ieplānojusi sākt ar mājas rotāšanu. Pie logiem stiprināšu lapu virtenes. Tās izgatavo šādi: nokritušās rudens lapas satin rullītī, apsien ar diegu. Ar dekoratīvu aukliņu sasien rullīšus vienu zem otra, starp rullīšiem var likt dažāda lieluma atstarpes. Pa vidu iesiešu arī kādu kastani – veiksmei, un kādus mazus žagariņus, rudens ziediņu.
Lapas, žūstot, ienesīs mājā rudens smaržu. Uz galda domāju veidot kompozīciju. Rudens lapas, kāds zieds un eglīšu lampiņas ievieto caurspīdīgā traukā. Lapas jāizvieto tā, lai nedaudz aizsegtu lampiņas. Tās ieslēdzot, izgaismosies lapas un arī tumšajā vakarā būs ienesta gaisma. Ja mājās ir mazi bērni, līmējiet, zīmējiet, lasiet kastaņus un dekorējiet māju ar papīra gaiļiem un vistiņām. Un, protams, sveces. Uz mana galda būs daudz sveču.
Galdiņ klājies jeb svētku mielasts
Līdz šim nekad neesmu ēdusi gaili, bet pieļauju, ka tā garša varētu būt līdzīga vistai. Tieši tādēļ, izvēloties praktiskāku variantu, galdā var celt vistas cepeti, ko darīšu arī es. Vistu gatavošu pēc ierastās receptes. Vistu pildu ar āboliem un žāvētām plūmēm. Ielieku arī pa citrona vai apelsīna gabaliņiem. Parastajam sviestam pievienoju saspiestu ķiploku, dilles, mazliet sāls, garšvielas. Nedaudz šī sviesta ielieku arī vistas vēderā. Pārējo sviestu pasmērēju tai zem ādas, atlikušo – virs. Lieku cepties, kamēr gatava. Uz tās pašas pannas, gar vistas malām sagriežu kartupeļus, burkānus un pārkaisu ar ķimenēm. Dārzeņus var sautēt arī pārtikas maisā.
Tradīcija ēst zosi ir aizgūta no Vācijas un Skandināvu valstīm. Vēl neatņemama sastāvdaļa Mārtiņdienas galdā ir štovēti kāposti un cepti āboli. Kāpostus gan pirkšu veikalā, bet tos sildot, parasti, pievienoju nedaudz cukura, jo tas uzlabo garšu.
Saldajā – cepti āboli. Pārgriežu uz pusēm ābolus, izgriežu serdes, apberu ar cukuru un lieku cepeškrāsnī. Var ēst gan ar saldējumu, gan putukrējumu. Šo rakstot man mutē jau saskrien siekalas – iztēlojos kā virtuvē smaržos pēc svētkiem… mmm!
Bet mazajiem kārumniekiem var vēl pagatavot cukurgaiļus. To dara tā: uz vienu litru piena ņem 500 g cukura, pienu samaisa ar cukuru un uz lēnas uguns vāra līdz masa sāk biezēt. Gatavības pazīme: ja masa, iepilinot glāzē ar aukstu ūdeni, tūlīt sacietē, tā ir gatava. Tad formas trauciņus izsmērē ar sviestu un tajā salej piena – cukura masu, to atdzesē un ēd.
Izmēģini arī kādu no šīm receptēm!
 |
 |
 |
| Cepetis ar sinepēm un plūmēm | Iesaka Zommers: karamelizēti ķirbji ar riekstiem, kazas sieru un pētersīļiem | Pildīta vista ar āboliem un žāvētām plūmēm |
Kopā jautrāk – laiks spēlēm un mīklām, nekādu TV!
 |
| Folkloras studijas Grodi vadītājas Asnates Rancānes ieteikumi, ko un kā svinēt Mārtiņdienā >>. |
Ar Mārtiņiem beidzas veļu laiks un mūsu senči garos ziemas vakarus izmantoja kopīgai vakarēšanai, parasti – pasaku stāstīšanai, mīklu minēšanai. Arī es esmu nolēmusi – Mārtiņos nekādu TV pārraižu. Nesen notrausu putekļus no kādreiz populārā bērnu raidījuma “Uzmini nu” mīklu grāmatas. Man padomā minēt šīs un arī pašiem izdomāt savas mīklas. Tiem, kas prot spēlēt kādu instrumentu, jautra varētu būt atrakcija – uzmini melodiju. Tādu var sarīkot arī, ja atskaņo dziesmas sākumu no saviem CD vai cita veida mūzikas krājumiem.
Jautras parasti izvēršas arī zīmēšanas atrakcijas. Piemēram viena no tām: Jāsadalās pa pāriem. Dalībnieki nostājas tā, lai viens otru neredz (ar mugurām kopā). Viens izvelk lapiņu, uz kuras rakstīts kāds priekšmets un mēģina šo priekšmetu aprakstīt ar ģeometriskām figūrām. Otrs klausās un zīmē tā, kā saka pirmais. Jautājumus uzdot nedrīkst. Kad zīmējums gatavs, zīmētājam ir jāuzmin, ko viņš uzzīmējis.
Ejam ķekatās pie radiem un draugiem!
Mārtiņos noteikti iesim ķekatās. Šoreiz gan pie saviem radiem. Domāju, ka viņi būs priecīgi par apciemojumu kā tādu un pašiem mazāk “drosmes” būs vajadzīgs. Mūsu senčiem populārākās bija lāča, dzērves, kazas, nāves, garās sievas, īsā vīra un čigānu maskas. Mēs noteikti nepirksim maskas veikalā, bet ar slotas, balta palaga un parūkas palīdzību taps garā sieva, aitādas vestes (dīvainā kārtā brūnas) dūraiņu un grima palīdzību taps lācis.
Pie cepures piešujot sarkanu dūraini, sanāks lielisks gailis, bet kādam mazajam uzvelkot pieaugušā žaketi, kurpes un uzzīmējot ūsas – īsais vīrs. Dažas masku idejas var apskatīt šeit Latvijas etnogrāfiskā brīvdabas muzeja foto galerijā.
Kad kopīga darbošanās pie maskām būs beigusies, iesim ciemos. Protams, neaizmirstot katlu vākus, karotes, tamburīnus un citas skaņas ierīces. Mājā ieejot parasti ķekatnieki pārbaudīja mājas tīrību, kārtību, saimnieces čaklumu, saimnieka gudrību. Tas viss notika jautrā gaisotnē. Es esmu sagatavojusi dažus asprātīgus jautājumus, lai šīs īpašības pārbaudītu. Noderētu arī tāda kā apdziedāšana, bet to jāskatās uz vietas. Starp citu, budēļu lēkāšana un kāju sišana, dancojot, ir īpaša ļauno garu aizbaidīšana un svētības veicināšana. Mārtiņdienas masku gājienam galvenā nozīme ir bijusi auglības nodrošināšana, vairāk gan domājot par aitām. Taču kāpēc gan lai mēs to nevarētu padarīt mūsdienīgāku un ticēt, ka auglība nozīmē gan bērnu dzimšanu, gan veiksmi darbā un mīlestībā?
Zīlēšana jeb ko sola Mārtiņš?
Mārtiņi bez zīlēšanas nav iedomājami. Īpaši daudz iespēju ir neprecētajām meitām. Viņas var vakarā ēst siļķi, bet nepadzerties, nomazgāt muti, bet nenoslaucīt, nolikt pirms gulētiešanas visas drēbes uz zemes. Ticējumi vēsta, ka tas, kurš sapnī nāks dzert dot, muti slaucīt, vai drēbes pacelt, būs nākamais vīrs.
Arī laiku var pareģot Mārtiņos. Un es esmu nolēmusi šogad savus vērojumus pierakstīt, lai redzētu, cik patiesi joprojām ir senču ticējumi. Gudrības vēsta – ja Mārtiņdiena jauka un skaidra, tad ziemā būs liels sals, ja miglaina, tad ziema būs silta. Ja Mārtiņa dienā salst, tad ap Ziemassvētkiem būs silts laiks, ja sniegs uz jumtiem, būs gara ziema.
Plāni man lieli, ceru, ka izdosies realizēt vismaz daļu no tiem. Ģimeniskumu un svētkus varam sev radīt vienīgi paši. Un man šķiet, ka tieši tā ir svētku burvība – vakars, kurā būt kopā pa īstam. TV ir izslēgts, sveces aizdegtas, virtuvē smaržo pīrāgi, vista un cepti āboli, bet es smaidu. Pretim galdam sēž vīrs, kas mazajiem ciemiņiem uz šķīvja liek kartupeļus, kādu no viņiem joprojām nav izdevies apsēdināt krēslā kārtīgi, bet cits skaļā balsī stāsta par piedzīvoto skolā, es joprojām smaidu, jo mana ģimene ir kopā pie svētku galda.
