Ziema vienmēr ir ekstrēms pārbaudījums zālienam, sevišķi, runājot par labas kvalitātes jeb koptu zālienu. Ziemā zālienu ietekmē sals, sniegs un atkušņi, kā arī cilvēku darbība uz zāliena. Ideāls ir gadījums, ja augsne (zāliens) rudenī sasalst, uzsnieg sniegs un tas turas līdz pat pavasarim, kad nokūst un sākas jauns veģetācijas periods. Izklausās pārāk skaisti, lai būtu īstenība. Diemžēl bieži vien sniegs uzsnieg uz nesasalušas zemes, tas vairākkārtīgi nokūst, uzsnieg un pa vidu vēl mainās kailsala un atkušņu periodi.
Ko varam darīt, lai zāliens ziemu pārlaistu iespējami labāk?
Rudenī tas pareizi jāsagatavo ziemai, tas nozīmē, mēslošanas režīms jau no augusta jāmaina, būtiski samazinot slāpekļa (N) devu un palielinot kālija (K20) īpatsvaru izvēlētajā mēslojuma veidā, fosforu (P2O5) saglabājot vidējā līmenī, pie tam septembra vidū būtu jāmēslo ar izteiktu rudens mēslojumu, kas N nesatur vispār vai satur vien dažus procentus. Labs mēslojums rudenim būtu NPK 2:10:20. Izsējas norma jālieto, vadoties no augsnes analīzes vai, lietojot minēto mēslojuma veidu, ne vairāk kā 20g/m2, rūpīgi izsējot. Kāpēc tāda uzmanība mēslošanai? Slāpeklis augos atbild par augšanu un zaļās masas veidošanos, kas būtiski pavasarī, rudenī, gluži pretēji mums nepieciešams, lai augi nobriest un gatavojas ziemai, kur lieliski var palīdzēt kālijs, kas augam nodrošina barības vielu(cukuri) veidošanos un uzkrāšanos. Variet iedomāties kā zem sniega segas jūtas zāliens, kurš tā arī nav saprati, ka ir ziema (saņēmis kārtīgu slāpekļa devu) – tas turpina augt, elpot, tomēr nav ne vietas augšanai, ne elpošanai – rodas ideāli apstākļi dažādām slimībām, kā rezultātā zāliens pavasarī izskatās slikti vai pat ir smagi cietis. Ja augs pareizi gatavots ziemai, tas sagaida salu miera stadijā, kādā var mierīgi ziemot zem sniega.
Rudenī noteikti jāveic zāliena pļaušana līdz pat tā augšanas beigām – gadās, ka oktobrī uznāk auksts laiks, pļaujmašīnu nomazgājam un noliekam ‘ziemas guļā’, tomēr pēc dažām dienām saulīte silda, uzlīst lietus un zāliens turpina augt, lai arī lēnām. Rudenī pļaušana jāturpina, kamēr vien zāliens aug, kaut vai līdz Ziemassvētkiem (2008.gada ziemā gandrīz tā arī notika!), svarīgi atcerēties, ka pēdējos pļāvumus jāveic par 10% augstākus kā visu vasaru, t.i., ja regulāri pļāvāt 4cm augstu, tad pēdējās dažas reizes pietiks ar 5cm, pie tam iesakāms lietot savācēju un nopļauto neatstāt uz zāliena. Kad veikta pēdējā pļaušana, zālienu papildus nogrābj ar grābekli, lai izņemtu lietās augu atliekas, nedaudz atbrīvotu augsnes virskārtu. Nekas slikts, ka pēdējās reizes sanāks vairākas – grābšana nāks tikai par labu.
Kā par zālienu parūpēties arī ziemā?
Ziemā zāliens no mums sagaida vismaz uzmanību – pietiks, ja pa to bez vajadzības nestaigāsim, nebrauksim, sevišķi, ja ir kailsals vai atkusnis – šādas darbības pēdas labi varēs redzēt pavasarī kā brūni dzeltenas krāsas sliedes un pēdas, jo salā zāliena sasalušie stiebri vienkārši nolūzt… Ja zālienu klāj sniegs, neliela staigāšana pa to nekaitēs, tomēr, ja tiks iemītas kārtīgas takas vai tiks braukts ar auto vai citiem spēkratiem, sniegs sablīvēsies, veidosies ledus un pavasarī zāliens zem tā gaisa trūkumā ies bojā. Tāpat, uz zāliena nevajadzētu kraut visu lieko sniegu. Parasti tas diemžēl nav iespējams, tāpēc, sākoties atkusnim, vajadzētu lielās kaudzes irdināt, līdzināt uz vietām, kur jau sniegs nokusis vai visdrošāk uz cietiem segumiem. Sevišķi uzmanību pievēršot ziemeļu vai ēnas pusēm, kur sevišķi agri pavasarī saule neiespīd vai iespīd ļoti maz.
Zāliens agrā pavasarī
Kad ziema pārlaista un sniegs jau lielākoties nokusis, savu prieku par pavasari nevajadzētu izrādīt sarīkojot futbola maču zālienā, kurš joprojām guļ, ļoti iespējams, ka tā virskārta jau atkususi, bet dažus centimetrus dziļāk joprojām valda sasalums – rezultāts šādam ‘jokam’ būs praktiski samalta augsnes virskārta, kurā bija zāliens. Tā ierīkošanas būs jāsāk gandrīz no nulles.
Pat, ja esam izpildījuši visu, kas iepriekš minēts kā nepareizs, tomēr var gadīties, ka klimatiskie apstākļi ir bijuši sevišķi nelabvēlīgi, vai kādi citi apstākļi noveduši pie slikta izskata zāliena. Kāds tas izskatās un ko darīt?
Pavasarī jebkurš zāliens ir brūnganas nokrāsas (attēls 1), tikai ideālās ziemās un labos gados tas ir skaisti zaļš.
Ja zāliens vietām, apaļiem pleķiem (vēlāk viscaur) pārklāts ar tādu kā pelēku/brūnganu tīklveida klājumu, diezgan droši, ka esat piedzīvojuši zāliena slimību ‘sniega pelējums’ (latin. Microdochium nivale, saukts arī par Fusarium nivale, Gerlachia nivalis) – attēls 2.
Par to gan nevajadzētu īpaši izmist, jo šī kaite ir diezgan ikdienišķa un laicīgi uzsākti pretpasākumi var palīdzēt zālienu savest labā kārtībā. Kāpēc rodas sniega pelējums? Biežākie iemesli ir
- sniega nelabvēlīgā iedarbība (uzsnidzis uz nesasalušas zemes), bieži atkušņa un sala periodi
- zāliena negatavība ziemai (slāpekļa mēslojums pārāk vēlu) vai kālija trūkums,
- gaisa tūkums zālienam zem sniega vai ledus, kā arī palielināts mitrums sniegam nokūstot
- zāliena bojājumi pirms ziemas (atstātas lapas vai nopļautā zāle, nepļauta zāle, zāliens intensīvi lietots pirms sala vai salā)
- slimības uzņēmīgas zāliena sugas (latin.Lolium perenne – ganību airene, kas ir plaši izmantota zālienu maisījumos, sevišķi lētos, latin.Poa annua – maura skarene, kas ir izplatīta nezāle, taču no graudzāļu dzimtas, latin.Agrostis – dažādas smilgas)
- vēl vairāki citi faktori
Ko darīt ar sniega pelējumu?
- Iespējami ātri pēc konstatācijas jāpārrauj sēnes vairošanās iespēja, ko visvienkāršāk izdarīt ar asu grābekli nogrābjot zālienu – inficētās vietas kā pēdējās un visu nogrābto iznīcināt (kompostā labāk nelikt). To vajadzētu darīt jebkurā gadījumā, arī veselam zālienam, kolīdz tas ir apžuvis un var droši pārvietoties. Nepieciešamības gadījumā pēc dažām dienām nogrābšanu var atkārtot.
- Zālienu vajadzētu vertikulēt vai aerēt, tomēr tas būtu uzticams vienīgi speciālistiem.
- Ja sācies veģetācijas periods, vēlams zālienu mēslot ar ātras iedarbības mēslojumu, kas satur slāpekli (pavasara mēslojums), izsējas norma 10-20g/m2 atkarībā no mēslojuma veida.
- Ja bojājumi pamatīgāki, jāveic piesēšana, izsējot sēklas ap 25g/m2 un tās iestrādājot ar grābekli vai labāk ar speciālu piesēšanas iekārtu, kas sēklas iesēj un iestrādā, papildus veicot zāliena virskārtas aerāciju. (attēls 3 – zāliens tūlīt pēc vertikulēšanas, piesēšanas, mēslošanas)
Arī normāli pārziemojušiem zālieniem nepieciešams pavasara mēslojums, gaisa ielaišana augsnē, tāpat arī piesēšana būtu veicama vismaz reizi 2-3 gados, lai atjaunotu zelmeni un uzlabotu tā īpašības un atbilstību jūsu vēlmēm. Pēc pavasara kopšanas darbiem, dažu nedēļu laikā (att.4) zāliens jūs priecēs ar jaunu sparu un visas ziemas likstas izkusīs kā pēdējais sniegs dārza visdziļākajā stūrī.
Vairāk informācijas par daiļdārza tēmām www.galantus.lv
