Ne vienam vien būs gadījies piedzīvot vilšanos, kad iestādītais augļkoks sāk nīkuļot. Kas vainīgs? Slikts stāds? Ne vienmēr. Jāapzinās, ka, stādot koku, jāievēro vairāki noteikumi.
Vietas izvēle
Nepaļaujies tikai uz izjūtu, jo mazā maikstīte, kuru gatavojaties stādīt, rada maldīgu iespaidu, ka tai būs daudz vietas, kur augt. Tomēr jau pēc dažiem gadiem izrādās, ka koku vainagos neiespīd saule, augļi nenogatavojas un augs sāk slimot.
Parasti ābelītes, kas audzētas uz sēklaudžu potcelmiem, izaug lielas. Tās jāstāda 6 metru attālumā cita no citas. Arī bumbierēm jāparedz 5-6 m liels attālums citai no citas.
Ja ābeles ir potētas uz augumu ierobežojošiem klonaudžu potcelmiem (pundurābeles, puspundurābeles), tad pietiek ar 2-4 m attālumu. Ķiršiem un plūmēm jāatvēl 3 metri.
Augsne
Augļkoki, protams, labāk augs auglīgā augsnē. Jau rudenī to vajadzētu ielabot ar kompostu un kūtsmēsliem, kas jau kārtīgi sadalījušies. Mazākajām augļkoku saknītēm nav nekā ļaunāka par svaigiem kūtsmēsliem, pat ar augsni apbērtiem, jo mazās saknītes iesniegsies dziļi zemē, piekļūs kūtsmēsliem un apdegs, tādējādi kaitējot auga attīstībai.
Mēslojums
Pēc iestādīšanas jaunajam kociņam apkārt uz augsnes virskārtas liek kompostu vai pussadalījušos kūtsmēslus. Rudenī var likt pat svaigus kūtsmēslus. Gaismas un nokrišņu ietekmē tie sadalīsies un ieskalosies augsnē, lai barotu augu.
Stādīšana
Stādīšanas procesā galvenais ir izrakt pietiekami lielu bedri pareizā dziļumā. Bedres dziļums atkarīgs no tā, vai šķirne potēta uz sēklaudža vai pavairota uz klonaudža potcelma. Uz sēklaudžiem potētos kociņus (plūmes, ķiršus, bumbieres) stāda tā, lai potējuma vai acojuma vieta būtu zem augsnes. Ja potējuma vieta būs virs zemes, veidosies atvases. Piemēram, plūmei augs Kaukāza plūmes atvases.
Uz klonaudža potcelma pavairotos kociņus (pundurābelītes) stāda tā, lai potējuma vai acojuma vieta atrastos virs augsnes virskārtas. Ja potējuma vieta atradīsies zem zemes, apsakņosies uzpotētā šķirne, bet izaugs tā liela, šķirnei raksturīga ābele. Labākais stādīšanas dziļums – potējuma vieta atrodas 5 cm virs augsnes virskārtas. Ja plānots likt mulču, jāstāda seklāk.
Bedres platumam jābūt tādam, lai saknes tajā brīvi ievietotos un nebūtu saspiestas vai saliektas, citādi koks augs daudz lēnāk. Lai pārliecinātos par bedres pareizo izmēru, stādiņš jāieliek tajā un bedrei jāpārliek lāpsta, lai novērtētu potcelma atrašanās vietu.
Pēc stādīšanas
Kad kociņš iestādīts pareizā dziļumā, to bagātīgi laista arī tad, ja augsne šķiet mitra, jo ūdens pieskalo saknītēm augsni.
Kociņu piesien, lai stumbra virszemes daļa būtu nostiprināta stingri vertikāli. Jāraugās, lai saites neiegrieztos kociņa mizā.
Viengadīgiem stādiem apgriež galotni, bet vecākiem kociņiem galotni un zaru galus. Griež tieši virs pumpura. Apgriezti kociņi labāk aug un zarojas.
Ne mazāk svarīgs faktors ir arī pats stādiņš, ko vēlaties ieaudzēt savā dārzā! Tam vajadzētu būt kvalitatīvam. Kā to noteikt?
- Pavasarī var stādīt, tiklīdz zeme atkususi, kad uz kailsakņu stāda ir nesaplaukuši, bet uzbrieduši pumpuri.
- Būtiskākā pazīme – kuplas, bārkstainas, izrokot nebojātas un neiežāvētas saknes.
- Saliecot saknēm jābūt elastīgām un pašām jāatliecas sākotnējā stāvoklī.
- Ja ar nagu paskrāpē mizu kādai sīkai saknītei, tad mizai viegli jānāk nost, bet koksnei zem tās jābūt gaišai un mitrai.
- Vislabāk kailsakņu stādus pirkt tirdzniecības vietās, kur tie glabājas pierakti augsnē.
- Ne uz saknēm, ne uz kakliņa nedrīkst būt redzami grumbuļaini izaugumi, kas liecina par iespējamu saslimšanu ar bakteriālo sakņu vēzi.
- Uz stumbra miza nevienā vietā nedrīkst būt ne ar brūniem, ne melniem plankumiem, kas var būt sala bojājumi vai vēža simptomi.
- Upenēm uzbrieduši pumpuri liecina par pumpuru ērci.
- Pērciet stādus kokaudzētavās. Tur varēsiet saņemt profesionālu konsultāciju. Raugies, lai augiem būtu pievienota ūdensizturīga balta plastikāta etiķete, kurā var izlasīt gan šķirni, gan potcelmu, gan audzētāja uzvārdu un vēl citas noderīgas lietas.
Avots- Latvijas Avīzes gada grāmata 2008
