r ko jums asociējas jūnijs dārzā? Protams, ar ravēšanu. Ravēšanu kā mocībām un aplīgošanas draudiem, kas īstenībā ir interesanti, jo pati aplīgošanas tradīcija kā tāda taču ir saistīta ar labas ražas un pārticības vēlējumiem, bet ne vienreiz vien nācies dzirdēt to, ka līdz Jāņiem dārzam jābūt izravētam, citādāk tevi aplīgos.
Lai tur būtu kā būdams ar aplīgošanu, bet ravēt dārzu vajag. Tā nu dabā iekārtots, ka nezāles aug griezdamās un daudz ātrāk par tiem kultūraugiem, ko mēs cenšamies savos mazdārziņos izaudzēt. Laicīgi neizravēsi, nezāles pārmāks dārzeņus, garšaugus, salātus un tie nīkuļos nezāļu ēnā. Tātad, jūnija galvenie darbi:
Ravēšana
Tā sniedz divus labumus. Pirmkārt, uzirdina augsni, samazinot mitruma zudumu tajā. Otrkārt, atbrīvo telpu dārzenim, garšaugam un palīdz tam saņemties un augt. Ravēšana parasti ir tā nodarbe, no kuras ikviens gribētu atkratīties, bet – tikai jāgrib, un to var pat iemīlēt. Kā?
Sagādājot darbarīkus ērtākai ravēšanai – tie būtu – kaplis, dārza darbu cimdi, kas samazinās slodzi rokām un atvieglos ravēšanas procesu.
Palūkojoties uz ravēšanu no citas puses. Liela daļa nezāļu, īpaši, kamēr tās ir maziņas, ir ļoti vērtīgas un arī garšīgas. Kāpēc lai mēs negūtu labumu no tā, ka kaut kas jārauj ārā un „it kā” jāmet prom? Jāpaņem līdzi tikai maisiņš un jāatlasa nātres, balanda, virza, arī gārsa, ja tā garšo, un pusdienām salātu piedeva gatava, tā teikt – divi zaķi ar vienu šāvienu – veselīgas pusdienas un padarīts darbs.
Laistīšana
Laistīšana, t.i., pietiekoša mitruma nodrošināšana ir ļoti būtiska, lai iegūtu labu ražu. Dažreiz Dabas Māte nāk mums talkā, sūtot lietu un veldzējot augus, bet ilgstošākos karstuma un sausuma periodos, jāpalīdz mums pašiem. Galvenais, kas jāatceras – nelaistīt karstumā, dienas vidū īpaši siltumnīcas augus, bet sagaidīt vakaru vai arī piecelties agrāk no rīta.
Kā arī jāatceras, ja tiek izmantots akas vai avota ūdens, kas ir auksts, to būtu nepieciešams vispirms sapildīt kādās tvertnēs un nedaudz sasildīt, augiem kontrastdušas nemaz nav nepieciešamas.
Dzīvi var atvieglot automātiskās laistīšanas ierīkošana, siltumnīcā īpaši noderīga būs pilienveida laistīšana, kas nodrošinās to, ka ūdens nokļūst pie saknēm, bet neskar sakarsušās lapas. Laistīšanas ierīkošana prasīs nedaudz papildus līdzekļus trubām un krāniem, kā arī saplānošanu, toties pēc tam ietaupīts tik laiks, un arī sirdsmiers, jo nebūs karstās dienās jāuztraucās, ka augi varētu nokalst.
Cīņa ar kaitēkļiem
Paceļ roku, kurš bērnībā no kartupeļu lauka nav lasījis Kolorado vaboles? Varētu ar visiem kaitēkļiem cīnīties šādā mehāniskā veidā, ne? Protams, viens veids ir meklēt veikalos dažādas indes, kas nobeigs kukaiņus, bet… vai mēs gribam kaut ko, ko vēlāk ēdīsim, apliet ar indi? Savā mazdārziņā mums ir izvēle – ko darīt. Un ir dažādas bioloģiskās metodes kaitēkļu apkarošanai:
Augu sekas ievērošana, kas paredz to, ka mēs nesējam, nestādam gadiem pēc kārtas vienā tajā pašā vietā vienu kultūru, tādējādi ļaujot savairoties gan konkrētām slimībām, gan kaitēkļiem. Mainot kultūras, ievērojot, ko pēc kā labāk stādīt, var samazināt kaitēkļu un slimību daudzumu un biežumu.Samtenes, ķiploki, kliņģerītes – tie ir augi, kas nepatīk daudziem kaitēkļiem, un stādot tos pa vidu, piemēram, kāpostiem, tiks atbaidīti kaitēkļi.Dažādi uzlējumi līdzēs pret kāpuriem, ērcītēm, kas mitinās uz lapām. Kā pagatavot šādu uzlējumu? Te tautas pūra lādē ir simtiem gudrību, cits izmanto sīpola mizu uzlējumu, cits nātru vai pieneņu lapu – aplejot ar siltu ūdeni, noturot un tad atšķaidot ar laistāmo ūdeni, augus aplaista. Protams, ar uzlējumiem jābūt uzmanīgiem, jo pārāk koncentrēti tie nepatiks ne vien kaitēkļiem, bet arī mūsu dārzeņiem.Lielu postu spēj nodarīt arī gliemeži. Pret tiem var līdzēt mehāniska savākšana, vai var mēģināt izkaisīt dobēs pelnus, kā arī ir dzirdēts – gliemežiem patīkot alus – to ielej traukā un gliemeži kā uzburti uz to rāpos, vēlāk atliks tikai trauku savākt un iznīcināt.Izcils palīgs ir teju ar aci neredzamā trihogramma jeb spožlapsenīte, kuras oliņas var nopirkt veikalos. Kā tā palīdz? Spožlapsenītes sadēj savas olas kaitīgo tauriņu olās, un to kāpuri izēd kaitēkļu olu saturu. Tāpēc svarīgi ir trihogrammas dārzā palaist laicīgi, uz kaitēkļu olu dēšanas laiku. Palīdzēs gan zirņu dobēs, gan kāpostaugu, kā arī augļu kokos. Jāpalaiž īsi pirms ziedēšanas.
Kas vēl darāms jūnijā?
Jūnija pirmajā pusē izstāda gurķus, kā arī vēl var stādīt tomātus. Šogad gan maijs bija padevies tik silts, ka gurķus un tomātus stādīt varēja jau sen, agrākai ražai, tomēr labākā ziņa – vēl nav par vēlu.
Izstāda arī ķirbju un kabaču stādus, agrākas šķirnes vēl var droši sēt pa taisno zemē.
Kastītēs var sasēt vēlos puķkāpostus, brokoļus rudens ražai.
Bietes un burkānus retina.
Sēj kāļus, rutkus rudens ražai.
Bauda jau pirmo ražu – skābenes, spinātus, redīsus, salātus, rabarberus, jūnija otrajā pusē – pirmos kartupelīšus, burkānus un kāpostus, gurķus un pat tomātus, nemaz nerunājot par dažādiem garšaugiem.
