Mani skaistākie vasaras mirkļi ir negaisa vakari, kad kopā ar ģimeni un blakus mājas kaimiņiem skrienam laukā dauzīties pa peļķēm.
Tas ir aizsācies jau vairākus gadus atpakaļ, kad kādā negaisa vakarā, vīra pierunāta, izgāju laukā pastaigāt lietū. Nekur tālu nebija jāiet, jo pagalmā mūs jau sagaidīja izmirkuši kaimiņi, kas skaļi smejoties, ar spaini rokā, aicināja mūs bariņā. Kopš tās dienas, ja laukā ir negaiss, mēs kaimiņi vienmēr satiekamies pagalmā!
Tikai pagaidām mēs vēl neesam sapratuši, kā šo jautro pasākumu padarīt interesantu arī mūsu sunītei Lotai, kurai zibens laikā labāk patīk atrasties zem gultas!
Stāsts iesūtīts konkursa ‘Lūk, kā jābauda vasara!‘ ietvaros.
Pastāsti arī Tu savu lielisko vasaras baudīšanas ideju un laimē kasti ar Laimas jaunajiem saldējumiem, kā arī īstas, rokām darinātas ziepes un skrubjus! ->>> KONKURSS Lūk, kā jābauda vasara!
