Vārda dienu svin: Gunta, Ginta, Gunda

Kā es braucu uz Varšavu Eiropu lūkoties

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Ar autobusu nekur tālāk par Liepāju nebiju braukusi ļoti, ļoti sen, tādēļ ideja pa lēto aizdoties ar busu līdz Varšavai likās visai interesanta, it īpaši salīdzinot ar lidināšanos ar lidmašīnu. Sava nozīme, nenoliedzami, bija arī leģendām par lēto iepirkšanos poļu zemē un faktam, ka Varšava redzēta tikai caurbraucot teju pirms desmit gadiem.

Ilgais ceļš naktī
Faktiski jau autobusa biļete maksāja tieši neko, vien dažus savlaicīgus peles klikšķus, jo Simpleexpress pirms darbības uzsākšanas feisbukā uzsauca bezmaksas biļetes pirmajiem pāris simts faniem. Dzeltenie busiņi, starp citu, ir ņipri un pietiekami ērti… Tik, cik nu ērts var būt autobuss, ja brauciens ilgst teju vienpadsmit stundas.

Varšavas braucējiem neliels abloms ir pietura Kauņā, jo busiņš tur pienāk pirms pusnakts, taču autoosta ir ciet, un tai līdzās esošās tualetes arī. Lēkā nu uz vienas kājas, kamēr pienāk Viļņas reiss, ar kuru turpinās ceļš uz poļu zemi. Tiesa, ceļotāji tiek nodoti no rokas rokā, proti, no viena autobusa otram, taču viegla dusma paliek. Vēl jancīgāk slēgtā autoosta izskatās nakts vidū, jau pret rītiem, kad pie tās satiekas veseli trīs busi.

Iebraucot Varšavā, jārisina mīkla, kurā pieturā kāpt ārā – Centrālajā stacijā vai autoostā, jo ir skaidrs, ka sešos no rīta brokastis, visticamāk, paēst nebūs kur, veikali būs ciet, taču pilsētu apskatīt var sāk tiklab pusstundu ātrāk, kā pusstundu vēlāk. Par to, kurā pieturā kāpt iekšā, galvu nākas lauzīt arī atpakaļceļā, taču svelme ir pārāk nežēlīga, lai lieki dauzītos pa piekarsušo pilsētu.

Liela pilsēta bez labierīcībām
Diena paredzama gara, braukāšanas – daudz, tādēļ lai nav lieki jālauza galva par 14 zlotiem nopērku 24 stundu braukšanas karti pirmajai un otrajai zonai. Tā atmaksājas, ja tiek veikti seši vai septiņi braucieni. Transports ir ērts, jo visās pieturās līdz ar kustības grafikiem ir atrodami arī pieturvietu saraksti. Apmaldīties šķiet pagrūti.

Tā nu vēl Rīgā sagādātā pilsētas karte vienā rokā, transporta dienas karte – otrā rokā, un var doties aplūkot vecpilsētu un tai piegulošās ieliņas. Ir skaisti, vien brīžiem pēc māju ornamentiem var redzēt, ka tās uzceltas no jauna, 2. pasaules karā nopostīto vietā. Goda vietā arī dažādi kristīgie simboli. Te nu vēl viens personiskais abloms – nākamajā dienā staigājot pa kādu glītu ielu, secinu, ka iepriekš pa to ar busu braucu vismaz divas vai trīs reizes un nenovērtēju, ka jaukā iela ar neskaitāmām kafejnīcām ir daļa no ceļvežos must see aprakstītā Karaliskā ceļa (Royal route), kurš savieno senās karaliskās rezidences.

Starp citu, neticiet tiem, kuri apgalvo, ka Rīgā ir slikti ar publiskajām tualetēm. Tās ir muļķības – Varšavā pirms desmitiem no rīta atrast strādājošas labierīcības ir teju neiespējami…  Tieši tāpat šajā ceļojumā no manis bēg visi tūrisma informācijas punkti un grāmatnīcas, līdz ar to vien pārbraucot mājās interneta ceļvedī pārskatu, kurus no vēlamajiem apskates objektiem esmu redzējusi un kurus – nē. Izrādās, neesmu vien atradusi dažas vecpilsētai līdzās esošās iepirkšanās ieliņas, bet tā nav liela bēda.

Ja atjaunotā vecpilsēta ir patiešām glīta, tad centrā saceltie debesskrāpji šķiet vienkārši monstrozi un liela daļa pilnīgā nevietā. Nē, nu it kā ir skaidrs, ka celti rajonā, kur slejas Staļina dāvana brālīgajai poļu tautai, proti, Kultūras un zinātnes pils, taču vienalga – vismaz daļu varēja arī necelt. Pilsēta no tā būtu tikai ieguvusi. Vispār braukājot pa Varšavu, krīt acīs, ka viss ir liels – jaunajos rajonos reti kura ēka ir zemāka par vienpadsmit vai trīspadsmit stāviem, lielās ielas ir platas, u.t.t.

Eiropa ir, Eiropas nav
Taču neba jau debesskrāpji ir brauciena galvenais mērķis – vienkārši gribējās aplūkot, cik ļoti liela Eiropa ir valstī, kurā veikalus atvēruši neskaitāmi globālie tīkli. Tam arī tiek veltīta pasākuma lielākā daļa. Šopingotavas ir lielas un daudz, tādēļ atliek izvēlēties to, kura lielāka vai kuras nosaukums šķiet pievilcīgāks. To, ka ielu modi nosaka H&M, C&A un citi līdzīgi veikali, var pamanīt visai ātri. Pret otrās dienas vakariem pat apnīk skatīties uz vienu un to pašu. Tas Marks & Spencer veikals, ko redzēju, izvēles ziņā tomēr netiek līdzi Britu salās esošajiem. Taču gan jau tirgotājiem labāk zināms, cik plašs sortiments vajadzīgs Austrumeiropai. Īpaši labi tas redzams, ja salīdzina dažādu valstu IKEA piedāvājumu: Polijā salīdzinoši liels uzsvars tiek likts uz virtuvēm, šajā nodaļā, salīdzinājumā ar citām, redzēju arī vislielāko jezgu un cilvēku interesi. Varbūt vienkārši sagadīšanās.

Lielo tīklu pārtikas un hipermārketi neskatoties uz citur Eiropā labi atpazīstamiem nosaukumiem, ir ļoti poliski – pārsvarā globālie brendi, poļu preces un šur tur iespraukušās veikalu privāto zīmolu preces. Britu Tesco man būtu varējis iemānīt arī vakardienu, ja vien tā būtu iepakota smukā kastītē ar atbilstošu uzrakstu. Ja godīgi, biju cerējusi redzēt vairāk privāto zīmolu un no Rietumzemēm ievestās preces, jo galu galā Polijā ražotu Ariel vai Omo var nopirkt arī Rīgā.

Cenas? Laikam jau ir lētāk. Ja rūpīgi skaita līdzi, Rīgā zlotus samaina par labu kursu, droši vien var būtiski ieekonomēt vai vismaz atpelnīt ceļojumā iztērēto naudu. Tā kā veļas pulvera megaiepakojumi un makaroni īsti neinteresē, tad tam pārāk lielu uzmanību nepievēršu. Vien saskaitot naudiņas pēc brauciena, saprotu, ka šis bijis viens no lētākajiem divu dienu braucieniem.

Kādā brīdī braucot ar autobusu liekas, ka rādās māņi – izrādās, Varšavā ir arī Starbucks kafejnīcas. Kāpju ārā un pārliecinos, ka acis neviļ. Plānojot ceļojumu, iepriekš mēģināju saprast, ir vai nav tas sasodītais Starbucks Polijā. Internetā neko neatradu, tādēļ pārsteigums visnotaļ patīkams… Patiesībā jau atbraukšanas rītā staigājot pa pilsētu, vienā brīdī būtu vajadzējis paiet dažus kvartālus uz priekšu un lielā mīkla būtu atrisinājusies.


Daži praktiski padomi

Varšavas oficiālā tūrisma mājas lapa: http://www.warsawtour.pl/en

Varšavas karti var iegādāties arī Rīgā, burvīgajā Jāņa sētas karšu veikalā.

Sabiedriskajam transportam biļetes var iegādāties arī īpašos biļešu automātos, kuri ņemot pretī arī maksājumu kartes.

Pilsētā ir viegli orientēties, jo krustojumos ir lielas norādes ar ielu nosaukumiem.

Veikalos nav problēmu norēķināties ar debetkartēm

Mainot naudu, jāpievērš uzmanību zlota kursam, jo dažādos maiņas punktos tas var būtiski atšķirties.

Ceļojumam ar autobusu noderēs tūristu spilventiņš – pakaviņš: būs ērtāka gulēšana.

 

Dalīties.

Atstāt Ziņu