Vārda dienu svin: Aldonis, Agija

Ienes Indijas noskaņas savā ikdienā

Pinterest LinkedIn Tumblr +

sam “paciemojušās” arī Indijā un atkal uzzinājušas ko jaunu un interesantu. Indija ir koša, skaista un skarba vienlaicīgi. Tajā ir daudz interesanta un noderīga, ko varam ienest arī savā ikdienā. Šeit būs dažas idejas, kā esot tepat Latvijā, savā ikdienā ienest kaut ko no Indijas.


Indijas virtuve
Indiešu virtuves pamatā ir rīsi (Basmati rīsi), atta – kviešu milti, no kuriem cep dažādus plāceņus un maizes, un ap 50 šķirņu dažāda veida pākšaugu. Tās ir veselas lielākas un mazākas pupiņas, zirņi un lēcas. Atkarībā no klimatiskās joslas, dažādos Indijas reģionos dārzeņu klāsts ir mainīgs, taču kāposti, burkāni, gurķi, tomāti, baklažāni, rāceņi, ķiploks un loki tiek ēsti visas valsts teritorijā svaigi, vārīti, sautēti, cepti un marinēti.
Neviens indiešu ēdiens nav iedomājams bez garšvielām. Iecienīts ir koriandrs (gan lapas, gan sēklas), kardamons, čili, paprika, melnie un baltie pipari, kanēlis, krustnagliņas, muskatrieksts, sinepju sēklas, ingvers, anīss, lauru lapas, safrāns, vaniļa, kurkuma, fenheļa sēklas, piparmētra, sezama un magoņu sēklas.
Dažas no vietām, kur vari nogaršot un izbaudīt Indijas virtuvi:
Indiešu restorāns Sue’s Asia
Restorāns “Indian Raja”
Restorāns Rāma

Bolivuda
Amerikāņiem ir Holivuda, savukārt indiešiem Bolivuda. Bolivuda ir neformāls apzīmējums Mumbajā esošajai hindi valodas filmu industrijai. Tas ir saliktenis no diviem vārdiem – Bombeja, kas ir agrākais Mumbajas nosaukums un Holivuda, kas ir filmu industrijas centrs štatos. Atškirībā no Holivudas, Bolivudai nav viena konkrēta atrašanās vieta. Nereti kļūdaini tiek uzskatīts, ka Bolivuda pārstāv pilnīgi visu Indijas filmu industriju.
Bolivudas filmu scenāriji visbiežāk ir tipiskas melodrāmas – indieši nemīl pārsteigumus un pieprasa laimīgas beigas. Filmas ir ļoti garas, jo vidēji vismaz sešas septiņas reizes sižetu pārtrauc dziesmas un dejas.
Ieskats Bolivudas filmās šeit>>, šeit>> un šeit>>
Viennozīmīgi, vispopulārākā filma, kas nav gluži Bolivudas žanrā, bet ir par Indiju, ir –  Graustu miljonārs! Režisora Denija Boila filma “Graustu miljonārs” ieguva astoņas ASV Kinoakadēmijas balvas “Oskars”, tostarp kā 2008. gada labākā filma.

Indiešu dejas
Indiešu deja pirmo reizi ir minēta hindu Rigvēdā, kuru datē ar 1500 gadu p.m.ē. Leģenda stāsta, ka dejas pirmais izpildītājs bija pats dievs Šiva. Viņš izdejojot savienoja ķermeni un dvēseli, debesis un zemi kopā, tādējādi atnesot zemei pestīšanu un svētot to ar atbrīvošanos.
Indijā deja tiek uzskatīta par dinamisku jogas veidu. Līdz ar to tiek pieņemts, ka dejotājam ir iespēja iemācīties pārvaldīt savu ķermeni un savas jūtas līdz tādai pakāpei, ka dejas laikā viņš var atrasties meditācijas stāvoklī un vadīt savu iekšējo pasauli. Deja dod iespēju transformēt iekšējus pārdzīvojumus konstruktīvākā formā, mainīt attieksmi pret notiekošo un savu dzīves situāciju. Tieši tas padara indiešu deju par spēcīgu cilvēka atveseļošanas līdzekli.
Arī Latvijā ir iespējams apgūt indiešu dejas. Pamēģini!
Dažas no vietām, kur var apgūt indiešu dejas:
Eksotisko deju centrs Alegria
Studija Bharata

Tējas
Indijā tējas dzeršanas atšķirība ir nevis kā tā tiek dzerta, bet gan kā tā tiek pagatavota. Lai pagatavotu Indijas tēju tiek katlā uzsildīts ūdens, tam pievieno cukuru un garšvielu maisījumu, uzvāra. Kad ūdens sāk vārīties, pievieno tējas lapas un pienu. Tēju aplej ar maisījumu, kas pagatavots no trešdaļas piena un divām trešdaļām ūdens, kas savārīts ar cukuru. Tēju piecas minūtes nostādina, tad izkāš caur muslīnu un salej tasēs. Dažos apgabalos tēju aromatizē ar sēklām un pasniedz ar saldumiem.

 

Hennas zīmējumi
Sākotnēji hennu izmantoja kā atvēsināšanās līdzekli no tuksnešu svelmes, jo hennas spēju atvēsināt ādu, cilvēki izmantoja iemērcot rokas un kājas pastā, kas izgatavota no hennas lapām. Tik ilgi, kamēr hennas pasta atradās uz ādas tie juta dzesēšanas īpašības. Un tikai tad šī krāsviela plaukstu un pēdu izdaiļošanai tika atvesta uz Indiju. Hennas zīmējumi kalpoja ne tikai kā izsmalcināts rotājums, bet arī kā savdabīgs talismans, cilvēki tiem piedēvēja maģiskas un aizsargājošas īpašības. Šobrīd visvairāk mehndi māksla (“mehndi” hindu un urdu valodā nozīmē “māksla”) ir izplatīta tieši Indijā, bet to joprojām kā neatņemamu kultūras sastāvdaļu praktizē arī citur – Pakistānā, Dienvidāfrikas reģionā un Tuvajos Austrumos.

Grāmatas par Indiju
Grāmatas ir viens no veidiem, kā varam savā fantāziju pasaulē nokļūt vietā, par ko lasām. 
Gregorija Deivida Robertsa ‘Šāntarāms’ ir nesen izdoda grāmata, kas stāsta parreāliem autora piedzīvotiem notikumiem Bombejā. Arī šobrīd Robertss dzīvo Bombejā, kur ir izveidojis labdarības fondu, lai palīdzētu graustu rajonu iemītniekiem. 
Savukārt Lato Lapsas ceļojumu grāmata “Indija ne pa jokam. Un Pakistāna arī”rāda nevis sieviešu žurnālos tik bieži apjūsmoto Indijas “eksporta variantu”, kur sniegbaltos tempļos zaļu pļavu vidū viedi vecūkšņi seko savai karmai, ar prieku mācot ciniskajiem, stresā un savtīgumā dzīvojošajiem eiropiešiem patiesās dzīves gudrības, bet gan to, kur savas reālās dzīves priekus un bēdas ik dienu piedzīvo paši indieši un pakistānieši. Abas šīs zemes ir tā pasaules daļa, kur kaut kas neiespējams, pat vienkārši neiedomājams cilvēku piemeklē ik uz soļa, tikko viņš šo soli sper sānis no tūristu iemītās takas. Un šīs grāmatas autors to tiešām ir darījis ne pa jokam.

Košas krāsas
Tradicionālais Indijas apģērbs variējas atšķirībā no reģiona ar krāsām un veidiem un ir atkarīgs no dažādiem faktoriem, ieskaitot klimatiskos. Populāri apģērbu veidi ir drapēti apsegi kā sari sievietēm un dhoti vai lungi vīriešiem; bez tam ir populārs arī šūts apģērbs, kā šarovāri sievietēm un kurta virskrekli un Eiropas stila bikses vīriešiem. 

Joga
Joga jau kopš seniem laikiem tiek uzskatīta par vienu no labākajiem veidiem, lai gūtu šo mieru, harmonizētu savu ikdienu un atbrīvotos no stresa. Joga kā sevis harmonizēšanas līdzeklis mūsdienās ir ļoti populārs, un jogas nodarbības apmeklē arvien vairāk cilvēku, kas vēlas sevi garīgi un miesiski stiprināt. 
Vairāk par dažādiem jogas veidiem lasi šeit>>

Kamasutra
“Kamasūtra” ir sarakstīta Indijā no 3. līdz 5. gadsimtā. Tradicionāli “Kamasūtra” Indijā tiek pasniegta jaunlaulātajiem kā kāzu dāvana. Jau pirms tam Ķīnā un Japānā erotiska satura zīmējumi, tīstokļi un dažādas guļamkambara grāmatas bijušas neiztrūkstošas līgavas pūra sastāvdaļa. Iespējams, ka arī oriģinālie “Kamasūtra” izdevumi bijuši ļoti krāšņi ilustrēti un grezni iesieti. To dāvina ar mērķi palīdzēt jaunajam pārim pildīt laulāto pienākumus. Mūsdienās grāmatai vairāk ir simboliska nekā praktiska loma. Tādēļ tagad grāmatas lapas ir tukšas.
Vairāk lasi šeit>>

Latviešu stāsti par dzīvi Indijā
Visintresantāk par kādu valsti, kultūru un ikdienu saprast no cilvēkiem, kas dzīvo vai ir bijuši tur. Arī mēs rakstījām par divām latviešu sievietēm, kas uzturas Indijā. Lasi un uzzini, ko viņas stāsta.
Alma,
kas Indijā nu jau ir 3.reizi un šoreiz paliek uz ilgāku laiku. Lasi šeit>> 
Elvīra, kura Indijā, kopā ar vīru dzīvo jau 4 gadus un grasās tur palikt vēl kādu laiku. Lasi šeit>>



Dalīties.

1 komentārs

Atstāt Ziņu