Vārda dienu svin: Gunta, Ginta, Gunda

Sāc nedēļu kopā ar Zani Pabērzu

Pinterest LinkedIn Tumblr +

akarā ar pirmajiem saules stariem un pirmā pavasara mēneša sākšanos, likās, ka ir laiks kam pikantākam un drosmīgākam. Pavasara sākums ir laiks, kad no ziemas miega mostas gan daba, gan cilvēki. Tieši tāpēc šo nedēļu iesākam ar žurnāla Klubs ”Seksa un attiecību” slejas autori Zani Pabērzu.

Kāda ir Tava laba rīta formula?
Labie rīti man ir divu veidu – darbdienu rīti, kad jāmostas agrāk un jāved meitas uz bērnudārzu un tādi rīti labi ir tad, ja visi pamostas priecīgi, smaidīgi un rīta cēlienu nepavada kašķi un miega niķi. Otrie labie rīti ir brīvdienu rīti, kad ļauties miegam ilgāk kā parasti, uzlikt meitenēm multenes un pasnaust vēl mazliet. Tad pamosties un vēl pavārtīties pa gultu un paskatīties ēst gatavošanas raidījumus, kamēr vairs nav iespējams nogulēt ilgāk, jo gribas garšīgas brokastis, kuras parasti mūsu mājās gatavo mans draugs.

Lietas, cilvēki vai vietas, kas Tevi iedvesmo?
Mani iedvesmo gan lietas, gan vietas, gan cilvēki. Ceļojumi arī noteikti ir tas, bez kā savu dzīvi nevaru iedomāties. Venēcija ir pilsēta, kurā atgriežos atkal un atkal un domāju, ka tā būs vienmēr – ik pēc noteikta laika man vienkārši vajag turp atkal aizbraukt. Tāpat ļoti organiski jutos Jamaikā. Bet vēl ir tik daudz vietu, kurp aizbraukt, tāpēc nevaru kādu vienu nosaukt par foršāko vai iedvesmojošāko – tāds ir viss ceļojuma process, sākot no čemodāna krāmēšanas, līdz nolaišanās brīdim Rīgas lidostā. Vēl mani iedvesmo laba mūzika, teātris.

Tavs pēdējā laika labākais atklājums?
Salsa! Tieši vakar biju uz deju studijas „Padejosim?!” atklāšanu un beidzot iemēģināju salsas dejas soļus. Kā jau paredzēju – tā ir deja man! Jau pavisam drīz ceram saskaņot grafikus un regulāri doties uz salsas nodarbībām.

Par ko nav vērts uztraukties?
Ne par ko jau tā īsti nav jēgas uztraukties, jo vairumā gadījumu mūsu uztraukums tāpat neko nemaina – viss notiek tieši tā, kā tam jānotiek! Varbūt grūtāk ir kontrolēt uztraukumus, kas saistīti ar bērniem un viņu veselību, bet ar to vienkārši nākas samierināties.

Pabeidz teikumu: Sievietes pasaule ir…
…neizsakāmi krāšņa, grūta un bagāta reizē. Tikai sievietēm ir dota brīnišķā dāvana laist pasaulē bērnus un domāju, ka man piekritīs visas mammas – tas ir skaistākais, kas sievietes dzīvē var notikt!

Kas, tavuprāt, sievieti padara seksapīlu? Vai tu pati tā jūties un, kas Tev liek tā justies?
Mūžsenais jautājums par to, kāpēc dažas sievietes ir un dažas nekad nebūs seksapīlas. Par to esmu rakstījusi arī savā slejā – sievietes tādas vienkārši piedzimst, to nav iespējams iemācīties vai noskatīties, tas vai nu ir, vai nav. Nav nekādu blakus apstākļu, kas liek justies seksapīlai, bet, protams, ir kādi knifi – seksīga veļa, augstpapēžu kurpes, sapošanās pirms iziešanas – tas viss šīs sajūtas paspilgtina, bet tieši tik pat seksapīla sieviete var būt arī mājas plīša biksēs un iešļūcenēs, tas nav nekas ārējs, tāda ir attiecīgās sievietes aura. Tā ir tā maģija, kāpēc kāda sieviete no vīriešu uzmanības nespēj atkauties, bet kādai citai visu mūžu nākas pavadīt vienai vai mēģināt ar viltu, maldiem un spaidiem kādu sev piesaistīt.

Kāpēc cilvēki baidās skaļi runāt par pikantām lietām? Vai esi saskārusies ar kādiem komentāriem vai izbrīnu par to, ka Tu par to runā?
Godīgi atbildēšu – nezinu! Es nezinu, kādēļ cilvēki baidās skaļi runāt par pikantām lietām, meklē tam attaisnojumus vai nosodījumus tiem, kas par to runāt nevairās. Saskaros gan ar komentāriem, gan nosodījumu, gan izbrīnu, bet vēlreiz būšu godīga – mani nekas no tā visa neuztrauc. Katram ir jādzīvo sava dzīve un netaisos mainīt savus principus vai uztveri tikai tādēļ, ka kāds ar mani nav vienisprātis. Priekš manis šī pikantā tēma ir tieši tik pat svarīga dzīves sastāvdaļa kā elpošana, ēšana vai sports. Tā ir neatņemama un pilntiesīga manas dzīves daļa un par to runāt vai rakstīt man nav nekādu kompleksu.

Nevar nepamanīt tavus košos tetovējumus, kā nonāci līdz lēmumam tā rotāties? Un, kāpēc tieši šādi tetovējumi?
Savu pirmo tetovējumu uztaisīju, kad man bija 18-mit gadu un jau tad zināju, ka tas nebūs pēdējais. Cilvēki ar tetovējumiem dalās divās grupās – tādi, kuriem tā ir jaunības kļūda un tādi, kuriem tas ir dzīvesveids. Es esmu no otras grupas. Liela daļa manu tetovējumu ir manas dzīves dienasgrāmata – stāsti par manu dzīvi, manām vēlmēm un interesēm. Savus tetovējumus sīkāk nemēdzu skaidrot un iztirzāt, jo nedomāju, ka citiem cilvēkiem īpaši vajadzētu iedziļināties konkrēto tetovējumu izvēlē. Arī draugiem (vai pat nepazīstamiem cilvēkiem, kas jautā padomu), kuri saka – „Es gribu kaut ko uztetovēt, bet nezinu ko!”, atbildu „Ja nezini, tātad Tev to nevajag!” Tad, kad cilvēks ir gatavs tetovējumam, viņš ļoti labi zina, ko vēlas uztetovēt. Un nav svarīgi, vai tas patiks citiem un vai citi to sapratīs – tetovējums ir domāts tikai pašam tā nēsātājam!
Es visiem vairāk ieteiktu domāt pašiem par sevi un savām vēlmēm, nevis uztraukties vai tas patiks un kā to novērtēs cilvēki apkārt. Dzīvot vajag sev un tā, lai pašam būtu labi un interesanti!

Dalīties.

Atstāt Ziņu