ina Kļaviņa ir viena no slavenā Kaucmindes Mājturības institūta absolventēm un 1974. gadā izdotās grāmatas „Pusdienas katrai dienai”, kā arī vairāku citu grāmatu, autore. Vakar, 14. aprīlī Kļaviņas kundze svinēja savu 90 gadu jubileju, un pavisam nesen pie lasītājiem nonācis grāmatas „Pusdienas katrai dienai” atkārtots izdevums, kas ne vienu vien iedvesmojis daudzveidīgām maltītēm, kuru pagatavošanā tiek izmantoti pašmāju produkti.
Kāda ir Jūsu laba rīta formula?
Vispirms – sevis „ievešana dzīvē”. Es tagad staigāju ar ļoti lielām grūtībām, tomēr ik rītu pirmais, ko es cenšos veikt ir neliela, manām spējām piemērota rīta vingrošana, izkustinu kājas un rokas. Cenšos ilgi negulēt ilgi, kaut arī man no rītiem nav agri jāceļas. Es palasu kādu grāmatu, pašķirstu avīzīti, reizēm iegriežu televizoru, tas nekas, ka ne vienmēr redzama man tīkama filma. Es gribu ieiet rosībā un darbībā. Tā es ik rītu „ieeju dzīvē”, jo es tiešām jūtos veca, tādēļ jāmēģina sevi mazliet uzmundrināt un iekustināt. Agrāk par to nebija jāpiedomā, varēju vienkārši piecelties un aizskriet uz trolejbusu.
Otrkārt, biezpiens manā brokastu šķīvī. Uztura ziņā esmu pieticīga, pašreiz ļoti moderna, un brokastīs ēdu biezpienu. Šis ieradums man nāk no bērnības, jo dzīvoju laukos un brokastīs mēdzām ēst rupja maluma kviešu karašu ar biezpienu. To laiks baltmaize vai dzeltenā maize galdā tika likta tikai svētku reizēs. Kopš bērnības ar biezpienu esmu lielos draugos, un tas ik rītu ir iekļauts manā brokastu ēdienkartē. Varētu teikt, ka tagad esmu pievērsusies apzinātai uztura baudīšanai, ēdu, jo zinu, ka, piemēram, apēdot to, tiks stiprināti mani kauli, savukārt šis produkts stiprinās manu asinsriti un sirdi.
Lietas un cilvēki, kas Jūs iedvesmo?
Man patīk cilvēki ar svaigām domām un pastāvīgām idejām. Man liekas, ka latvieši ir ļoti talantīgi, tādēļ būtu grēks žēloties, ka mums nav ko redzēt, dzirdēt un lasīt. Ļoti priecājos, ka saņēmušās tieši dāmās un pēdējā laikā ir iznākušas vairāku latviešu rakstnieču darbi. Ir ko palasīt un no kā iedvesmoties.
Kāds ir Jūsu pēdējā laika atklājums?
Pavisam nesen es atklāju, ka ir tādi ledussalāti, un ka tos pie mums var brīvi nopirkt un arī izaudzēt. Pie tam tie ir tik kraukšķīgi un ļoti garšīgi. Ledussalāti man tiešām ir pēdējā laika atklājums, par kuru eksistenci es nezināju, kaut arī kopš bērnības esmu bijusi dažādu zaļo salātu cienītāja.
Sievietes pasaule ir…
…māja, ģimene un plašs skats visās kultūras jomās, gan literatūrā, gan mūzikā, gan glezniecībā. Ja viņa var ārpus ģimenes rūpēm un darba laika paspēt, tad lai viņa cenšas visur pabūt un visu redzēt. Es uzskatu, ka es pārāk maz laika savā dzīvē esmu veltījusi dažādām interesēm. Ja man būtu bijis pašreizējais prāts, es noteikti būtu centusies vairāk redzēt, iepazīt un apgūt, pat ja tas man sagādātu fiziskas grūtības. Tagad mans dēls apceļo pasauli un redzētajā dalās ar mani. Nevaru gan apgalvot, ka nekur neesmu bijusi, jo savā laikā apceļoju Eiropu. Man visvairāk patika Dānija un šajā valstī valdošais miers, kārtība un cilvēku cieņa vienam pret otru.
Vai Jūs atceraties, kā radās ideja sarakstīt grāmatu „Pusdienas katrai dienai”? Kas Jūs iedvesmoja?
Tad, kad mācījāmies Lauksaimniecības akadēmijā daudzas no agrākajām kaucmindietēm izdeva grāmatas, bet mēs ar draudzenēm tajā laikā vairāk gribējām apmeklēt teātri, izstādes, grāmatu rakstīšana mums īsti prāta nebija. Mēs bijām mazliet tādas kā svilpastes. Ideja par grāmatu radās vēlāk, kad es strādāju Pedagoģijas skolā un mācīju jaunos bērnudārzu audzinātājus. Meitenēm vienreiz nedēļā bija arī ēdienu gatavošana, jo bija jābūt kaut vai minimālām zināšanām par bērnu uzturu. Meitenes reiz man tā arī teica: skolotāj, uzrakstiet, ko mums gatavot pusdienās. Vēlāk arī tapa grāmata, kuras mērķis bija parādīt to ēdienu daudzveidību, ko ik dienu varam likt galdā, izmantojot pašmāju produktus. Es priecājos, ka cilvēki tagad ir sākuši novērtēt to, kas pieejams mums tepat uz vietas.
Vai jaunais izdevums kaut kā atšķiras no iepriekšējā?
Es būtu ierosinājusi šo to mainīt. Jo, piemēram, uzturvērtību tabulas es tajā laikā ņēmu no vecām vācu grāmatā, un, manuprāt, tagad tās ir kļūdainas. Tajā laikā man tas nelikās ļoti svarīgi, jo grāmata bija domāta publiskai lietošanai, un man likās, ka būtisks ir ēdiens, kas tiks likts galdā, nevis daži cipariņi. Es labprāt šīs tabulas tagad būtu nomainījusi, taču izdevniecības koncepcija bija izdot grāmatu kā vēsturisku pierādījumu par laiku, kad grāmata tika izdota pirmo reizi. Tādēļ galvenais noteikums bija tāds, ka grāmata tiek izdota tāda, kāda tā bija tajā laikā. Nedaudz tika izmainīta svētku sadaļa, piemēram, mūsdienās vairs nav aktuāla Uzvaras svētku svinēšana, kā arī grāmatā ir vairāk fotogrāfiju.
Šogad ziema pie mums kavējas ļoti ilgi, un visi ar nepacietību gaida pavasari. Ko Jūs ieteiktu pagatavot pusdienās, lai radītu pavasara noskaņu, ja ne aiz loga, tad vismaz uz šķīvja?
Šogad piemājas dārziņos vēl nav parādījušās ne skābenes, ne spināti, bet gan jau šis tas ir paslēpies saldētavā vai burciņā pagrabā. Es ieteiktu pusdienu gatavošanā izmantot to, kas atlicis no ziemas krājumiem. Izmantot zaļumus. Visdrīzāk tie varētu būt siltie ēdieni, jo šādā laikā aukstā zupa reti kuram kārosies. Tad nu šos saldētās skābenes, spinātus, kā arī citus zaļos dārzeņus var gatavot kopā ar grūbām, rīsiem vai citiem dārzeņiem.
No dažādiem nostāstiem, grāmatās lasītā ir radies iespaids, ka tam vīram, kas par sievu apņēmis kaucmindieti, dzīve esot kā paradīzē. Vai piekrītat šim apgalvojumam?
Tā uzskatīja. Jo tās bija meitas, kam patika gatavot ēst, uzturēt kārtībā māju. Kaucmindiete mājā ienesa siltumu, gan ar mājas iekārtošanu, dekorēšanu, gan noteikto ēdienreižu skaitu. Tas ir svarīgi. Mūsdienās nav noteikta ēšanas režīma, katrs ēd, kad sanāk, bet agrāk bija noteikta sistēma, pie kuras tad arī pieturējās. Šī kārtība varbūt arī bija tas, kas piesaistīja vīriešus. Iespējams, ka viņi tā arī domāja, ja jau meita pabeigusi šādu skolu, tad diezvai viņai nav pilnīgi nekādas intereses par ēdienu gatavošanu, mājas iekārtošanu un dažādiem rokdarbiem. Noteikta sistēma ikdienā tomēr rada harmoniju un mieru, kas cilvēkiem tik ļoti ir vajadzīga.
Jau šonedēļ varēsi SievietesPasaulē lasīt plašāku rakstu par Ainas Kļaviņas atmiņām par laiku Kaucmindē!
