iņa saka, ka masu medijos var lasīt dažnedažādu informāciju par Ķīnu un ne vienmēr viss ir tā, kā tur teikts. Aleksandra Ronča – sieviete no Latvijas, kas dzīvo Ķīnā, iesaka aizbraukt uz turieni un par visu pārliecināties savām acīm. Lasi un uzzini, kā viņai pašai tur iet, un kā viņa ir iedzīvojusies Ķīnā.
No Āzijas studijām Latvijā līdz dzīvei Ķīnā
Es esmu studente, mācos ķīniešu valodu un Ķīnā esmu jau trešo gadu. Ķīniešu valodu iesāku mācīties, vēl dzīvojot Latvijā – absolvēju Latvijas Universitātes Āzijas studijas. Tad 2010. gadā man bija lieliska iespēja piedalīties EXPO izstādē Šanhajā, kurā pārstāvēju mūsu valsti kā viena no Latvijas paviljona brīvprātīgajiem darbiniekiem. Tā arī bija pirmā reize, kad atbraucu uz Ķīnu.
2011. gadā es saņēmu stipendiju ķīniešu valodas mācībām Wuhan pilsētā (Ķīnas centrālajā daļā), kurā nodzīvoju vienu gadu. Šobrīd es jau pusgadu dzīvoju skaistajā Xiamen salā (Ķīnas dienvidaustrumos), kurā turpinu mācīties ķīniešu valodu.
Vispārsteidzošākā ir Ķīnas daba
Tā kā universitātē mācījos ķīniešu valodu un kultūru, tad apmēram varēju iedomāties, kas un kā būs, bet bija arī ļoti daudz pārsteigumu – gan patīkamu, gan ne tik patīkamu. Kultūras šoka kā tāda man nebija. Nelikās arī jocīgi, ka apkārt ir daudz cilvēku vai ka viņi visi ir ķīnieši.
Pirmais, kas pārsteidza, ierodoties Šanhajā, bija mērogi, izmēri un attālumi. To var labi saprast, jo Šanhaja tomēr ir lielākā Ķīnas pilsēta, kā arī viena no lielākajām pilsētām pasaulē.
Pirmo vakariņu laikā pārsteidza arī ļoti lielas ēdienu porcijas un samērā lētas cenas.
Un patiešām visvairāk mani pārsteidza Ķīnas daba – tā ir tik skaista, bagāta un dažāda. Ceļojot pa Ķīnu jau ilgāku laiku, vienmēr paliek vēl tik daudz, ko gribas apskatīt un kur aizbraukt.
Patiesībā, te ir viss, lai varētu ērti iedzīvoties
Iedzīvoties bija diezgan viegli, jo principā šeit ir atrodams viss nepieciešamais un pat vairāk. Ja dzīvo pilsētā, tad atrast, kur nopirkt kafiju vai sieru nav problēma, vajag tikai tam veltīt nedaudz laika, jo katrā veikalā to nevar nopirkt.
Grūti ir nopirkt lielāka izmēra apavus un mans 39. skaitās jau liels. Nācās sadzīvot ar tualetēm bez sēdekļa sabiedriskajās vietās. Sākumā arī nevarēju pierast pie tā, ka ķīniešiem pa dienu vairākas stundas ir tāda kā siesta, kad daudzas iestādes nestrādā un cilvēki atpūšas. Ja šajā laikā atnāksi uz restorānu paēst, tad varbūt ieraudzīsi, ka darbinieki turpat restorānā guļ.
Pārsteidzošs man bija tas, ka ķīnieši ļoti maz runā angliski un bez ķīniešu valodas zināšanām šeit būtu grūti.
Domāju, ka iedzīvoties bija vieglāk, jo neatbraucu uz Ķīnu viena pati, bet dzīvojam šeit kopā ar draugu.
Ikdiena Ķīnā
Ar lielu daļu no Ķīnas sadzīves elementiem man nav nācies saskarties, kā, piemēram, skolas un veselības sistēma. Personīgi mana sadzīve ne tik ļoti atšķiras no tās, kas bija Latvijā – lekcijas universitātē, sporta klubs, ceļošana brīvajā laikā.
Veikalu te ir daudz un dažādi, pārdots tiek viss iespējamais visās iespējamās vietās. Ķīnieši ir ļoti labi biznesmeņi un ar minimāliem resursiem spēj izveidot savu mazo biznesu, piemēram, pārvadājamo pankūku cepšanas vietu.
Pilnīgi pierasts jau ir tas, ka, ja tu esi tūrists, it īpaši ārzemnieks, tad vietējie bieži mēģina tev visu pārdot par lielākām cenām. Ir pierasts arī kaulēties. Pieradu arī pie tā, ka taksometra vadītājs var atteikties tevi vest, ja tas viņam nav pa ceļam vai, ja viņš vēl nav paēdis pusdienas.
Ķīna ir milzīga valsts un katrai vietai ir savas īpatnības, piemēram, atsevišķās pilsētās taksisti brauciena laikā var paņemt dažādus neatkarīgus pasažierus, ja tas sanāk pa ceļam.
Vēl joprojām nevaru pierast pie tā, ka pāriet pāri ceļam uz gājeju pārejas var būt ļoti problemātiski, jo satiksme ir haotiska. Ķīna ir liela valsts, jo tālāk uz dienvidiem – jo ātrāk automobīļa vadītājs brauc, redzot tevi ejam uz gājēju pārejas 🙂
Ķīniešu Jaunais gads
Vieni no svarīgākajiem svētkiem valstī ir Ķīniešu Jaunais gads, kas tiešā tulkojumā no ķīniešu valodas nozīmē Pavasara Svētki. Tie parasti ir janvāra beigās vai februāra sākumā. Šos svētkus ir pieņemts svinēt ģimenes lokā, kad visa ģimene sanāk kopā uz svinīgu maltīti. Ņemot vērā, ka ļoti daudzi cilvēki strādā pilsētās, kas nav viņu dzimtās vietas, ka arī faktu, ka šo gada garāko brīvdienu laikā cilvēki parasti ceļo, tad šajā periodā, kas sākas vēl kādu laiku pirms Ķīniešu Jaunā gada un turpinās arī kādu laiku pēc tam, notiek pasaulē lielākā ikgadējā migrācija. Šogad Ķīniešu Jaunais gads būs 10. un 11. februārī. Šajā laikā tūristiem labāk nebraukt ceļot uz Ķīnu, jo iekšzemes biļetes ir grūti pieejamas, bet viesnīcu un apskates objektu cenas ievērojami pieaug, nemaz nepieminot, ka ceļojot šajā laikā, būs iespēja personīgi pārliecināties par to, ka Ķīna ir valsts ar lielāko iedzīvotāju skaitu pasaulē.
Atšķirīgā domāšana
Viņu domāšana atšķiras no tā, pie kā esam pieraduši mēs. Viņiem ir svarīgi nezaudēt seju, tāpēc savos vārdos un rīcībās viņi ir ļoti netieši. Daudz ko nesaka tieši, nekad nevienu nekritizē publiski. Dažreiz tas var izraisīt dažādu veidu nesaprašanos un var pat likties, ka problēmas netiek risinātas, bet vairāk ir tendence problēmas atlikt. Frāze “Tas nav iespējams” visbiežāk var nozīmēt “Es nezinu, kā to izdarīt”, bet solījumi kaut ko izdarīt nākamnedēļ vai vēlāk visbiežāk nozīmē, ka tas nekad netiks izdarīts. Bet viņi var pateikt, ka tu esi resns vai ka tev ir pumpa uz deguna. Tikko satikts cilvēks var prasīt kāda tev ir alga, cik tu maksā par dzīvokli, vai tu esi precējusies,vai tev ir draugs vai draudzene un ja nav, tad kāpēc. Tas viss skaitās normāli. Savukārt, nevar teikt, ka kāds slikti kaut ko dara, ka nemāk darīt savu darbu – tas viņiem skaitās viens no lielākajiem apvainojumiem. Labāk nemēģināt sarkastiski jokot, jo ķīnieši nesaprot sarkasmu un gaidīto smieklu vietā būs neērts klusums.
Domāju, ka, nezinot kultūras un uzvedības īpatnības, sastrādāties un sadzīvot nebūtu viegli un rastos dažādi pārpratumi.
Kopumā ķīnieši pret ārzemniekiem ir draudzīgi noskaņoti un bieži mēģina palīdzēt.
Pietrūkst Latvijas svētku tradīciju
Visvairāk, dzīvojot tālumā, noteikti pietrūkst ģimenes un draugu.
Vēl, dzīvojot Wuhan pilsētā, iemācījos novērtēt tīru, svaigu gaisu un zilas debesis, jo tā ir viena no Ķīnas pilsētām ar lielām piesārņojuma problēmām. Vasarā un karstā laikā pietrūkst kefīra, jo tas ir vienīgais pārtikas produkts, kas man ļoti garšo, bet kuru man nav izdevies atrast šeit, Ķīnā. Jaunajā gadā pietrūkst uguņošanas, Ziemassvētkos pietrūkst piparkūku, bet Jāņos – ķimeņu siera.
Neveido priekšstatu no lasītā un dzirdētā, apskati Ķīnu savām acīm
Masu medijos netrūkst negatīvu publikāciju par zemestrīcēm, plūdiem, saindētu pārtiku, korupciju un nāvessodiem. No tā, ko mēs dzirdam un lasām par Ķīnu un turienes cilvēkiem, var izveidoties diezgan maldīgs un izkropļots priekšstats par šo valsti. Mans ieteikums būtu neveidot savu priekšstatu par Ķīnu tikai no visa izlasītā un dzirdētā, bet apskatīt to ar paša acīm. Ķīna ir milzīga un ļoti dažāda, ar kolosālu un daudzveidīgu dabu un plašām ceļošanas iespējām.
