Latviešu studentes dzīve Lapzemē

amēr citiem eksotiskākas šķiet saules pielietas pludmales, Līva Kauķe pieņēma iespēju doties uz ziemeļu pusi, uz Lapzemi. Kopš septembra viņa ir Lapzemes Universitātes studente un labprāt dalās ar iespaidiem un dzīvi tur.

Kā tu nonāci Lapzemē, cik ilgi tur esi, un ko tur dari?
Lapzemē es nonācu šī gada 1.septembrī, piedaloties Erasmus studentu apmaiņas programmā rudens semestrī. Pašlaik studēju Eiropas studijas Latvijas Universitātē 2.kursā maģistros. Rovaniemi un Lapzemes Universitāti izvēlējos tādēļ, ka tā šķita ļoti nepierasta un interesanta vieta, pietam es vēlējos iemācīties vairs nebaidītos no Latvijas ziemām. Kā galveno studiju virzienu izvēlējos Arktikas un Dabas studijas (Arctic and Environmental studies), šo izvēli nenožēloju nevienu mirkli, jo esmu uzzinājusi un iemācījusies tik daudz par reģionu uz šīs planētas, par kuru nebiju īsti aizdomājusies, lai gan Latvija atrodas tik tālu ziemeļos. Pietam, Lapzemes Universitāte ir otra vistālāk ziemeļos esošā universitāte Eiropā (Pirmā ir Tromso Universitāte Norvēģijā)

Kas tevi tur pārsteidza visvairāk?
Visvairāk mani pārsteidza dabas tuvums. Tas ir sastopams staigājot pa pilsētu, gan redzams celtnēs, gan pilsētas plānojumā un pat cilvēku apģērbā. Lapzemē ir ļoti daudz nacionālo dabas parku un taku, trases kalnu un distanču slēpošanai. Mājas tiek būvētas tikai noteiktu stāvu augstumā, lai iekļautos apkārtnē, pilsētas ir plašas. Gan māju dekorēšanā gan apģērbā bieži tiek izmatoti dabīgi materiāli un dekori.

Rudenī cilvēki lasa ogas un sēnes mežā. Somijā darbojas tā saucamā „Every-mens right” sistēma. Ogot un sēņot drīkst jebkurā vietā, ja nu vienīgi neesat iebriduši tieši kāda dārzā. Populārākās ogas ir lācenes, brūklenes, mellenes un melnās vistenes (crowberries). No tām tiek gatavoti ievārījumi, vīni, uzlējumi, marmelādes.

Protams, ziemeļbrieži šeit ir tikpat pierasti kā mums govis. Mani pārsteidza tas, ka visi ziemeļbrieži šeit kādam pieder, un tie brīvi klaiņo apkārt pa Lapzemi, jo katrs ir apzīmēts ar īpašnieka zīmi ausī un divreiz gadā tos sadzen kopā noteiktās vietās. Tos bieži var redzēt pastaigājamies baros gar ceļiem, ziemā – laizot sāli no ceļa, vasarā – bēgot no knišļiem. Patiesībā tie ļoti var apgrūtināt satiksmi, jo bars ar 100 vai vairāk dzīvniekiem tik ātri ceļu nepamet. Ziemeļbriežu gaļu var nopirkt no to audzētājiem (aptuveni 20 eiro/kg), veikalā var nopirkt ziemeļbriežu un pat lāču konservus.

Vai ir kas tāds, pie kā bija ļoti grūti pierast un varbūt vēl joprojām nespēj ar ko aprast?
Atklāti sakot, manuprāt, somi ir ļoti neparasta tauta, ja nedēļas laikā tev liekas, ka esi uzzinājis par somiem visu, tad pēc pāris mēnešiem viņi tevi var  pamatīgi pārsteigt. Lielākoties viņi ir noslēgti, bet pieklājīgi. Precizitāte un punktualitāte ir ļoti svarīga visās ikdienas situācijās, kas daudziem „dienvidu” studentiem sagādā problēmas. Visu vecumu cilvēki runā, vai vismaz saprot angļu valodu un vienmēr ir priecīgi palīdzēt.

Tā kā Somija bijā 1.valsts Eiropā un 3.pasaulē (pēc Jaunzēlandes un Austrālijas), kas piešķīra sievietēm balsošanas tiesības (1906) kā arī valsts, kur sieviete pirmo reizi tika ievēlēta Parlamentā (1907), dzimumu līdztiesība ir ļoti attīstīta un pierasta ikdiena. Lielākā daļa sieviešu strādā ārpus mājas un saņem vienādu atalgojumu ar vīriešiem.

Protams, ir ļoti grūti pierast pie cenām, jo viss liekas ļoti dārgs salīdzinājumā ar Latviju. Piemēram, maize maksā aptuveni 1,70 eiro, ūdens 1,5l pudele – 2 eiro. Ļoti dārgi ir gaļas un siera izstrādājumi, kā arī alkohols, jo tam ir uzlikti ļoti augsti nodokļi. Alus pudele veikalā maksā aptuveni 2,20 – 2,50 eiro, bārā 4 – 7 eiro.

Lai gan arī Latvijā ziemas laikā ātri paliek tumšs, to nevar salīdzināt ar Lapzemi. Patiesībā daudziem rodas viegla depresija un nespēks, jo lielāko diennakts laiku ārā ir tumšs un saule parādās virs horizonta tikai uz pāris stundām. Piemēram, šodien (4.decembrī) saule leca 10:26 un norietēja 13:48 – dienas ilgums kopā 3h 22min.

Kāda ir Lapzemes sadzīve un ikdiena?
Sākumā bija grūti pierast pie veikalu darba laikiem, darba dienās no 10-20, brīvdienās no 11-16, atšķirībā no Latvijas šeit nevar atrast „diennakts” veikalus. Tāpat arī pārtikas veikalos nepārdod stipro alkoholu, tam ir domāti atsevišķi veikali.

Somijā ir ļoti daudz un dažādu vecumu studentu, jo augstākā izglītība ir bezmaksas. Studijas ir interesantas, dinamiskas. Tiek organizētas ekskursijas, vieslektoru vizītes, šeit tiešām liekas, ka pasniedzējiem interesē un patīk mācīt studentus un viņi to dara ar lielu aizrautību un azartu.

Protams, sauna vai pirts ir vistradicionālākā iezīme. Pirtīs iet jau no mazotnes līdz sirmam vecumam. Sievietes un vīrieši iet atsevišķi. Sauna ir vieta, kur tiek attīrīts gan ķermenis, gan gars un, ja tiešām gribas kārtīgi izrunāties ar kādu somu, sauna ir īstā vieta. Kā paši somi saka – pirtī raisās sarunas un tiek lauzta ierastā noslēgtība. Iespējams, tam ir kāds sakars ar kailumu (nav pieņemts iet peldkostīmā vai ietīties dvielī), atklātības un dabiskuma sajūta.

Brīvajā laikā somi labprāt dodas tuvāk dabai. Pārgājieni un sportiskas aktivitātes ir ļoti ierastas, piemēram, es nekur neesmu redzējusi tik daudz visu vecumu „nūjotāju” kā Lapzemē. Ir ļoti daudz pikniku un ugunskuru vietu, kur var cept desiņas u.tml, tur ir atrodami gan iesmi, gan malka, krēsli, galdi un nevienam pat prātā nenāk kaut ko sabojāt vai aiznest kādu iesmu mājās. Bet, kad iestājas ziema, daudz laika tiek pavadīts mājās ar ģimeni, spēlējot spēles vai skatoties filmas. Tiek rīkoti ļoti daudzi koncerti un citi kultūras pasākumi vietējos kultūras namos vai baznīcās.

Vai Lapzemē ir vēl kādi latvieši un vai satiekaties?
Nevienu citu latvieti Rovaniemi vēl neesmu satikusi, biju vienīgā no savas universitātes, kas izlēma studēt šeit, bet ir studenti no Lietuvas ar kuriem bieži tiekamies. Šo vietu par „eksotisku” uzskata daudzi. Ir studenti no Brazīlijas, Austrālijas, Amerikas, Etiopijas, Kamerūnas, Japānas utt.

Patiesībā ir ļoti grūti būt vienīgajam no savas valsts, jūties kā tāds rets eksponāts. Jo tikai tu vari dot priekšstatu par savu valsti un dažreiz tā liekas ļoti liela atbildība.

Mēs visi zinām Lapzemi tāpēc, ka tur dzīvo Santa Klauss. Vai tu arī esi viņu apciemojusi? Kā tur ir?
Jā, Santa Klausa ciematā biju, kad mani apciemot bija ieradies mans puisis no Latvijas. Ciematā atrodas oficiālais Santa Klausa Pasta kantoris, suvenīru veikali, ziemeļbriežu aploks, kur var izbraukt ar kamanām, kā arī paša Santa Klausa galvenā mītne, kur viņu var sastapt katru dienu visu gadu.

Arī mēs satikām Santa Klausu un uzzinājis, ka esam no Latvijas, viņš ar mums sasveicinājās latviešu valodā un apjautājās, ko mēs šeit darām. Tāpat arī pateicās, ka esam viņu apciemojuši un atgādināja, ka decembrī viņš ciemosies mūsu mājās. Tur arī rūķis – fotogrāfs mūs nobildēja.

Cauri Santa Klausa ciematam iet tā saucamais Arktiskais loks (66° 32′ 35″), kas ir atzīmēts ar baltu līniju zemē. Aiz Arktiskā loka katru gadu ir polārā diena un nakts , kad saule neuzlec/ nenoriet virs horizonta. Šogad polārā nakts būs 21.decembrī.

Kas vēl mums būtu jāzina par Lapzemi?
Somi ļoti lepojas ar savu kultūru un tradīcijām. Lapzemes un Somijas pamatiedzīvotāji ir Sāmi (indigenous people – Saami people), kuri ir tradicionālie ziemeļbriežu gani. Viņi ļoti cīnās par savām tiesībām dzīvot saskaņā ar vecajām tradīcijām un ieražām, tāpat arī Saami Padome (The Saami Council) ir ļoti aktīva Arktikas Padomē (The Arctic Council), jo klimata izmaiņu dēļ ir apdraudēts viņu un visu pārējo Arktikas pamatiedzīvotāju tradicionālais dzīvesveids.

Lakrica ir saldums, kas ir ļoti iecienīts Somijā. Ir gan lakricas košļājamā gumija, šokolādes, alkohols (Salmiakki) un pat saldējums. Tāpat arī pēdējais „hīts” ir „Angry Birds” brends, kurš nāk no Somijas. Lai gan tā pamatā ir spēle, ar šo logo ir pieejams viss – apģērbi, rotaslietas, pārtikas produkti, sadzīves tehnika – septembrī Rovaniemi atvērās atrakciju parks bērniem.

Un, protams, pēdējais un būtiskākais – Lapzeme ir īstā vieta, kur redzēt ziemeļblāzmu. Tā tiešām ir katram pašam jāredz, jo to nevar aprakstīt.

Kā tev, esot tur, visvairāk pietrūkst no Latvijas?
Protams, visvairāk pietrūkst ģimenes un draugu, tāpat arī daži pierasti pārtikas produkti, bet noteikti nepietrūkst sabiedriskais transports, jo šeit lielākā daļa pārvietojas ar divriteņiem, pat ziemā.

Man patīk kārtības un sava veida „iekšējā miera” sajūta, kas valda Lapzemē. Cilvēki nesteidzas, bet vienmēr ir laikā, palīdz viens otram, ir pieklājīgi pret svešiniekiem. Ģimene šeit ir pats svarīgākais.

Ko tu varētu pastāstīt par Lapzemes sievietēm un vīriešiem?
Kā jau minēju iepriekš, Somijā valda ļoti izteikta dzimumu līdztiesība, kas nav tikai drukātā veidā uz papīra. To var redzēt ikdienas situācijās un attiecībās. Teiksim, dalīt rēķinu par vakariņām restorānā ir ļoti ierasti, lai gan vīrietis var arī atteikties un pats samaksāt, bet tas netiks uzskatīts par aizvainojošu žestu, ja maksās sieviete. Viss ir atkarīgs no situācijas un šo cilvēku savstarpējām attiecībām.

Ja salīdzina Lapzemes vīriešus un sievietes, es teiktu, ka vīrieši ir nedaudz pasīvāki, mierīgāki, nekā sievietes. Kā teica viens no maniem somu pasniedzējiem, kad viņš uzdod jautājumu studentiem, auditorijā valda klusums. Bet nevis tādēļ, ka neviens nezin atbildi, viņi domā. Somu vīrieši vispirms apdomā atbildi un, ja tā ir pūļu vērta, arī pasaka to.