Zane: Austrālijā jūtos kā princese

Laikā, kad aiz mana loga puteņo un ir vēls darbdienas rīts, viņa bauda skaistu darbdienas vakaru pasaules otrā malā. Ar prieku sazvanu Zani skype un izdzirdu viņas skanīgo balsi. Zane jau trešo gadu dzīvo Austrālijas mazpilsētā Dubbo, kas ir trīsreiz lielāka par Tukumu, viņas dzimto pilsētu. Absolvējusi Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultāti, Latvijā labas izaugsmes iespējas Zane neredzēja, tādēļ pieņēma mīļotā vīrieša Tima aicinājumu doties uz viņa dzimteni – Austrāliju.

Kā tu iepazinies ar Timu un nokļuvi Austrālijā?
Tims kādu laiku dzīvoja Londonā, kur strādāja par skolotāju, bet Latvijā ieradās apceļojot Skandināviju un Baltijas valstis. Viņš mani aicināja doties līdzi un es piekritu. Uz Austrāliju aizlidoju divus gadus vēlāk. Viens gads bija nepieciešams, lai sakārtotu visus papīrus. Austrālijā ierados kā studente. Pirmo gadu mācījos biznesa vadību. Pēc kursa beigšanas sāku strādāt – asistēju skolotājiem. Tagad atkal esmu iestājusies universitātē, lai iegūtu reliģijas zinātņu, sabiedrības un kultūras skolotājas izglītību. Abi ar Timu šeit daudz ceļojam. Katras brīvdienas mums ir saplānotas, lai kaut kur brauktu.

Kā reaģēja tava ģimene, kad paziņoji savu lēmumu?
Mamma bija saprotoša, bet tētis teica – vēl tālāku vietu jau tu nevarēji atrast? Arī māsa it kā gribēja atrunāt, bet ko viņi man varēja pateikt? Kopumā ģimene bija vairāk saprotoša.

Savējie pietrūkst?
Protams. No sākuma bija grūtāk. Bet man ir dažas latviešu draudzenes Sidnejā. Kad aizbraucu uz Latviju, satieku dažus draugus, bet nav vairs to kopīgo lietu. Tas visu maina. Turklāt man viena draudzene dzīvo Amerikā, otra kādu laiku atpakaļ dzīvoja Spānijā, tā kā būšana Latvijā ne vienmēr nozīmē, ka varam satikties. Visvairāk man pietrūkst ģimenes.

Bez karstuma – kādi bija tavi pirmie iespaidi par Austrāliju?
Pilnīgi cita daba – koki, dzīvnieki, zeme – ar to domāju smiltis. Cilvēki ļoti izpalīdzīgi un draudzīgi. Jā, un vēl arī angļu valoda! Ak, Dievs, man bija tāda sajūta it kā es vairs vispār neko nevaru saprast. Pilnīgi cita izruna un citi vārdi.  Jā, un Austrālija ir tik liela. Viss te ir tik tālu. Četru stundu brauciens ir pilnīgi normāla lieta. Sidnejā pārsteidza daudzie aziāti. Vispār imigrantu šeit ir daudz.

Vai šo ieceļotāju dēļ uz tevi neskatījās kā uz labuma meklētāju?
Nē, nē. Baltie ieceļotāji te ir maz. Te pārsvarā indieši un citi aziāti tiek uzskatīti kā iebraucēji un vietējiem īpaši nepatīk. Bet austrālieši bez viņiem nevar pastāvēt, jo kas tad strādās? Te trūkst ārstu un inženieru, tā kā viņi ir laimīgi, ka gudri cilvēki ieceļo.

Ieceļotāji parasti meklē savējos, vai tu arī iesaisties kādās latviešu kopienās?
Latviešu biedrībā Sidnejā pārsvarā ir vecāka gada gājuma cilvēki, kas no valsts pēc kara aizbraukuši. Jauniešiem tur nav pārāk interesanti. Pavisam nejauši ar vienu latvieti iepazinos lidostā, lidojot uz Latviju. Vēlāk, atgriežoties Austrālijā, viņa mani iepazīstināja vēl ar citiem latviešiem Sidnejā.

Ko latvieši dara Austrālijā?
Pārsvarā strādā. Latviešiem šeit ir labi darbi, tie, kurus zinu, šeit labi dzīvo. Te ir pārāk grūti nepalikt. Draudzene no Vācijas atbrauca studēt uz Melnburnu un arī palika.

Kā Austrālijā tiek vērtēta skolotāja profesija?
Tā ir cienījama. Skolotāji ir intelektuāli cilvēki. Turklāt ir ļoti labas, apmaksātas brīvdienas. Ir divi mēneši brīvi Ziemassvētkos, Lieldienās, tad vēl rudens brīvdienas u.c. Darbs sākas deviņos un trijos jau esi brīvs. Ja tev ir bērni var iet uz darbu retāk, piemēram, trīs dienas nedēļā. Ja esi nostrādājis konkrētus gadus vari jau bez esošajām brīvdienām vēl papildu saņemt apmaksātas atvaļinājuma nedēļas. Strādājot par skolotāju tu miljonārs nebūsi, bet būsi pārticis un ar labām ērtībām – dienā saņem sākot no 300$ (apm. 150 LVL). Algu katru gadu paaugstina, jo ilgāk strādā, jo lielāka alga. Tāpat kā Latvijā, skolotājas gan vairāk ir sievietes. Vīrieši biežāk izvēlas nemācīties un strādāt, piemēram, raktuvēs.

Vai Latviju tomēr atpazīst?
Lielākajai daļai nav ne jausmas, kur ir Latvija. Bet viena satiktā sieviete gan teica, ka pat bijusi Latvijā. Lielajās pilsētās cilvēki labāk zina, vismaz aptuveni. Amerikā cilvēkiem nav ne jausmas, kur vispār Eiropa ir! Te tā nav, te tomēr cilvēki ir izglītotāki. Bieži gan nezin Latviju, jo, kad mācījās skolā, mēs vēl bijām PSRS.

Kā Tevi uzņēma Tima ģimene?
Viņi ir ļoti atvērti. Tima tēvs visu laiku jokoja un ik pa laikam kaitināja mani ar visādiem haizivju,  krokodilu un ķenguru stāstiem, kuriem es no sākuma ticēju. Pēc tam tikai sapratu, ka tie visi ir jociņi. Vispār austrāliešu humors mēdz būt ļoti sarkastisks un grūti saprotams, ja tu neesi vietējais. Bet tagad jau es pat pati pamanos kādu tipisku austrāliešu jociņu izmest.

Kādas ir austrāliešu ģimenes tradīcijas, atšķirība ģimenes modeļa uztverē utml.?
Viņiem ģimenei ir ļoti augsta vērtība. Te viss ir ap un par ģimeni un bērniem. Lai kādi svētki, vienmēr kopā ar ģimeni. Ziemassvētki tiek svinēti 25. decembrī, kas man no sākuma likās jocīgi. Bet Ziemassvētku vakarā, piemēram, viņi mēdz braukt ar ūdens slēpēm, sērfot vai sēdēt krodziņā. Pie tā bija jāpierod. Lieldienās viņiem ir šokolādes olas un par tādu olu krāsošanu viņi neko daudz nezināja. Es viņus iemācīju kā īsti letiņi svin Lieldienas.

Jūties tur kā savējais?
Pēdējā laikā sāku justies. Mana valoda uzlabojusies. Sāku jau domāt kā viņi. Man vietējās draudzenes saka – tu jau gandrīz kā īsts austrālietis. Starp citu, vārdu Zane te izrunā kā Zein un tas ir tipisks austrāliešu zēna vārds. No sākuma domāju, ka mainīšu vārdu. Visu laiku jāpiezīmē, ka esmu Mis, nevis Mr.

Kā ir saglabāt šādā vidē latviskumu?
Te satiku ģimenes ar bērniem, kur viens no vecākiem ir latvietis, bet otrs vietējais, bet ar bērniem runā angliski. Man bija šoks. Sieviete gan stāstīja, ka bija jauna un muļķe, tāpēc nerunāja latviski jau no paša sākuma, nepiedomāja, nepiepūlējās. Tagad viņa nožēlo. Es noteikti runāšu ar saviem bērniem latviski! Timam mācu dažus vārdus. Viņš prot skaitīt. Pateikt paldies, lūdzu, labi! Lieldienās es vienmēr krāsoju olas, taisām olu kaujas. Visi paziņu bērni parasti grib pie mums braukt krāsot un ripināt olas. Līgo viņiem tulkoju kā midsummer (vasaras vidus). Lai gan tajā laikā šeit ir ziema. Parasti ar citiem latviešiem noīrējam pie kādas ūdenskrātuves kempingu, kurinām ugunskuru. Vietējiem vienmēr stāstu, kā jālec ugunskuram pāri.

Esi harmonijā ar sevi?
Nu jā (domīgi) esmu. Nu manī ir nemiers, jo grūti bez ģimenes. Ja manējie vēl varētu būt šeit, tad neko vairs man nevajadzētu. Tā kā mazs bērns dažreiz, gribu mammīti. Vairāk savējos novērtē, kad esi projām. Apzinies, ka viņi ir vislabākie, visforšākie pasaulē.

Ar kādām grūtībām tu tur saskaries?
No sākuma bija visu laiku jāpierāda sevi. Ka tu neesi muļķis, jo esi no citas valsts. Vēl, vietējā kultūra. Ir jāiedziļinās, jāsaprot. Austrāliešiem visam jābūt kā pēc grāmatas, visu jādara tik ļoti pareizi, obligāti visu pēc likuma. Citreiz uzkrīt uz nerviem. Ko var būt tādi pareizie? Tas tāds iekšējais cīniņš.

Un sadzīve?
Veselības aprūpe man te nepatīk. Lielākā daļa ārstu ir indieši vai aziāti, visiem ir akcents, īsti nevar saprast, ko viņi saka. Turklāt ģimenes ārstam ir daudz plašāka darba sfēra. Viņam jādara arī citu speciālistu darbs, piemēram, ģimenes ārsts ir arī kā ginekologs, bet pie īsta speciālista sūta tikai tad, ja ir ļoti nopietni, piemēram, vēzis. Bieži šai sistēmai nopietnas veselības problēmas var iziet cauri nepamanītas. Ja tu pats par sevi nerūpēsies, tad ārsts baigi neiedziļināsies.

Bet kādi ir austrāliešu vīrieši?
Zini, te vispār ir ļoti daudz lesbietes. Ir izskatīgas un sportiskas sievietes arī, bet daudz neglītas, lesbietes, feministes. Latvijā puišiem ir liela izvēle, viņi gan to neapzinās. Te vīrieši savukārt ir ļoti uzticīgi, vienkārši, tādi ģimeniskāki. Ja vīrietis apņēmies par tevi rūpēties, tad viņš to dara. Viņi vairāk arī par sevi rūpējas, iet uz sporta zāli, kopumā ir izskatīgāki. Laukos ir konservatīvāki cilvēki. Te ir daudz fermeri, kam pieder tūkstošiem hektāru zemes. Viņiem sieva sēž mājās, visu dara, nereti viņiem ir kalpotāji. Sieviete bagāta, staigā pa veikaliem. Es arī, piemēram, ēst netaisu, to dara Tims. Māju gan tīru es. Tas man tāds perfekcionisms iekšā. Te vīrieši arī ļoti daudz rūpējas par bērniem. Vīrs maina pamperus, sieva iet atpūsties. Tik superīgi, kā viņi ar  bērniem darbojas.

Kā ir būt sievietei Austrālijā?
Super! Tu jūties kā princese. Latvijā visu laiku ir cīņa par darbu, dzīvi, aizmirsti, ka tu esi sieviete. Ja esi sievišķīga sieviete, Austrālijā jūties kā princese.

Kas tev liek Austrālijā palikt?
Laika apstākļi. Kad ziemā biju Latvijā, mamma sakurināja + 30 mājās, tad bija labi. Citādi es tiešām fiziski trīcēju. Kad slapjas kājas, tad vispār traki. Nekad nevarēju iedomāties, ka tas varētu būt tāds rādītājs. Emocionālais komforts. Tu šeit jūties brīvs. Vari atļauties dzīvot, nevis izdzīvot. Ekonomiskie apstākļi un tā krievu valoda. Tas taču ir pilnīgs murgs, kas tagad ar to notiek Latvijā. Mēs arī šeit aģitējam, lai latvieši iet uz referendumu un balso pret. Te tu zini, ka tad, ja ko nepareizi vai nelikumīgi izdari, tad būs par to jāatbild. Latvijā tu jau vairs nezini, kas ir pareizi un kas nepareizi. Mans tētis ir stresā no tā vien, ka skatās ziņas. Es visu laiku lasu ziņas internetā, arī tētis man stāsta par jaunākajiem notikumiem. Es dažreiz iedomājos, varbūt pamēģināt atbraukt atpakaļ, paskatīties kā iet. Bet mamma saka, ka diez vai būs kas labs. Un ja pat manējie saka ka nē, tad jāsāk domāt.
    
Zane lēmumu palikt Austrālijā pavisam vēl nav pieņēmusi. Tomēr tuvākajā nākotnē sevi redz tur. Šomēnes Zanei sākas lekcijas universitātē. Lai arī izvēlētā augstskola atrodas piecu stundu brauciena attālumā no viņas dzīvesvietas, Zani tas nebiedē. Viņa ņem no dzīves visu, ko tā dod un īslaicīgas grūtības pārvar ar smaidu.