ūs vienmēr iedvesmo citu cilvēku drosmīgie lēmumi un veiksmīgie piemēri. Arī šis pāris spēj iedvesmot un viņu ikdienai līdzi var sekot ar lielu aizrautību. Kāpēc tā? Elīna Belova un Jānis Polis nesen pārcēlušies dzīvot uz Kuala Lumpuru Malaizijā. Viņi bija aktīvi un viņiem noteikti bija ko darīt arī šeit – Latvijā, bet viņi bija gatavi izaicinājumam un metās jaunā piedzīvojumā.
Pienāca mirklis, kad bija jāizlemj – ko daram tālāk?
Laika posms, kurā svārstījāmies par tēvzemes atstāšanu un došanos plašajā pasaulē, lai arī pirms pusotra mēneša,šķiet piedzīvots tik sen. Abi strādājām reklāmas nozarē, un katrs savā profesionālajā attīstībā bijām nogājuši posmu, pēc kura nākas pieņemt lēmumu par tālākiem plāniem. No vienas puses kārojās izzināt vēl neiepazītos pasaules plašumus, no otras puses pieturēja apziņa, ka nekur nebūsim saprasti tik labi kā mājās. Tomēr liktenis izspēlēja savas kārtis. Kamēr mēs šaubījāmies, tikmēr drauga Jāņa jaunie darba devēji jau bija atsūtījuši piedāvājumu, no kura atsacīties būtu neprāts. Līgums paredzēja 2 gadu termiņu. Ar domu, ka varētu vismaz pamēģināt strādāt darbu daudzkārt lielākā tirgū, apkalpot klientus ar milzīgiem budžeta plāniem un veidot reklāmas kampaņas patērētājiem, kuri jaunās tehnoloģijas ēd ar karotēm, atstājām iesildīto ligzdiņu Latvijā.
Kuala Lumpura – vieta, kas pilna ar kontrastiem
Par ceļamērķi bijām izvēlējušies to pasaules kartes daļu, kurā reklāmas nozare ir gana attīstīta un par kuru bija visvājākās zināšanas. Tā teikt, braucām kur, mūsuprāt, atrast lielāko kontrastu. Jau iepriekš ceļojot, esam piedzīvojuši atklāsmes par sevi un to, kā vēlētos nodzīvot turpmāko dzīvi. Arī šeit esot, no atšķirīgās kultūras un pieejas lietām vēlamies gūt iespaidu pašiem par sevi, savām pamatvērtībām un to, kā nodzīvot atlikušo dzīvi. Atšķirīgā šeit netrūkst. Kuala Lumpura ir vieta, kur vienuviet pastāv debesskrāpji un to pakājē skārda būdiņas, milzu mošejas un mazi indiešu un ķīniešu tempļi, krāšņi dabas parki un urbanizētā pilsētas daļa, milzu lielveikali un Ramadāna tirdziņi ielu malās.
Katru dienu gaisa temperatūra sasniedz 30 grādu. Par laimi, šeit karstums ir panesamāks un tas nešķiet nomācošs. Bet klimats ietekmē dzīves ritmu. Iedzīvotāji pārvietojas tikai ar mehāniskajiem braucamlīdzekļiem. Kājām gājēju šeit gandrīz nav. Dažviet ielu malās nav ietvju. Mēs izvēlamies taksometra pakalpojumu, ja jādodas garākā ceļā par 1 kilometru. Brauciens ar taksometru šeit ir lēts. Garākajā ceļā pilsētas robežās, ko veicām uz atrakciju parku, par pavadītajām 30 minūtēm samaksājām 5 latus. Karstums tā vien aicina cilvēkus uzturēties atvēsinošajos lielveikalos. Iepirkšanās ir šejieniešu visiecienītākā izklaide. Darbā tiek strādātas desmit līdz pat divpadsmit stundu, tā vairākas dienas no vietas, lai, algas dienai pienākot, varētu doties uz lielveikalu un nopelnīto naudu iztērēt. Gribot negribot arī Jānim, kurš šobrīd ir vienīgais pelnītājs, jāpielāgojas vietējo paradumam darbā pavadīt lielāko diennakts daļu.
Tomēr atliek laika arī izpriecām. Mēdzam apmeklēt organizācijas Internations vakara pasākumus, kuros iepazīties ar citiem iebraucējiem. Esam pabijuši vienā no retajiem dzīvās mūzikas klubiem un baudījuši labskanīgas melodijas vietējo izpildījumā. Dzīvā mūzika, izņemot karaoke bārus, šeit nav pieprasīta. Kādā nedēļas nogalē veicām arī garāku ceļu ārpus pilsētas, lai aplūkotu un pabarotu ziloņus patversmē. Savvaļas ziloņus savām acīm nebijām redzējuši, kur nu vēl barojuši ar turpat nopirktajiem zemesriekstiem. Jau pieminētais atrakciju parks bija labs veids kā atpūtināt galvu, karuseļos karājoties ar kājām gaisā, un atvēsināties vēsajā baseina ūdenī. Tā arī bija vieta, kur pa acs kaktiņu novērot atšķirīgo ģērbšanās kultūru, no tās, ko ierasts redzēt Latvijā. Tā, kā islāms ir oficiālā Malaizijas reliģija, tad pat baseinā sievietes dodas pilnībā tērpušās nosedzot arī matus un rokas un kājas pilnā garumā.
Piedzīvojam Ramadānu
Šobrīd ir devītais mēnesis islāma kalendārā, kas nozīmē Ramadāna laiku. Idejiski tas ir laiks, kurā ticīgie atsakās no miesas baudām, lai tuvinātos Allāham, atjaunojot līdzcietību pret trūkumcietējiem, esot pateicīgiem par savu labklājību un pavadot laiku kopā ar ģimeni, viens otru atbalstot. Malaizijā Ramadāns saistās arī ar lielo iepirkšanos. Visa gada garumā svētais mēnesis ir lielāko izpārdošanu laiks. Bet vēl jo interesantāka ir Ramadāna tirdziņu paraža. Musulmaņi šajā laikā ēd pirms saullēkta un pēc saulrieta, bet tas neliedz pēcpusdienā tirdziņā nopirkt rīsu, putnu gaļas, kokosriekstu un dārzeņu meistarojumus un vakarā kopā ar ģimeni tos nobaudīt. Arī mēs reiz pamēģinājām nogaršot Ramadāna tirdziņa piedāvājumus, bet atklājām, ka garšu buķete mūsu kuņģiem īpaši negāja pie sirds. Daži gaļas un dārzeņu izstrādājumi likās par saldu, citi par asu. Par laimi, ikdienā varam baudīt mums saprotamas garšas. Veikalā jau esmu novērojuši, kur nopirkt rabarberus, kur atrast griķiem līdzīgu produktu un mannā. Lai arī mammas līdzi iedotās gotiņkonfektes un Laimas šokolāde sāk iet mazumā, šķiet, ka ar pārtikas pieejamību problēmu nebūs. Katrā no mazākajiem pilsētas rajoniem ir pa vairākiem lielveikaliem.
Mūsu jaunās, skaistās mājas
Pirmo mēnesi dzīvojām viesnīcā gājēju tiltiņa attālumā no iepirkšanās centra. Bet nu jau esam apmetušies jaunajās mājās, kas atrodas 1km attālumā no tuvākā lielveikala. Izvēlējāmies šo dzīves vietu māju koncepta dēļ. Tie ir četri trīsdesmit piecu stāvu augsti torņi, kuru iekārtojums rūpējas par aktīva dzīvesstila piekritēju vajadzībām. Uz katra no torņu jumtiem ir savs izklaides komplekss, bet, uz tiem var tikt, izejot cauri kopējam kompleksam, kas atrodas visu četru torņu viducī. Tā kopā mūsu ērtībām ir pieejamas 2 trenažieru zāles, vairāki baseini, atpūtas telpa ar bezmaksas internetu, izīrēšanai pasākumiem paredzētas lielākas un mazākas telpas ar profesionālu virtuvi, banketu galdu, televizoriem un privātiem baseiniem, zemūdens trenažieri, iekštelpu un āra kinoteātri, meditācijas vietu, tenisa kortiem un basketbola zāli. Protams, esam ļoti apmierināti un domājam, ka šāda koncepta mājas varētu būvēt vairāk. Tādā veidā dzīvošana dzīvoklī neaprobežojas ar gulēšanu un vakariņošanu, bet arī socializēšanos ar citiem mājas iemītniekiem, domubiedru atrašanu un kopīgu problēmu risināšanu. Mūsu mājvietai ir sava Facebook lapa, kurā aktīvi tiek apspriests, kā padarīt visu uzturēšanos par patīkamu dzīves sastāvdaļu.
Esam gatavi dzīves piespēlētajām iespējām
Stāsts par Malaiziju mums sācies iepriecinoši, tomēr kurp mūsu ceļš aizvedīs, vēl nav skaidrs. Man priekšā vēl ir lēmums par profesionālās karjeras turpināšanu un darba vietas meklējumi. Jau paredzam, ka apstākļi iemācīs rast kompromisu starp darbu, privāto dzīvi, laiku un zinātkāri. Esam gatavi tam, ko dzīve liks priekšā.
Elīnas un Jāņa piedzīvojumiem, vari sekot līdzi arī blogā Misija – Malaizija.
