Vēstule iesūtīta akcijai ‘Uzplauksti pavasarim!’
Pēdējā laikā smeļos spēku no Sievietespasaules.lv. Saules stariņš tuneļa galā. Tāpēc izlasot par konkursu – pirmā ideja – man to vajag – jā, es gribu! Bet tad iezagās šaubas! Par iemeslu, kāpēc rakstu bija vieni viedi vārdi. Man ļoti patika vārdi: „Nekad nav par vēlu un tu nekad neesi par vecu, lai nospraustu dzīvē jaunus mērķus un izsapņotu vēl kādu sapni!”. Protams, ka parasti visu noveļam uz vecumu, bet man gribas teikt – nē! Mēs aiz savas steigas, skriešanas, cīnīšanās esam palikuši noguruši, apātiski, bez sapņiem. Kā Bezgalīgajā stāstā, kur bez sapņiem iet bojā Fantāziju pasaule, tā mūsu Vāveres ritenī iet bojā mūsu Sapņu pilsēta.
Kāpēc- es? Pēdējo 19 gadu laikā ir bijis ļoti smagi. Nelaimes, tuvinieku pēkšņa aiziešana…. Visi sapņi bruka viens pēc otra. Tiklīdz liekas, esi atguvies un sāc sapņot – tā še tev! Atkal notiek kaut kas nelāgs! Ir, protams, brīži, kad – viss, saņemies un celies kā Fēniks no pelniem. Ir mēģināts dažādas mērķu un sapņu piepildīšanas idejas aizgūt no žurnāliem, TV, bet, nekas nesanāk! Bet, ja paskatos šobrīd savu dzīvi šķērsgriezumā – cik triecienu pārciests – tad paliek tā sāpīgi ap sirdi. Un tiešām to esmu spējusi izturēt? Jā! Bet sapņot baidos. Es tiešām baidos, jo šķiet, ka atkal kaut kas notiks. Kā reiz ar vīru runājām – nu, kāpēc vienam ir dota iespēja? Bet kāpēc mēs nevaram tā? Kas traucē? Es nezinu! Ar savu darbu tikai tik, cik nopelnīts, ar savu spēku tik, cik izdarīts….tāpēc arī pazūd sapņi, pazūd daudz kas.
Mans sapnis bija sava māja, sava lielā virtuve, jo ļoti patīk gatavot ēst. Bet, kad tu tā sasapņoji visu, tā sākās….Paši visu ceļam un būvējam. Viss saviem spēkiem, nešķirojot vīru darbs vai sievu, nesam, ceļam, veļam…Bet vienā brīdī viss brūk un jūk! Sākās panika, ko darīt? Kā izmaksāt māju? Māja bij jānojauc, jo nevarēja saglābt, bet līdz ar to finanses trūkst – un atkal sāk mans Sapņu namiņš brukt….Spēka nav… Es vienmēr cenšos ziedot sevi citiem, bet pati palieku arvien vājāka un vājāka. Un dīvaini, ka pretī saņemu tikai rīkstes. Kāpēc? Tas paliek mans mūžīgais jautājums…Palīdziet uzplaukt, palīdziet atkal atgūt spēku sapņot…
I.
Pieteikumu iesūtīšana dalībai akcijā “Uzplauksti pavasarim!” noslēgusies.
