Sarunas
Autors: Zuzanīna
Pievienots: 17.02.2015.
(viesis) Rita
17.02.2015 20:40
![]()
Atvaino,ka tā spriežu, bet... neicas,ka vīrietis dzīvo celibātā..ja jums nav tuvas attiecības, tad tās viņam noteikti ir kur citur ar kādu citu ...vai arī viņam ir kāda veselības problēma,kuras dēļ viņš nevar/negrib,bet kaunas par to ar tevi runāt. Šādos gadījumos daudzi mūsu vīrieši labāk izliekas par pārgurušiem vai riebekļiem, bet neatklāj,ka ir problēmas ar savu mantību un varēšanu, jo tas viņuprāt ir pazemojoši un pazemo viņus kā vīriešus pašā būtībā. Nu katrā zoņā kaut kur tā problēmas sakne ir jāmeklē, jo vīrietis ilgstoši dzīvot bez seksa...nuu..nezinu tādu brīnumu, ja vien nav nodevies līdz ausīm darbam, tā ka ne dienu, ne nakti neredz, citādi neticas...
(viesis) ?
17.02.2015 21:57
![]()
Nesaprotu, kāpēc vīriešiem vienmēr tiek piekarināta tā nenormālā kāre uz seksu... un, ja nav, tad noteikti laiž pa kreisi.
(viesis) Zuzanīna
18.02.2015 12:38
![]()
Jā, šadas domas arī mani ne vienu reizi vien ir pārņēmušas. Par to, kas viņa dzīvē norisinājās, kad viņa nebija mājas - nezinu un laikam arī vairs negribētu uzzināt. Bet šobrīd gan jāsaka, ka seksa viņam nav,jo - no rīta aiziet uz darbu birojā un vakarā ir laikā mājās. Nekādas nobīdes no grafika nav. Brīvdienas pavadam kopā...
(viesis) Bekija
17.02.2015 15:03
![]()
Tā ir - tiltu var sagraut vienā dienā, bet vienā dienā to noteikti atpakaļ neuzcelsi, vajadzēs mēnešus. Lai gan neesmu nekāds psihologs vai cits speciālists, bet pēc manas dzīves pieredzes, varu teikt,ka arī šajā gadījumā tev vajadzēs mēnešus ilgu pacietību un darbu ieguldīt no savas puses, ja vēlies šo jūsu tiltu uzcelt no jauna. Ko darīt? 1. Neieciklēties,kurš ir vainīgs pie radušās situācijas, un kuram kādi sānsoļi bijuši, vnk pieņemt to,ka tāda tagad ir, bet koncentrēties uz vēlamo situāciju (tātad jāsaprot vispirms,ko vēlies,bet cik saprotu- to jau Tu zini, vēlies skaistas attiecības ar savu vīru kā sievietei un vīrietim); 2. Mīli sevi, teici,lai tev to neiesaka, bet tomēr - nekoncentrējies uz viņu un jūsu attiecībām tiiiik ļoti un izmisīgi, vīriešus tas kaut kā atbaida, ci kesmu secinājusi, viņam patīk būt tam, kas nomedī, ļauj sevi vēlreiz nomedīt, bet pirms tam kļūsti par kārdinošu medījumu (tādā ziņā- ka pievērsies lietām,kas tev pašai patīk, pucē sevi, lutini sevi, atļaujies baudīt dzīvi un būt laimīga), un paralēli visam esi vienkārši sirsnīga sieva, kas rūpējas un no sirds uzklausa. Un izvairies no komandēšanas, indīgām piezīmēm utt. Es domāju, ka pēc laika rezultāti neizpaliks un viņš spers pirmo soli un tad ir ļoti būtiski to neatraidīt, bet pieņemt silti un mīļi :) nu tā es domāju, nezinu precīzi tavu situāciju, bet to,kas vislabāk jums derēs jau droši vien pati zini labāk. Starp citu ieteiktu Tev no sirds izlasīt Ineses Prisjolkovas grāmatu 'Audzēt mīlestību', tā Tev var ļoti noderēt ;)
(viesis) Zuzaniina
18.02.2015 12:33
![]()
Paldies par ieteikumu - grāmatu noteikti smeklēšu un izlasīšu. Man tikai ir ļoti bail, ka nemitīgi uzklausot un saprotot es ar vien vairāk viņa uztverē pārvēršos par draugu, māsu, vai vēl sliktāk - māti. Kur ir tā robeža - būt sisnīgai un saprotošai, bet tomēr sievietei?
|