Katru dienu sekoju līdzi jaunumiem Ukrainā ziņu portālos, pēdējā laikā arvien vairāk jūtu, ka šie notikumi un ziņas par kara iespējamību arī Baltijā manī sāk radīt trauksmes sajūtu. Jā,man ir bail no kara. Man ir mazi bērni, un naktīs jādomā par tiem stāstiem,ko esmu lasījusi - kā mātes ar bērniem dzīvojušas kara apstākļos un izsūtījumos. Šī trauksme rada drūmas domas un lielu nestabilitātes sajūtu par nākotni (ir grūti pat pieņemt praktiskus lēmumus par tuvāko nākotni, piemēram, virtuves remontu, jo visu laiku domāju- ja nu sāksies karš un dzīvoklis būs jāpamet, viss ieguldītais būs veltīgi...) Runājot ar apkārtējiem, redzu,ka šī pastāvīgā ziņu plūsma par "iespējamo karu" ietekmē daudzus, daudzi prāto,ko darītu, ja nu...Citi atkal pasmejas. Kaut nu es arī spētu tik viegli to uztvert. Kādeļ uztveru to tik emocionāli? Kādēļ baidos? Kā lai novērš šo trauksmes sajūtu, lai tā vismaz netraucē dzīvot ikdienā? Kā jūs reaģējat uz "iespējamo karu", kādas jums ir emocijas un kā ar tām tiekat galā?