Vārda dienu svin: Jāzeps, Juzefa

Romāns ‘Dāvana no Venēcijas’. 6. daļa

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Kā jau vēstījām, sākam publicēt portālā jaunu romānu daļās – “Dāvana no Venēcijas”. Par romantisko stāstu tā autore Inga Kerliņa saka: “Kādā no saviem Eiropas apceļošanas braucieniem kopā ar vīru arī es vienu dienu baudīju Venēciju. Jā, mums bija par maz laika, lai pilnībā apjaustu, aptvertu un iepazītu itāļu skaistuli, tālab nākotnes plānos ir kādudien tur atgriezties vēlreiz. Taču ar vienu dienu Venēcijā pietika, lai mana iztēle radītu mīlestības stāstu. Stāstu par to, kādas neparastas dāvanas sniedz Venēcija.”

Turpmāk gaidi jaunu nodaļu ik dienas!

Dāvana no Venēcijas. 1. daļa

Dāvana no Venēcijas. 2. daļa 

Dāvana no Venēcijas. 3. daļa

Dāvana no Venēcijas. 4. daļa

Dāvana no Venēcijas. 5. daļa


6. daļa

Kopš atgriešanās no Venēcijas ceļojuma bija pagājis gandrīz mēnesis. Georgs tā arī nebija mēģinājis satikt Lauru. Viņš ne zvanīja, ne atsūtīja kādu īsziņu.

Laura cītīgi strādāja, apmeklēja lekcijas augstskolā un reizi nedēļā ar baudu apmeklēja rakstīšanas kursus. Viņa, neslēpjot prieku, bija izrādījusi citiem kolēģiem Venēcijā iegādātos rakstāmpiederumus. Māksliniece, kursu vadītāja, atzina tos par kvalitatīviem un uzslavēja Lauru par pareizo ieguldījumu. Tas viņai deva vēl lielāku iedvesmu sevis pilnveidošanai un kaligrāfijas apguvei.

Kādu sestdienu Laura bija nolēmusi veltīt skaistumkopšanai. Viņa pieteicās pie kosmetoloģes, jo pēkšņi uz sejas bija uzradušās nenosakāmas izcelsmes pumpas un, pie viena, Laura nolēma arī atjaunināt frizūru.

Citkārt tik patīkamā sejas kopšanas procedūra Laurai šoreiz šķita gara, sāpīga un, tā vietā, lai baudītu patīkamas sajūtas, viņa nevarēja vien sagaidīt procedūras beigas. Kosmetoloģe, būdama atzīta savas jomas speciāliste, Lauras dīdīšanos bija pamanījusi un draudzīgi  ieteica, lai turpmāk viņa sejas kopšanai izvēlas citu laiku, jo izteikts ādas jutīgums pirms menstruācijām esot ierasta lieta, bet skaistuma kopšanai jābūt patīkamai izklaidei. Laura atvainojās par savu nepacietību, pateicās kosmetoloģei par profesionālo procedūru un devās pie frizieres. Pa ceļam, ejot garām kāda veikala skatlogam, viņa paskatījās uz sevi ar mazliet citādu skatienu.

“Pirms menstruācijām…”– prātā ienāca kosmetoloģes vārdi. “Velns un elle!”– Laura pēkšņi apstājās un atspiedās pret ēkas sienu. “Ak, Dievs!”– viņa murmināja. Savā piepildītajā ikdienā sieviete pavisam nebija pamanījusi izjukušo ciklu.

“Menstruācijas, menstruācijas… Pēdējās bija… “ Laura drudžaini prātoja. Sirds sitās tā, kā iesprostots putns, kurš reiz jau sajutis brīvības garšu pēc tam, kad no būra noņemts biezs pārsegs, vēlētos izlauzties brīvībā uz visiem laikiem. Laura bija manāmi nosvīdusi, viņai ļodzījās ceļi un viņa nespēja iet tālāk un stāvēja, atspiedusies pret sienu.

Zvanīja telefons. To meklējot, Laurai no rokassomiņas izkrita gan kabatas lakatiņi, gan pildspalva un lūpu spīdums. Pretim nākoša sieviete nosauca Lauru par dzērāju, bet, palīdzot lasīt no rokassomiņas uz trotuāra izbirušās lietas, atvainojās, jo saprata, ka Lauras uzvedībai ir kāds cits iemesls. Sieviete pat piedāvājās palīdzēt, izsaukt medicīnisko palīdzību, taču Laura no visa atteicās.

Liekot somā no tās izkritušās lietas, Laura, protams, nepaspēja atbildēt uz telefona zvanu. Pagājusi gabaliņu tālāk, viņa iegāja tuvākajā autobusu pieturā un apsēdās uz soliņa.

Sieviete paskatījās telefonā. Tur viņu gaidīja vēl kāds pārsteigums – zvanītājs bija neviens cits kā Georgs. Taču šajā dienā tik ilgi gaidītais telefona zvans nāca nevis kā patīkams pārsteigums, bet gan drīzāk kā jauns trieciens.

Laura satraukta elpoja, kampjot gaisu, kā dzerot veldzējošu avota ūdeni pēc garas pastaigas karstā dienā.

Telefons zvanīja atkal. Georgs! Laura uzreiz neatbildēja un tā pievērsa sev visu pieturā stāvošo cilvēku uzmanību. Cilvēku neapmierinātības pilnie skatieni bija neizturami un, piecēlusies no soliņa, viņa aizgāja aiz pieturas un drebošu roku nospieda telefonu, lai atbildētu uz zvanu.

– Jā!– tikko dzirdami Laura teica.

– Sveika, sveika, skaistā Laura!– klaigāja Georgs ar viņam raksturīgo, neizsīkstošo optimismu. – Es zvanu nelaikā, es traucēju tevi?– viņš  mēģināja skaidrot.

– Nē, nē! Viss kārtībā,– Laura meloja.

– Klau, tu esi saslimusi? Vai kaut kas cits noticis?– Georgs turpināja taujāt.

Laura neatbildēja.

– Kur tu biji pazudis?– jautāja Laura, lai ievadītu sarunu citā gultnē un iegūtu iespēju neatbildēt uz neērtajiem jautājumiem.

Georgs samulsa.

– Piedod, Laura!– viņš atvainojās. – Es zinu, ka rīkojos slikti, bet man bija visādas darīšanas, nebūšanas darbā, reisi no citām pilsētām,– Georgs, ar Minhauzena cienīgu vērienu, sāka atrunāties.

Lauru šāda, vīrieša necienīga uzvedība, uz brīdi uzjautrināja.

– Beidz, nevajag taisnoties! Es taču nekas tev neesmu, lai tu tagad muļķīgi atrunātos,– Laura stingri noteica. – Kāpēc šodien iedomājies piezvanīt?

– Es rīt lidošu uz Rīgu, tad man būs divas brīvdienas,– viņš skaidroja. – Varbūt varam satikties?

Piedāvājums, kuru Laura tik ļoti bija gaidījusi, tagad viņu mulsināja. No vienas puses, Laurai bija jāsaprot, kas noticis ar viņu pašu, jo izmaiņas ciklā un dīvainās sajūtas liecināja par iespējamu grūtniecību. Taču, no otras puses, viņa labprāt pieņemtu Georga uzaicinājumu. Vienīgi sieviete nebija pārliecināta, ka šobrīd pratīs uzvesties atbilstoši situācijai. Lai iegūtu laiku un apdomātos, Laura piedāvāja Georgam satikties pirmdien.

– Super! Tas būs izcils nedēļas sākums!– Georgs šķita priecīgs.

Norunājuši satikties vienā no Georga izraudzītajiem restorāniem, viņi atvadījās. Laikā nesagaidījusi klienti, uzstājīgi zvanīja Lauras friziere.

– Piedod, es kavējos,– Laura taisnojās un, pateikusies frizierei par gaidīšanu, steidzās pie viņas.

Kā ierasts, friziere, noskaidrojusi Lauras vēlmes, sāka darboties. Viņa gan izbrīnījās, ka Laura pārdomāja krāsot matus, taču nopriecājās, ka sanāks īsāka darba diena. Laura, godīgi sakot, lielāko daļu no meistares teiktā, nedzirdēja. Viņas domas bija pavisam citā izplatījumā, citās tālēs, nesaprotamā nākotnē.

Apmierināta ar jauno matu sakārtojumu, Laura ar frizieri jau norunāja nākošā apmeklējuma laiku.

Izgājusi no frizētavas, viņa lēni devās uz trolejbusa pieturas pusi. Ejot garām aptiekai, Laura nolēma iegādāties grūtniecības testu. Pirmais satraukums bija pagaisis un viņa ieslēdza veselo saprātu. Nekādu citu loģisku izskaidrojumu tam, kas notika ar viņas organismu, sieviete neredzēja. Un būtu muļķīgi izlikties, ka karstā augusta nakts Venēcijā, kuru Laura pavadīja, mīlējoties ar Georgu, nebūtu bijusi, vai, ka tā tik ļoti kaislīgā seksa laikā viņi būtu rūpīgi izsargājušies. Patiesība bija cita un Laura lieliski apzinājās iespējamās sekas.

Nokļuvusi mājās, Laura nekavējoties steidzās veikt grūtniecības testu. Neskatoties uz instrukcijas ieteikumu testam izmantot rīta urīnu, viņa bija nepacietīga, jo lieliski saprata – grūtniecība vai nu ir, vai – nav. Tā nav lieta, kas var būt mazliet, pa pusei vai  nepilnus simts procentus liela.

Izgājusi no vannas istabas, Laura kā bez spēka atkrita dīvānā. Pa galvu jaucās visādas domas, bet neviena nebija tāda, kurai būtu bijis vērts pieķerties. Minūtes vilkās kā pēdējais studiju gada semestris – kaut kas bija iesākts, bet nojausmas, kā tas beigsies, īsti nebija. Dažādi apstākļi varēja situācijas gaitu būtiski mainīt, ierobežot iespējas, vai, gluži pretēji, piedāvāt kaut ko prātam netverami plašu.

Izdzērusi glāzi ūdens, viņa iegāja vannas istabā, lai uzzinātu likteņa izvēlēto un pašas nosprausto dzīves ceļa virzienu. Bailīgi ieskatoties grūtniecības testā, Laura, sev par lielu izbrīnu, ieraudzīja tikai vienu svītriņu.

“Urrā!”– viņa atviegloti iesaucās. Tātad, tā nebija grūtniecība, kuras dēļ bija slikta pašsajūta, uzradās pumpas un bija “nobrucis” menstruāciju cikla. Protams, viena svītriņa liktenīgajā testā bija kā glābējzvans, taču, to redzot, Laura sajutās nevis atvieglota, bet drīzāk sadrūma vēl vairāk. Tagad viņa bija pilnīgā neziņā par savu veselības stāvokli un tas nebija ne prieka, ne sajūsmas vērts. Nolēmusi pirmdien doties pie ģimenes ārsta, Laura ieritinājās dīvānā, ieslēdza televizoru. Par laimi, kādā kanālā rādīja jau vairākkārt redzēto, viņas iecīnīto “Sekss un lielpilsēta”. Sekojot līdz četru atraktīvo varoņu gaitām Manhetenā, Laura kliedēja domas par savām problēmām un nemanot iemiga.

Dalīties.

Atstāt Ziņu