Vai arī tev vasarā un, jo vairāk, atvaļinājuma laikā rodas vēlme padzīvot vieglāk – aizmirst par ikdienas raizēm, darbiem un tā kārtīgi izbaudīt saules starus, saujām ēst sezonas gardumus, dirnēt piesaulītē un iegrimt kādā dāmu romānā? Grāmatu blogam sienakaudze.lv ir padomā divi šādi romantiski romāni, kuri varētu būt piemēroti šai vasarai.
Mērijas Simses romāns “Melleņu vasara”
Stāsts par kādu ļoti senu mīlestību, kas kļūst par sākumu kādai citai mīlestībai, savedot kopā cilvēkus, kas citos apstākļos nemaz nesatiktos.
Romāna galvenā varone Elena Brenforda ir ļoti veiksmīga augstāko aprindu juriste, kuras dzīve ir izveidojusies atbilstoši sabiedrībā valdošajiem priekšstatiem par veiksmīgiem cilvēkiem. Labi apmaksāts darbs, slava, līgavainis, kurš apņēmīgi bruģē savu ceļu politikā. Elenas dzīvē viss ir salikts pa plauktiņiem, saplānots un likumsakarīgs. Sports reizi dienā, veselīga pārtika un ierasts dienas ritms. Par laimi vai nelaimi dzīvē ne visu var ieplānot. Elenas vecmāmiņa mirstot lūdz savu mīļoto mazmeitiņu uzmeklēt viņas jaunības dienu mīlestību un nodot tai vēstuli, ko uzrakstījusi īsi pirms nāves.
Tā Elena nokļūst Bīkonā Menas štatā, kur dzimusi un savu jaunību pavadījusi viņas vecmāmiņa. Viņas mērķis ir pavisam skaidrs – atrast Česteru Kamingu un nodot viņam vecmāmiņas vēstuli. Tomēr liktenim tīk izspēlēt nelāgu joku un pēc negribētas peldes Bīkonas līča ledainajā ūdenī Elenas dzīve sagriežas ar kājām gaisā. Izrādās, ka viņas nelaiķa vecmāmiņai ir savs noslēpums un ka pati Elena nemaz nav tāda, kādu domājusi sevi esam. Nākas pārvērtēt savas prioritātes un dzīves vērtības, atrast ceļu pašai pie sevis.
Ja meklē grāmatu, kas izklaidēs, liks pasapņot par romantiku un skaistu mīlestību, tad “Melleņu vasara” būs īstā. Jāsaka gan, ka vietumis man personīgi bija mazliet par saldu, bet tas, visticamāk, tāpēc, ka es skeptiķe nesen noticēju rozīgi saldai romantikai un vīlos, jo realitāte atsēdināja. Un jā… man radās jautājums. Kā tad tā? Bija citi sapņi, plāni, cilvēki un mīlestība, bet pēkšņi tas viss tapa nevajadzīgs? Kā tad tā? Vai tiešām var tā vienkārši aizlidot uz rozā romantikas mākoņa, mierīgi atstājot aiz sevis to, kas bijis, cilvēku, ar ko esi plānojis kopēju nākotni un būvējis kopējus sapņus? Var jau būt, ka esmu Neticīgais Toms, bet man grūti noticēt. Lai gan… Kāpēc liegt sev sapņot? Cilvēks ir dzīvs, kamēr sapņo.
Lai arī ir cilvēki, kas apgalvo, ka šogad jau nu mellenes būšot maz, manās iecienītajās melleņu vietās tās esot gana. Tad nu lai top melleņu kēksiņi un smaržo vīgriežu tēja un izdodas atrast laiku sev baudīt to visu kopā ar šo vasarīgo Mērijas Simses romānu!
Keitijas Fordes romāns “Franču dēka”
Kā man patīk grāmatas par Franciju! Šovasar tādas vien lasu. Vieglas un franciskas. Gribu izlasīt! Iedosi?- paziņoja mana draudzene, ieraudzīdama manā somā Keitijas Fordes grāmatu “Franču dēka”. Es gan nemetos viņai skaidrot, ka šoreiz stāsts ir par Anglijas laukiem un diviem, kuru asinīs nav ne smakas no Francijas, bet grāmata noteikti ir no tām, ko lasīt vasarā, kad negribas galvu piebāzt ar gudru filozofiju un dzīves jēgas meklējumiem.
Keitijas Fordes vārds jau pats par sevi nodrošina izklaidi, jo šī angļu rakstniece ir vairāk kā divdesmit izklaidējošu romānu autore, bet no 2011.gada viņa ir Romantisko romānu rakstnieku asociācijas prezidente (iepriekš nemaz nezināju, ka kaut kas tāds eksistē).
“Franču dēku” es nosauktu par pludmalē lasāmo grāmatu. Tā lieliski piestāvēs pludmales kleitai, saulesbrillēm, vieglam lakatam un vasarīgai cepurei ar platām malām. Viena no tām grāmatām, kas jau ar savu vāka noformējumu rosina atlaist ikdienu un kaut uz brīdi sajusties kā bezrūpīgai atpūtniecei. Vāks tiešām ir veiksmīgi izvēlēts, ļoti uzrunājošs sieviešu auditorijai.
Stāsts gan ir vairāk vai mazāk klasisks. Liktenis mirušās tantes Reinijas testamenta formā saved kopā divus ļoti feinus, bet ļoti atšķirīgus cilvēkus: Džeinu – enerģisku sabiedrisko attiecību speciālisti un Metjū – antīko lietu tirgotāju. Džeina ir pats sievišķības un emocionalitātes kalngals, kura gatava mesties palīgā ikvienam, meklējot izeju pat tur, kur valda šķietama bezizeja. Viņa ir cīnītāja.
Savukārt Metjū iemieso klasisko vīrieti, kas aiz bezkaislīgas maskas slēpj to, cik emocionāls un jūtīgs patiesībā ir. Viņa trumpji ir racionalitāte un dzelžaina loģika, kas ir pilnīgi pretēja tiem principiem, pēc kuriem dzīvo Džeina. Viņi katrs pats par sevi dzīvo un izdzīvo, viņiem iet ne slikti, ne labi, bet vai viņi, tik atšķirīgi būdami, spēs tālāko dzīves ceļu iet kopā? Tas ir jautājums, uz kuru atbildi var saņemt ļaujoties atvaļinājuma burvībai un izlasot šo grāmatu. Tiem kas fano par Franciju pačukstēšu: Ir, ir grāmatā par Franciju un francisko. Nedaudz, bet ir.
