Vārda dienu svin: Gunta, Ginta, Gunda

Svinam grāmatu klubiņa dzimšanas dienu!

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Šajā pavasarī aprit gads kopš SievietesPasaulē sanāca kopā bariņš dažādu sieviešu, kuras vienoja mīlestība uz grāmatām, un sāka darboties grāmatu lasītāju klubiņš „Ar grāmatu azotē”. Kādai no dalībniecēm tā bija iespēja paplašināt redzes loku plašajā literatūras klāstā, citai – motivācija atsākt lasīt grāmatas, vēl kādai tā bija iespēja padalīties ar citām savās domās par izlasīto.

Gads patiesi ir bijis raibs. Esam lasījušas dažādus darbus, sākot ar skolas gadu literatūru (Sudraba slidas), biogrāfijām un biogrāfiskiem romāniem (Mīla. Benjamiņa, Mūžīgie spārni), klasiku (Deivids Koperfīlds, Pieneņu vīns, Citadele, Stikla pērlīšu spēle), beidzot ar pēdējās desmitgades literatūru un bestselleriem (Ēd. Lūdzies. Mīli., Generation P, Aitas medīšanas piedzīvojumi, Es viņu mīlēju).

Esam organizējušas tematiskus vakarus, piemēram, runājot par japāņu autora Haruki Murakami darbu „Aitas medīšanas piedzīvojumi”, noorganizējam suši vakaru. Ziemassvētku gaidās nevien apspriedām Mērijas Meipsas-Dodžas romānu „Sudraba slidas”, bet skatījāmies arī senu šī romāna ekranizāciju. Runājot par krievu autora Viktora Peļēvina darbu „Generation P“, kas veltīts, tā saucamajai pepsikolas paaudzei, gribējām nelielu kontrastu, tāpēc devāmies pavakarēt nevis McDonalds restorānā, bet gan tikāmies varen mājīgā kajfenīcā Miera ielā Dad Cafe. Vasaras plaukumā lasījām Aspazijas dzīvesstāstu „Mūžīgie spārni“ un devāmies uz Jūrmalu, apciemot Aspazijas mājas. Savukārt gaidot klubiņa dzimšanas dienu, baudījām vienreizēju iespēju ielūkoties esošās Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas pagrabos. Gribas teikt, ka tā bija vēsturiska ekskursija, zinot, ka jau pavisam drīz bibliotēkai būs jaunas mājas!

 

Ko saka klubiņa dalībnieces par aizvadīto gadu!

Iveta Blaune: Klubiņā mani iesaistīja māsa. Lai arī pirmajās tikšanās reizēs man bija mazliet grūti izteikties, īpaši gadījumos, ja mans viedoklis krasi atšķīrās no pārējo domām, tagad es par to vairs nesatraucos. Man ir ļoti interesanti uzzināt, ko par lasīto domā citas meitenes. Priecājos par katru klubiņa tikšanos. Vienmēr sanāk uzzināt ko jaunu. Liels paldies meitenēm, ka varam tikties centrā, jaukās telpās. Visvairāk ir prieks, ja sanāk lasīt kaut ko neikdienišķu, grāmatas, kas ir izaicinājums smadzenēm. No klubiņā lasītajām tādas man bija Generation P un Aitas medīšanas piedzīvojums. 
Starp manām mīļākajām grāmatām ir Tuves Jansones stāstiņi par Troļļiem Muminiem, Agatas Kristi, Artura Konana Doila un, pēdējā laikā īpaši, Žorža Simenona krimiķi. No pēdējā laika izlasītā gribētu ieteikt Noras Ikstenas „Vīrs zilajā lietusmētelī”.


Inese Kušķe: Lasītāju klubiņš „Ar grāmatu azotē” man nozīmē ļoti daudz. Kluba izveides ideju man atklāja bijusī skolniece – vārdamāsa Inese, un es uzreiz dedzīgi piekritu piedalīties, līdzko būs atrastas domubiedres. Par tādām kļuva portāla „sievietespasaule” redaktores Līgas, kurām jāpasaka īpašs paldies par telpu piešķiršanu klubiņa vajadzībām.
Manā ikdienā bija daudz apnicīgas rutīnas, kas neizbēgami bija radījusi manī grūtsirdību. Tik lielu, ka es pat pametu novārtā vienu no saviem vaļaspriekiem – daiļliteratūras lasīšanu. Atskārtu, ka sāku lasīt aizvien mazāk un mazāk. Un pēkšņi nāca šis grūdiens – piedalīties klubiņā, izlasot vienu grāmatu mēnesī un apspriežot lasīto. Tas ir atgriezis man „spārnus”: lasu un vērtēju grāmatas ar baudu, ieklausos citu dalībnieču spriedumos, priecājos par mūsu tikšanās brīžiem un kopīgi noorganizētajām ekskursijām.
Kad martā svinējām gada jubileju un atsaucām atmiņā grāmatas, kas bijušas mums nozīmīgas, es izvēlējos pārlasīt Džeralda Darela romānu „Mana ģimene un citi zvēri” un nevīlos. Varu joprojām ieteikt šo darbu izlasīt ikvienam, kuram patīk labsirdīgs humors un ir interese par dzīvnieku pasauli. No grāmatām, kuras rosina pārdomāt dzīves vērtības, ieteiktu izlasīt Mihaila Bulgakova romānu „Meistars un Margarita”, kurš, manuprāt, ir šedevrs un ļoti labi iztulkots latviski (tulkojis Ojārs Vācietis). No klubiņā kopīgi apspriesto autoru pulka es gribētu izcelt Haruki Murakami – izcilu mūsdienu japāņu rakstnieku. Pagaidām neviens viņa darbs nav licis vilties, bet gan rosinājis meklēt nākamo viņa darbu, ko izlasīt.


Liene Štoka: Klubiņam pievienojos, jo man ļoti patīk lasīt grāmatas un tā ir iespēja uzzināt citu dalībnieču viedokļus gan par kopīgi lasītajām grāmatām, gan par tām, ko būtu vērts izlasīt. Man patīk tas, ka ir iespēja sanākt kopā un parunāties. Grāmatas esmu lasījusi arī līdz šim, esmu pat ieviesusi īpašus pierakstus, kuros izrakstu citātus, kas man patīk, un aprakstu to, kas grāmatā bijis, lai būtu iespēja pēc kāda laika pāršķirstīt kladīti un atcerēties, kuru grāmatu gribētos pārlasīt.
Mana bērnības grāmata ir Silvijas Rannamā “Kadrija”. Esmu to lasījusi divas reizes un domāju, ka izlasīšu to vēl kādu reizi. Grāmatas darbība norisinās Igaunijā un galvenā varone ir Kadrija, kuras dzīves notikumi ir atspoguļoti dienasgrāmatas veidā. Grāmatas sākumā Kadrija ir apmēram seši gadi, viņa tikko sāk iet skolā, bet grāmatas beigās viņa jau ir skolas pēdējā klasē. Vēl man patīk Šarma S.Robinsa “Mūks, kurš pārdeva savu Ferraru” – stāsts par to, ka dzīvē ir arī citas vērtības bez materiālajām un kā to izdzīvo Džuljens Mentls, kurš sāk meklēt atbildes uz būtiskiem jautājumiem pēc pārdzīvotas sirdslēkmes.


Līga Ozoliņa: Grāmatu klubiņš bija mana iespēja atgriezties pie lasīšanas. Ilgus gadus manā somā, uz žurnālgaldiņa un pie gultas bija stāvējusi tikai un vienīgi akadēmiskā literatūra vai ikdienas prese. Izglītošanās posms bija beidzies, zem sirds nēsāju meitiņu un tā vien gribējās pabaudīt labu literatūru. Apzinājos, ka esmu izkritusi no aprites, tāpēc priecājos, ka mūsu vidū ir arī aktīvas lasītājas un literatūras „gardēdes“, kuras ir lietas kursā par aktualitātēm un var ieteikt arī kaut ko no klasikas. Man ir bijis prieks par ikvienu no lasītajām grāmatām (nepievārēju vienīgi Heses „Stikla pērlīšu spēles“), turklāt, pateicoties klubiņam, esmu atklājusi sev divus ļoti tuvus autorus – franču rakstnieci Annu Gavaldu (papildu  „Es viņu mīlēju“ izlasīju arī „35 grami cerības“ un „Būt kopā un viss“), kā arī Haruki Murakami.

 

Grāmatu klubiņš „Ar grāmatu azotē” tiekas reizi mēnesī, kad pie tējas tases vai vīna glāzes, dalamies iespaidos par kopīgi lasīto grāmatu. Ja arī Tu mīli lasīt un gribi pievienoties mūsu grupiņai, piesakies, rakstot uz sp@sievietespasaule.lv! Ja nevari pievienoties klātienē, seko līdzi virtuāli, jo par klubiņa aktualitātēm rakstām sadaļā „Grāmatu klubiņš Ar grāmatu azotē“!

Dalīties.

Atstāt Ziņu