Vārda dienu svin: Gunta, Ginta, Gunda

Anna Kareņina- romāns, kas noteikti jāizlasa

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Šīs vasaras lielākā daļa mūsu dāmu grāmatu klubiņā tika pavadīta kopā ar spilgtiem personāžiem.
Mēs lasījām klasiku- pazīstamā krievu rakstnieka Ļeva Tolstoja romānu “Anna Kareņina”. 2012.gadā šis romāns piedzīvoja kārtējo ekranizāciju, un “Anna Kareņina” atkal kļuva aktuāla un mūsdienīga. Mums gan šķiet, ka savu aktualitāti grāmata nekad nav zaudējusi – arī šodien, digitalizētajā un modernajā 21.gadsimtā, lasot Tolstoja romānu rodas sajūta, ka stāsts ir par mums pašiem.

Inese Kušķe: Viena no vislabākajām grāmatām, ko esmu lasījusi
Par Ļeva Tolstoja romānu „Anna Kareņina” gribas teikt īsi – tā ir viena no vislabākajām grāmatām, ko esmu lasījusi. Kāpēc? Tāpēc, ka tajā ir cilvēciski un nesamāksloti varoņi, plaši atspoguļota 19. gs. otrās puses Krievijas sabiedrība un tās intereses, risināti, manuprāt, katram cilvēkam būtiski filozofiskie jautājumi, piemēram, par mūsu dzīves jēgu.

Romāna daudzslāņainību grūti attēlot kinolentē, tāpēc neskaitāmo ekranizāciju centrā vienmēr nonāk savam laikam neparastā varone Anna, kuras rīcība pašai kļūst liktenīga. Viņas traģēdija parasti atstāj ēnā otro – Kitijas un Ļevina – mīlasstāstu, lai gan Tolstojs romānu pabeidz tieši ar šo – pozitīvo sižeta līniju. Ļevina tēls izstrādāts visfiligrānāk, jo tā prototips ir pats autors, kurš tēla uzvārdā iešifrējis sava vārda un tēvavārda burtus (Ļevs Nikolajevičs). Diemžēl tulkotāji to nav ņēmuši vērā un iztulkojuši šo uzvārdu kā Levins.

Visjaunākā – 2012. gada – ekranizācija (režisors Džo Raits) ar Keiru Naitliju Annas Kareņinas lomā man lika vilties, jo filma definēta kā drāma, taču režisors nepārtraukti pārkāpj žanra robežas un iesaista nevajadzīgas epizodes, piemēram, ar Ļevina brāli, kas neko nedod galvenā sižeta izpratnei. Komiskai teatralizācijai filmas sākumā it kā jānorāda uz 19. gs. sabiedrības divkosību, taču tā samulsina skatītāju, un sekojošā drāma vairs neatstāj iespaidu. Jāpaslavē vien Džūda Lovs, kurš lieliski atspoguļo ierēdni-„sausiņu” Kareņina lomā.

Krievu režisoram Sergejam Solovjovam savā 2009. gada ekranizācijā izdevies sameklēt tādu aktieru sastāvu, kas visprecīzāk pēc izskata atbilst Tolstoja aprakstītajiem varoņiem. Kareņina loma Oļegam Jankovskim un Oblonska loma Aleksandram Abdulovam bija pēdējās viņu spožajā karjerā. Šajā filmā ļoti precīzi attēlots emocionāli psiholoģiskais aspekts, taču dažbrīd filmas plūdums ir pārāk lēns un garlaikojošs.

Romāns „Anna Kareņina” ir aktuāls joprojām. Ir mainījusies sievietes loma sabiedrībā, taču cilvēku savstarpējo attiecību sarežģījumi turpinās. Zeļ un plaukst birokrātija un aizraušanās ar pārdabiskām spējām, lauksaimniecībā grūti gūt lielu peļņu. Un nekad cilvēks nepārstās sev jautāt, kāda tad patiesībā ir viņa dzīves jēga…

Līga Rozentāle: Apbrīnoju rakstnieka spēju „ielīst” sieviešu prātos

Patiesībā es ar bažām vēru vaļā Tolstoja romānu „Anna Kareņina”, man bija radies priekšstats, ka grāmata būs garlaicīga un grūti lasāma – galu galā romāns ir par mīlas stāstu, kas šokēja 19.gadsimta Krievijas sabiedrību. Kas tajā varētu būt tik aizraujošs mūsdienu sievietei? Ai, kā kļūdījos! „Anna Kareņina” ir viena no jēgpilnākajām grāmatām, ko esmu lasījusi. Tieši ar šādu vārdu man gribas to raksturot- jēgpilna. Šķirot lappusi pēc lappuses, atskārsti arvien vairāk, ka arī mūsdienu cilvēks saskaras ar tām pašām problēmām, situācijām un meklējumiem, kādiem nodevās „Annas Kareņinas” varoņi. Cik bieži mēs sev neuzdodam tos pašus jautājumus – Vai ļauties emocijām, kaislībām vai loģiskajam saprātam? Kas ir svarīgāks –stabilitāte un drošība par nākotni vai ļaušanās laimei, dodoties nezināmajā? Ko par mani padomās sabiedrība? Un galu galā- kāda visam, ko es daru, ir jēga?…Grāmata neviļus liek aizdomāties pašam par sevi, savu dzīvi un saviem lēmumiem, arī par sev zināmajiem cilvēkiem un viņu ceļu.

Man radās arī izbrīns par rakstnieka (viņš tomēr ir vīrietis!) spēju „ielīst” sieviešu prātos un sirdīs- tik precīzi, izjusti un īsti atainojot grāmatā aprakstīto sieviešu situāciju, pārdomas, dilemmas, sāpes un priekus.
Romānā nav galveno varoņu, labo vai slikto tēlu, ir reāli cilvēki ar savām cilvēcīgajām vājībām, domām, apsvērumiem, vēlmēm un alkām. Gluži kā katrs no mums reizumis nokļūst galvenā varoņa lomā, bet citreiz piespēlē tikai otrajā plānā, un gadās būt ne vien labajam, bet arī sliktajam tēlam, tas atkarīgs- no kura viedokļa raugāmies. Galvenais- palikt uzticīgam sev savās domās un sirdī.

Par to, cik augstu novērtēju šo Tolstoja darbu, liecina mana apņēmība drīzumā ierindot to arī savā grāmatplauktā.

Liene Štoka: Romāns saistošāks nekā filma
Ļeva Tolstoja romānu „Anna Kareņina” nebiju lasījusi, arī filmu nebiju skatījusies. Grāmata lasījās viegli, sižets – Anna Kareņina, kas precējusies ar vecāku vīrieti, iemīlas grāfā Vronskī. Kareņins nedod šķiršanos un Anna tiek šķirta no sava dēla.

Romānā ir arī daudzi citi varoņi – māsas Dollija un Kitija, viņu ģimenes dzīves, kas filmā (skatījos 1997.gada filmu) netiek tik daudz pieminētas. Grāmatā Annai piedzimst meitiņa no grāfa Vronska, taču filmā viņa bērniņu zaudē.

Romāna sižets ir saistošāks, jo detalizētāk tiek apskatītas cilvēku attiecības, viņu domas un ikdienas dzīve. Autors aktualizējis lauksaimniecības tēmu, ar kuru tiek saistīts romāna varonis Levins.

Grāmatā Anna kļūst greizsirdīga uz grāfu Vronski, viņu vispārīgi vainojot attiecībās ar citām sievietēm, bet filmā jau tiek nosaukta viena konkrēta sieviete – kņaze Sorokina.

Annas bojāeja ir viņas pašas izvēle, jo viņas dzīve šķiet neizturama – atšķirtība no dēla un, viņasprāt, zaudētā grāfa Vronska mīlestība.

Grāmatu klubiņš „Ar grāmatu azotē” tiekas reizi mēnesī, kad pie tējas tases vai vīna glāzes, dalamies iespaidos par kopīgi lasīto grāmatu. Ja arī Tu mīli lasīt un gribi pievienoties mūsu grupiņai, piesakies, rakstot uzsp@sievietespasaule.lv! Ja nevari pievienoties klātienē, seko līdzi virtuāli, jo par klubiņa aktualitātēm rakstām sadaļā „Grāmatu klubiņš Ar grāmatu azotē“!

Dalīties.

Atstāt Ziņu