a esi aizrautīga grāmatu lasītāja, tad droši vien arī Tev ir pazīstams atklājēja prieks, kad iepazīsti kādu sev līdz šim nezināmu, bet ļoti labu raksnieku. Ar mums šoreiz ir tieši tā. Horvātu rakstniece Dubravka Ugrešiča grāmatu klubiņa dāmām līdz šim bija nezināma, bet nu varam teikt, ka esam priecīgas par iepazīšanos. Šomēness lasījām Ugrešičas romānu „Ragana izdēja olu”. Lūk, mūsu pārdomas pēc grāmatas izlasīšanas:
Inese Kušķe: Gudri, asprātīgi sarakstīta grāmata
Nebiju neko lasījusi no horvātu literatūras, tāpēc Dubravkas Ugrešičas romāns „Ragana izdēja olu”, kurš ir nesen izdots latviski un augsti novērtēts, izraisīja interesi. Jāsaka – autore uzslavas attaisno un horvātus kaunā neatstāj. Gudri, asprātīgi sarakstīta grāmata, un noteikti jāpaslavē arī tās tulkotāja.
Romānu veido 3 daļas, kuru virsraksti aizgūti no pasakām, piemēram: „Aizej tur – nezin kur, atnes to – nezin ko”. Visas trīs daļas caurvij saikne ar folkloru, tikai katrā daļā tā izpaužas citādi. Varones pārsvarā ir mūža nogali sasniegušas sievietes, un katrā no tām atklāts kāds mazliet raganisks vaibsts.
Mani romāna lapaspusēs priecēja atklāsme, ka visa postpadomju telpa ir savās izpausmēs radniecīga. Vienalga, vai esi latvietis, čehs vai horvāts. Mēs visi esam bijuši pakļauti padomju laika diktatūrai, un tagad, pēc katras mazās valsts neatkarības atgūšanas, procesi notiek līdzīgi. „Otrā krievu okupācija bija maiga – ne ar tankiem, kā kādreiz, bet gan ar čaukstošām naudaszīmēm.” (Mēs to pieredzam Jūrmalas īpašumu iepirkšanā.) Ugrešiča daudz citē krievu un arī angļu valodas izteicienus, kas vidusmēra latvietim ir saprotami tāpat kā vidusmēra horvātam.
Tuvības izjūta ar šo grāmatu man zuda trešajā daļā, kas ir Babas Jagas tēla mitoloģisko sakņu pētījums. Nogurdināja šīs daļas apjoms un daudzās piebildes, kurās autore pati atklāj visu raganisko detaļu klātbūtni sava romāna pirmajās divās daļās, neļaujot lasītājam izbaudīt salīdzināšanas un atklāsmes prieku. Vienīgais, kas palika līdz galam neatklāts – īpatnējās folkloras pētnieces Abas Bagajas tēls. Pirmkārt, tās vārds ir izveidots, spēlējoties ar vārda „Baba Jaga” zilbēm. Otrkārt, tieši šis tēls savdabīgi sasaista kopā visas romāna daļas. Treškārt, var secināt, ka šī Aba patiesībā ir viena no pašas autores personības šķautnēm.
Romāns liek aizdomāties par sievišķību, par to, kā novecot ar cieņu, par sievietes lomu sabiedrībā un to, kā un kāpēc radies tāds Babas Jagas tēls. Grāmatas izskaņā autore pārmet vīriešiem to tieksmi uz vardarbību, kas daudzus gadsimtus gan tieši, gan netieši piedēvēta „vecām raganām”, kuras patiesībā ne pie kā nav vainīgas: „Jo tie ir viņi, kas atstāj aiz sevis cilvēku galvaskausus, bet apstulbušie ļaužu prātiņi pēcāk sakarina tās miroņgalvas uz vientuļas večiņas mežmalas mājeles žoga…”
Liene Štoka: Grāmatas pamatā ir doma par sievietes būtību
Horvātu autores Dubravkas Ugrešičas romāns “Ragana izdēja olu” sastāv no 3 daļām – “Aizej tur – nezin kur, atnes to – nezin ko”, “Jautā ko jautādams, atceries – atbilde var likt vilties”, “Daudz gribēsi zināt, ātri vecs paliks”.
Jau grāmatas ievadā var nojaust par ko būs romāns – “mazās, jaukās vecās kundzītes. Pirmajā brīdī jūs viņas nepamanāt.”
Pirmajā daļā lasītājs iepazīstas ar vecākas sievietes dzīvesstāstu no viņas meitas stāstījuma. Stāstījums dažviet ir smieklīgs, dažviet skumīgs, jo vecā sieviete aizmirst vārdus dažādām lietām – “visi vārdi viņai bija izbiruši”.
Otrajā daļā trīs draudzenes – Kukla, Beba un Pupa ir devušās atpūsties uz viesnīcu, kur arī piedzīvo dažādas situācijas, gan smieklīgas, gan ne tik jautras.
Trešā daļa ir folkloras pētnieces atbildes vēstule redaktora ar skaidrojumu par raganas (Babas Jagas) nozīmi folklorā.
Grāmatas pamatā ir saprotama doma par sievietes būtību un lomu, attiecību veidošanu. Man visvairāk patika lasīt pirmo daļu, jo meitas un mātes attiecības ir caurvītas ar mīlestību un sapratni. Otrā daļa bija ar lielāku humora pieskaņu un sieviešu vārdu nozīmi izpratu tikai tad, kad nodaļu biju gandrīz izlasījusi. Trešajā daļā arī ir izskaidrojums, ka sieviešu vārdu – Kukla, Beba un Pupa tulkojums dažādās valodās ir “lelle”. Grāmata man patika, lai arī trešajā daļā skaidrojums par Babu Jagu dažbrīd likās nospiedošs un par daudz folklorizēts, bet tas tomēr lieliski sasaistīja grāmatas pirmās divas daļas un lika izprast grāmatas nozīmi kopumā.
Līga Rozentāle: Grāmata ar mani runā vēl ilgi pēc tās izlasīšanas
Pēdējā laikā arvien vairāk grāmatu, kuras nonāk manās rokās, teic, ka vārds „ragana” – tas ir kompliments sievietei. Jo vecākas mēs kļūstam, jo raganīgākas paliekam– ir lietas, kuras mēs vienkārši zinām, ar savām olnīcām jūtam. Varam to saukt par intuīciju, dzīves pieredzi vai viedumu, bet varbūt mūsos mostas Baba Jaga?
Biju tieši tikko izlasīju nodaļu par Baba Jagu grāmatā „Sievietes, kuras skrien ar vilkiem” , un, lūk, vecā ragana ar līko degunu un māju uz vistas kājas atkal klāt. Šoreiz – Dubravkas Ugrešičas romānā „Ragana izdēja olu”.
Varbūt netipiski mūsdienu literatūrai, taču galvenās varones šajā grāmatā ir dzīves nogalē esošas sievietes – sirmas, salīkušas, grumbu izvagotām sejām, laika zoba izmainītiem ķermeņiem. Un tieši šis nesamākslotais, tiešais skatījums uz večiņām un viņu dzīvi, uzrunā. Dzīvie apraksti ir tik patiesi- šķiet, autore raksta par viņām – tām, kas tepat manā pagalmā katru rītu baro kaķus, vai, kas copītē glīti saspraudušas matus, elkoņos saāķējušās, divatā dodas uz kafejnīcu iedzert tēju.
Ir pat grūti raksturot, par ko ir grāmata. Tā ir par visu- par sievietes lomu sabiedrībā un ģimenē, par sievietes pašapziņu un iekšējo pasauli, par novecošanu, par viedumu, par nāvi, par atdzimšanu un mūžīgo dzīves ciklu. Man patīk, ja grāmata ar mani runā vēl ilgi pēc tās izlasīšanas. Un šoreiz tā ir.
Ruta Zimnoha: Grāmata ir par sievieti, par spēju būt beidzot pašai
Jūs viņas nepamanāt uzreiz…
Ar šādiem vārdiem horvātu rakstniece Dubravka Ugrešiča iesāk savu triptihu „Ragana izdēj olu”. Jā, mēs tiešām viņas nepamanām uzreiz. Tikai brīžos, kad aizdomājamies par savu vecumu, par pirmajiem sirmajiem matiem, kaulu sāpēm un krunciņām sejā. Mēs viņas pamanām tikai tad, ja viņu rīcība ir uzkrītoša, ja izskatā manāms kas neierasts vai pašas esam kļuvušas tādas kā viņas. Sirmas, krunkainas, ģikts saliektas ar savām, citiem nesaprotamām dīvainībām, paradumiem un dzīvesveidu. Tādas mēs visas reiz kļūsim. Ja Dievs būs lēmis. Vecas raganas? Jā, bet vēl arvien garā un sirdī dzīvas.
„Ragana izdēja ola” ir savdabīgā veidā uzrakstīta grāmata par sievieti, sievietes lomu, nozīmi savā un citu, sevišķi bērnu dzīvē. Par ceļu uz savu esību, kas tikusi nežēlīgi apspiesta vai atstāta novārtā. Būt beidzot pašai. Kad tad vēl, ja ne tad, kad sāc līdzināties Babai Jagai? Varētu teikt, ka Dubravka Ugrešiča savā veidā pasmejas par sevi un vecumu, kas tuvojas. Darbā manīgi apvienota autobiogrāfija, piedzīvojumi, mitoloģija un psihoanalīze.
Grāmatas pirmajā daļā autore apraksta savu veco māti, kura ir slima ar vēzi. Grāmata rakstīta labu humora devu, pasmejoties par sevi un esošo situāciju, tomēr ik rindā jūtama autores mīlestība pret nevarīgo māti. Pret viņas kaprīzēm, pazudušajiem vārdiem, tīrības māniju, tendenci autori izmēzt no savas ligzdas – dzīvokļa. Apjausma, ka kādreiz tik spēcīgais, skaistais tēls kļūst arvien nevarīgāks. Ik vārdā, aprakstītajā situācijā jūtama autores tuvība ar māti, pat iejušanās viņas ādā, dodoties uz mātes dzimto pilsētu – Varnu.
Ja pirmā nodaļa sevī nes diezgan skumju nodaļu, tad lasot otro nodaļu, jau ar pirmajām rindām gribot negribot jāpasmaida. Notikumi, kas risinās viens aiz otra, varoņu atmiņas, man lika atcerēties citas kompānijas piedzīvojumus, proti, Alanu un viņa draugu piedzīvoto Jūnasa Jūnasona „Simtgadnieks, kas izkāpa pa logu un pazuda”. Neticamie piedzīvojumi, nelaiķi, gan dabīgā nāvē miruši, mīlestības līnija, nākotnes vīzija, milzīgas naudas summas, personāžu vienkāršība un notiekošā pieņemšana. Piedzīvojumus krāšņākus padara dažādu folkloras un mitoloģijas simbolu klātbūtne stāstā. Otrās nodaļas beigās abas Babas Jagas pat savā ļoti cienījamajā vecumā ir gatavas sākt jaunu dzīvi un lolo sapņus, kas savā veidā iedvesmo arī lasītāju.
Grāmatas trešā nodaļa manis pēc varēja palikt neuzrakstīta. Beigās nomaldījos teikumos. Tomēr jāatzīst, ka autore ir veikusi nozīmīgu izskaidrošanas darbu.
