Vārda dienu svin: Jāzeps, Juzefa

Romāns, kas liek domāt par eksistences jēgu – Unamuno ‘Migla’

Pinterest LinkedIn Tumblr +

“Banāls sižets, bet tā filozofēšana man patika.” “Nepatika sākums, bija grūti ielasīties.” “Palasīju, pāršķīru, palasīju, tik filozofiski neskatījos.” “Vairāk kā 100 gadi pagājuši kopš darbs sarakstīts, taču tas šķiet ļoti moderns.” “Šķiet, ka kaut kas darbā ir autobiogrāfisks.” “Grāmata likās naiva, beigās tomēr izlasīju.”

Viedokļi par spāņu domātāja, esejista, rakstnieka, dramaturga, dzejnieka un pedagoga Migela de Unamuno nozīmīgāko literāro veikumu uzskatīto romānu “Migla” (1914) ir ļoti dažādi. Diskusijas par darbu, ko pats autors nosaucis par ‘romīnu’, nevis romānu, tādējādi uzsverot tā eksperimentālo dabu un atšķirību no tradicionālās prozas, raisās ļoti interesantas. Tas var patikt vai nepatikt, katrā ziņā, vienaldzīgo nav.  

Lūk, dažas izvērstākas atsauksmes par Unamuno “Migla”.

Lienīte: darbs, kurā lasītājs tiek provocēts apšaubīt savu pastāvēšanu
Savā darbā “Migla” spāņu rakstnieks un filozofs Migels de Unamuno (1864 – 1936) mēģina rast atbildi uz jautājumu par Dieva eksistenci, cilvēka personīgo brīvību un nemirstību. Viņš rada pasauli, kurā pats ieņem Dieva vietu, bet savus romāna varoņus nosapņo. Tādā veidā arī lasītājs tiek provocēts apšaubīt savu pastāvēšanu.

Romāna sižetu var iedalīt trīs daļās. Pirmā daļa vēsta par galvenā varoņa Augusto Peresa iziešanu no “miglas” stāvokļa un iesaistīšanos apzinātā dzīvē, otrajā daļā autors liek varonim pieņemt lēmumus un rīkoties, trešā daļa veltīta varoņa nāvei. Beidzas romāns ar saimnieka suņa Orfeja “Kapa runu epiloga vietā”.

Pirmajā daļā Augusto dzīve pēc mātes nāves rit kā pastaiga pa miglu, dzīve zaudējusi jebkādu jēgu, pat lietussarga atvēršana šķiet nevajadzīga piepūle. No šī stāvokļa varoni izved negaidīta tikšanās ar skaistu meiteni.

Otrajā daļā migla izklīst, Augusto sāk apzināties savu vietu šajā pasaulē un bildina Euhēniju. Tomēr šī mīlestība izrādās vien mirāža, varonis atkal grimst vientulībā un saprot, ka šajā pasaulē esi viens un palīdzību nav no kā gaidīt. Arī sižetā ievietotās atsevišķās noveles stāsta par tādu mīlestību, kas jūtas noplicina un izkropļo – mīlestības vietā rodas naids un aprēķins.

Doma, ka no paša gribas nekas nav atkarīgs, Augusto rodas spēlējot šahu, kurā katras figūras gājieni pakļauti stingriem spēles noteikumiem. Tā arī cilvēks ir tikai bandinieks dievišķajā spēlē. Tiekoties ar autoru, Augusto uzzina, ka visa viņa dzīve ir  autora izsapņota, ka savas gribas viņam nevar būt, tāpat kā arī mēs, lasītāji, esam tikai personāži dievišķā sapnī. Veidojas trīs esības līmeņi, kuri pakļauti viens otram: Dievs, cilvēks, izdomāta persona. Vēloties apliecināt savu eksistenci un brīvo gribu, Augusto izdara pašnāvību, tomēr autors uzskata, ka savu galveno varoni nogalinājis viņš, pārstājot to redzēt savā sapnī.

Migela de Unamuno romāns liek padomāt par mūsu eksistences jēgu – cilvēks nav pats sevi radījis, tomēr viņš ir atbildīgs par visu, ko dara.

Inese: arī simt gadu pēc iznākšanas, tas atstāj pārsteidzoši oriģināla un aktuāla daiļdarba iespaidu
Migela de Unamuno romāns “Migla” izlasāms ātri, jo tā sižets it kā ir ļoti vienkāršs – kāda jauna cilvēka Augusto Peresa pirmās nopietnās mīlas jūtas, kas, iedegoties pret vienu dāmu, pēkšņi uzliesmo arī pret kādu citu,  liekot nonākt pretrunās un šaubās. Tradicionāla romāna beigās tas, ka izvēlētā jaunava, piekritusi laulībām, patiesībā vazāja puisi aiz deguna un pirms kāzām aizbēga ar citu, liekot no pārdzīvojuma Augusto pat nomirt, šķistu pārspīlēti, bet saprotami. Taču autors paša romāna gaitā un arī tā ievadā uzsver, ka viņa darbs nav romāns, bet gan romīns – atšķirīgs, citāds.

Galvenajam varonim šī romīna beigās notiek saruna ar pašu autoru Unamuno, un tās laikā mēs saprotam, ka šajā darbā nav runa par vienkāršu mīlas traģēdiju. Tās ir ļoti dziļas pārdomas par to, vai un kā mēs iegūstam nemirstību; kurš turpina dzīvot pēc nāves – autors vai viņa radītais varonis; vai mēs visi neesam galu galā kāda sapnis… Nozīmīgs tēls šai darbā ir migla, kas varētu simbolizēt neskaidrību, pāreju no viena stāvokļa otrā, kādu īpašu substanci – kā nu kurš to uztver.

Pēc izglītības Unamuno ir filozofs, strādājis Salamankas Universitātē par antīkās literatūras un filozofijas profesoru. Viņš savulaik, pārdzīvojot trīsgadīgā dēla nāvi, ir pievērsies viduslaiku mistiķu studijām, Kirkegora idejām un aizrāvies ar eksistenciālismu. Tāpēc viņa literāros darbus caurstrāvo nāves un mūžīgās dzīves idejas. Romāns „Migla”, kurš pirmoreiz publicēts 1914. gadā, arī mūsdienās, simt gadu vēlāk, atstāj pārsteidzoši oriģināla un aktuāla daiļdarba iespaidu. Man ļoti patika.

 

Grāmatu klubiņš „Ar grāmatu azotē” tiekas reizi mēnesī, kad pie tējas tases vai vīna glāzes, dalamies iespaidos par kopīgi lasīto grāmatu. Ja arī Tu mīli lasīt un gribi pievienoties mūsu grupiņai, piesakies, rakstot uz sp@sievietespasaule.lv! Ja nevari pievienoties klātienē, seko līdzi virtuāli, jo par klubiņa aktualitātēm rakstām sadaļā „Grāmatu klubiņš Ar grāmatu azotē“!

Dalīties.

Atstāt Ziņu