Vai pastāv enerģētiskie vampīri un kā sevi no tiem pasargāt?

eviens no mums nav pasargāts no nepatīkamām sajūtām, emocijām, situācijām un attiecībām, kas mūsos var izraisīt dažāda veida diskomfortu. Dažkārt tās var būt vienkārši nepatīkamas sajūtas, enerģijas trūkums, tukšuma sajūta, bet citkārt arī nopietnākas problēmas, piemēram, slimības, dažādas nelaimes darbā, mājās, attiecībās. Tās ar mums notiek, bet mums ir ļoti grūti izskaidrot iemeslus – kāpēc. Ja šīs situācijas atkārtojas un izjūtas atkārtojas, bieži tiek meklēts cēlonis un vaininieks.

Izziņas procesā bieži cilvēki nonāk līdz informācijai par enerģētiskajiem vampīriem jeb enerģijas zagļiem, cilvēkiem, kuri barojas no citu enerģijas, nelaimēm, slimībām, kā arī tādiem, kas ar nolūku kādam dara ļaunu, no tā gūstot labumu. Par to var lasīt internetā, ezotēriska satura grāmatās un par sevi atgādina cilvēki ar īpašām spējam un zināšanām, sakot, ka var atbrīvot no lāstiem, ļaunuma, var uzlikt aizsardzību un piedāvā veikt dažādus citus rituālus.

Bet vai patiesi šādi enerģētiskie vampīri pastāv? Kā ar tiem cīnīties? Par šiem un citiem jautājumiem sarunājamies ar Juri Brantu,  neformālās izglītības programmas licenzētu alternatīvās veselības skolotāju.

– Vispirms tad, lūdzu, izstāstiet, vai pastāv enerģētiskie vampīri?
Pēc būtības enerģētisko vampīru nav. Tas ir mūsu iedalījums, ka kāds mūs vampirē. Patiesībā tā ir mūsu izraisīta rīcība, lai cilvēks pret mums izturētos tā, kā viņš pret mums izturas, bet mēs pēc tam viņu vainojam, tādā veidā noņemot no sevis atbildību. Tā ir neapzināta mūsu rīcība jebkurā dzīves situācijā – sākot ar runu, beidzoties ar darbību. Un darbība ir pati interesantākā! 

Kas ir tas ko mēs darām katru dienu? Mēs ar savu runu izraisām kaut kādas sajūtas un otrs uz to reaģē. Visvairāk mēs vampirējam, izrasot cilvēkos uzmanību pret mums – tas notiek ar ģērbšanos, piemēram, ar ļoti spilgtu apģērbu, mums ir enerģijas trūkums un uzkrītoši apģērbjoties mēs varam izsaukt uzmanību pret sevi, bet mēs neapzināmies to, ka mēs vienlaicīgi izsaucam arī kritiku. Principā mēs tādā viedā gribam uzņemt enerģiju.

Vampīrisms ir jebkura vieda attieksme. Mūsu emocijas un tām pakārtotās mūsu rīcības. Kā mēs attiecamies pret apkārtējiem, tā arī apkārtējie attiecas pret mums.

Klačošanās ir vampīrims. Par kādu runājot, mēs vai nu ņemam vai dodam, atkarībā no tā, ko mēs par cilvēku runājam – labu vai sliktu.

– Vai var vienkārši ignorēt to, kas traucē?
Ir aplami domāt, ka ignorance nozīmē, ka tu no sevis neatdod enerģiju. Vislabāk to saprast ar reālu dzīves situāciju. Piemēram, tu atkal esi sastapies ar cilvēku, kas tev it kā atņem enerģiju, un tu domā: tu jau vari teikt,  ko gribi, bet tu mani nevari aizskart, es tevi nedzirdu. Bet patiesībā aizskar gan, jo kāpēc tad tev izejot ārā ir slikta sajūta? Tādēļ, ka tu tajā brīdī pastiprināti domā par to, ka nedrīksti ļauties emocijām (tu sevi apspied). Viss patiesībā ir ļoti vienkārši – negatīvai emocijai nevajag likt pretī negatīvu emociju. Ja tu gribi dusmoties, tad tu vari dusmoties un to pat vajag darīt. Dusmoties vajag apzināti, lai tevi saprastu. Caur dusmu vibrācijām dažkārt var labāk aizklauvēties līdz otram cilvēkam un otrs labāk tevi saprot, nekā šķietami neizrādot nekādas emocijas. Cilvēkam ir jānolaižas līdz otra cilvēka vibrācijām. Tas otrs tāpēc nav vampīrs, viņš vienkārši dzīvo pēc sava sapratnes līmeņa.

– Ja tomēr es ļoti ticu, ka enerģētiskie vampīri pastāv, kā sevi varu pasargāt?
Atcerieties teikumu: „Kas no manis nepatiesi ņemts, lai tam kā inde, bet tas, kas no manis dots, lai tam kā svētība.” Kurš nepatiesi ņems, tas labumu neiegūs, bet ja cilvēks jūsos izraisīs pozitīvas domas un jūs labprātīgi dalīsieties, tā būs kā svētība. Šis teikums katram no mums māca neņemt no citiem nepatiesi, nezagt. Ja nepatiesi ņemsiet, indēsiet paši sevi. Zagšana var būt arī emocionālā un enerģētiskā plānā. Tādēļ izraisiet tādas emocijas, ko paši vēlaties saņemt pretī. Tā būs tā svētības radīšana.  

Atkārtošos: nepastāv enerģētiskie vampīri, ir tikai cilvēka apzināta un neapzināta rīcība, cilvēka stereotipi (pieņēmumi) par to, kā reaģējam uz kādu cilvēku. Šeit  ir jāsaprot,  ka jābeidz cilvēki vainot, sakot tu esi tāds un tāds, bet jāatrod kompromisi. Domā – es nevēlos tevī izraisīt to, ko es nevēlos saņemt pats. It kā vienkārši, tomēr dzīvē grūti izpildāms, jo dzīvē gribas pavilkties uz emocijām. Arī emocijas vajag  izpaust apzināti, piedomāt. Piemēram, ja  priekos saka – laba daudz jau nevajag – laba daudz arī nebūs. Dusmās sakot – es tevi negribu redzēt – vari sākt meklē acu ārstu. Negribu dzirdēt – meklē ausu ārstu. Tās ir slimības, kuras tādā veidā izraisās. Dusmojos – gāžu žulti, kas ir saistīta ar aknu veselību, un kuņģis pakārtoti saraujos no stresa.

Bieži vien par vampīriem mēs saucam tos cilvēkus, kuros mēs vienkārši neesam spējuši ieklausīties. Tas, kā mēs uz kaut ko reaģējam, izsauc uz mums vampīrismu. Vampīrisms veidojas no vērtēšanas. Mēs paši izvēlamies, cik otram cilvēkam dot. Dažkārt cilvēkiem patīk būt cietējiem, ar vainas apziņu viņi izraisa,  lai viņus vampīrētu, bet tas ir arī veids, kā viņi paši uzņem enerģiju. Lietas,  kas jākontrolē, lai nerastos šādas situācijas,  ir domas un runa.

Par šiem jautājumiem Juris Brants runā arī lekcijas, kas notiek “Dziedini sevi un citus” mācību cikla ietvaros, kas ir balstīts uz pieaugušo neformālās izglītības programmu un projektu, kura mērķis ir apmācīt pieaugušos ar alternatīvā veselības veida metodēm. Jaunais mācību cikls sāksies 24.februārī.

Atsevišķi lekciju „Enerģētisjie vampīri” ir iespēja apmeklēt jau 31.janvārī, Rīgā, Cēsu ielā 8 (Gaismas laivas telpās).  

Vairāk informācijas www.esivesels.com, esivesels@esivesel.com, tālr. 20224916.  

“Viss lekcijā teiktais un atbildes uz jautājumiem nav absolūtā patiesība visos gadījumos. Mērķis ir apzināties savas domas, emocijas un rīcību, un  kā ar to veidošanos mēs kādam dodam un saņemam pretī. Kā notiek enerģijas apmaiņa? Jo mēs nepārtraukti apmaināmies ar enerģijām. Ja mums labpatīk, tad šī lekciju cikla ietvaros iegūtajā sapratnē varam sevi saukt par enerģijas vampīriem un tai pat laikā donoriem, vai vienkārši pieņemt, ka mēs saņemam to, ko paši esam radījuši un citus vainot nav jēgas. Līdz ar to top skaidrs, ka tādi vampīri nepastāv, ir tikai mūsu pašu radītas situācijas,” tā J.Brants.