asītāja Zane portāla Sarunu sadaļā vērsās pēc padoma saistībā ar kādu nomācošu problēmu. Proti, kāda tuva cilvēka – mīļotā vīrieša tēva – klātbūtnē viņa jūtas slikti, un pēc tikšanās ar viņu jūtas kā bez spēka. “Droši vien jums visām dzīvē gadījies kāds cilvēks, kurš nekad nav apmierināts ar to, ko jūs darāt un kā jūs darāt. Man ik dienu jāsastop šāda tipa cilvēks. Mēģinu pasargāt sevi no viņa ar ieteiktiem paņēmieniem (..) bet viņš vienmēr pamanās nosūkt visu dzīvības enerģiju. Rezultātā esmu bez spēka un nerviem. Kas vēl ir līdzams pret enerģētiskajiem vampīriem?” – raksta Zane.
SievietesPasaule.lv lūdza šo jautājumu komentēt Maigās Bio-Enerģētikas speciālisti Ilzi Jankovsku, kura sniedza pavisam citādāku skatu uz enerģētisko vampīru tēmu, rosinot domāt par to, vai cilvēki mums apkārt, gadījumā nav mūsu pašu spogulis?
Atbild Maigās Bio-Enerģētiks speciāliste Ilze Jankovska:
Maigās Bio-Enerģētika nedala “sliktas” un “labas” enerģijas, kā arī neskata tās aspektā, ka kāds otram atņem enerģiju.
Ja man jākomentē situācija no Maigās Bio-Enerģētikas viedokļa, tas ir jautājums par to, kas notiek ar šo sievieti, kādas sajūtas izraisa tikšanās ar vīra tēvu, vai šīs sajūtas ir pazīstamas no kādiem agrākiem laikiem vai situācijām.
Dzīvības enerģija nāk no Kosmosa, tā ir katrā no mums un tā pulsē no mūsu kodola. Tikai un vienīgi no mums pašiem ir atkarīgs, cik mēs atļaujam šai enerģijai plūst un starot. Ja mūsu ķermenis ir brīvs no aizsardzībām un blokiem, enerģija plūst brīvi. Kosmoss nešķiro un enerģiju “nedozē”, tās plūsma ir nepārtraukta. Līdz ar to, dzīvojot saskaņā ar Visumu, daloties mīlestībā ar citiem, bez šķirošanas un gradācijas, kam jā un kam nē, enerģija nevar izsīkt. Tā izlādējas, un tad mums ir vajadzīgs laiks, lai atkal tā uzlādētos, bet tas ir balanss un prasme dzīvot līdzsvarā.
Enerģētiskais vampīrisms ir vairāk ezotērikas un dziedniecības kompetencē. Es neesmu šās nozares speciālists, bet mans uzskats – acīmredzot, cilvēks neprot savādāk atjaunot sevī enerģijas pulsāciju, cilvēkam, kas šādā veidā uzlādē savu enerģiju, ir nepieciešams otru “izvest no līdzsvara”, sakaitināt vai “sabojāt garastāvokli”…acīmredzot tas ir veids, kā viņš ir iemācījies “justies labāk”.
Katram no mums ir savi iemesli, kāpēc mēs dzīvojam tā, kā mēs dzīvojam. Iespējams, vīra tēvam ir ļoti pietrūcis mīlestības, visticamāk ļoti agrīnā vecumā. Ir vispārzināma patiesība – mīlestība ir visspēcīga. Ja mēs ļausim tai plūst no mums un ienākt sevī, mēs mainīsimies paši un cilvēki ap mums mainīsies.
Mans ļoti personīgs viedoklis par šo visu – katrs cilvēks, ko mēs savā dzīvē satiekam, ir mums kā skolotājs. Lai mēs mācītos kaut ko par sevi pašu. Ja mums ar šo cilvēku nav nekā kopīga, dvēseles līmenī, dzīves scenārijā, pasaules uztverē…mēs nekad dzīvē nesatiksimies. Ir kāds iemesls, kāpēc dzīve ir savedusi viņus kopā. Ja mēs katrs savā domāšanā, attieksmē pret otru un pasauli kopumā esam mīlestības pilni un atvērti, nedomāju, ka mēs satiktu cilvēkus, kuru klātbūtnē mēs justos slikti. Otrs ir mūsu spogulis. Mēs nevaram otrā ieraudzīt to, kas nav mūsos pašos, gan labo, gan ne tik labo. Tā ir patiesība, kas ne vienmēr ir patīkama. Ko ar to darīt? Ir vērts paskatīties sevī, kas ir tas, kas mums ir jāmācās. Kad būsim sapratuši, varam izlemt, ko ar to darīt, un, ja izlemsim sevi mainīt, arī situācija, apstākļi un sajūtas mainīsies.
Foto – Łukasz Strachanowski’s, licence
