Vārda dienu svin: Gunta, Ginta, Gunda

Dzimšanas diena – smieties vai raudāt?

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Bērnībā mēs ar nepacietību gaidām dzimšanas dienu, vēlamies, lai mūs apsveic daudz draugu, un nepacietībā skrienam saiņot vaļā dāvanas. Gadiem ejot, mēs varam pamanīt, ka vairs neesam sajūsmā par tuvojošos dzimšanas dienu un ar trauksmi skatāmies kalendāra ciparos, nervozi un nenoteikti atbildam uz draugu jautājumu „kā svinēsi?”.

Kas ar mums īsti notiek tuvojoties īpašajam datumam?

Domāju, ka mūs nomāc mūžīgās jaunības kults, mūsu pašu nesakārtotās attiecības ar novecošanu un bailēm no nāves, kā arī izzūdošais kontakts pašiem ar sevi – savām, nevis sabiedrības, draugu, radu un tuvinieku uzspiestām vēlmēm.

Kaut kā ir gadījies tā, ka mūsdienās modē ir būt zaļi jaunai, tievai, mūždien smaidīgai un standartizēti veiksmīgai. Dažādi reklāmas saukļi aicina mudīgi uzveikt, iznīcināt jebkuras novecošanas pazīmes un radīt ilūziju, ka mēs esam mūžīgas un jaunas. Taču tas nedod kāroto mieru un laimes izjūtu.

Kāpēc sievietei nav pieklājīgi jautāt vecumu? Kāpēc sievietei jāpaliek mūžīgi infantilā 18 gadu vecumā? Laikam ikdienas steigā mēs aizmirstam, ka vecums arī ir skaists un simtgadīgā āda, kas līdzinās pergamentam, ir skaista un saules stariņi ap acīm ir skaisti. Mūsu ķermenis ir grāmata, kurā dzīve ieraksta savas piezīmes. Ir neizsakāma bauda lasīt krāsainas, dažādas un daudzveidīgas grāmatas. Dzīve ir patiesi skaista lielā ozola simtgadīgo zaru vijumā un izturētā vīna garšā, dzīve ir skaista tūkstošiem gadu izgrieztajos upju krastos, dzīve ir skaista skatoties cauri dzintaram saulē… mēs esam aizmirsuši, ka esam skaisti, kad esam dzīvi, nevis, kad esam jauni. Ja mēs aizmirstam šo, tad ar katru gadu mums ir arvien grūtāk uzsmaidīt sev spogulī, tuvojoties kārtējai gadskārtai un tā nāk nevis kā goda gredzens, bet kā smags akmens.

 Atļaujot sev novecot un priecājoties par katru krunku un sirmo matu, mēs atgūstam prieku svinēt dzīvi un aicinām uz šīm svinībām savus draugus, radus un ļaujam viņiem mūs sveikt un apdāvināt.

Dzīvē gadās dažādi brīži, tādi, kas mums liek smaidīt un tādi, kas raudāt, taču, ja mēs piepildām bērnišķo vēlmi – būt lieliem un darīt to, ko vēlamies, mēs nevaram nepriecāties par savu dzīvi. Ja mēs ņemam savās rokās savus dzīves lēmumus, nebaidāmies riskēt un redzēt patiesību, tad mēs nevaram nepriecāties par savu dzīvi.

Jebkura dzīves standartizēšana pakļauj mūs depresīvām domām. Jāsāk tik salīdzināt ar citiem, mērīt ar nesasniedzamiem ideāliem aprakstītiem populāros žurnālos vai arī strostēt sevi par nepiepildītiem sapņiem – tas obligāti novedīs mūs pie slikta garastāvokļa un neapmierinātības pašam ar sevi.

Jo mazāk standartu un jo vairāk atļaušanās vēlēties savas vēlmes, darīt savas lietas, runāt savus vārdus, just savas jūtas un domāt savas domas, jo mazāk vietas vilšanās izjūtām un smeldzīgai sāpei. Un nav tāda standartizēta vecuma, kad var sākt atļauties dzīvot kā vēlies. Tas ir vienmēr un jebkurā mirklī. Kāpēc ne šobrīd?

Kā jau minēju, katram no mums ir jāizcīna sava cīņa ar bailēm no nāves. Ir atbildes, kuras sniedz reliģijas, filozofijas vai zinātnes. Katram jāatrod sava, tā, kura ļaus ar prieku baudīt to, kas nav mūžīgs. Pie kinoteātra kasēm es parasti redzu priecīgi rosīgus cilvēkus, kuri dodas uz dažādām kinozālēm baudīt mākslu, gūt emocijas un jaunas pārdomās, neskatoties uz to, ka visas filmas beidzās. Tāpat ir ar mūsu dzīvi, tā beidzas, bet neskatoties uz šo faktu, to ir vērts dzīvot dzīvošanas pēc. Dzimšanas diena ir himna dzīvībai, neskatoties uz nāvi.

Būt dzīvai un sadzīvot ar mūžīgo – tā ir mana atbilde pirmsdzimšanasdienasdepresijai.

p.s. Ja Jums tuvojas dzimšanas diena uzrakstiet 10 lietas, ar kurām jūs lepojaties, kuras gada laikā izdarījāt, 10 lietas, kas Jūs gada laikā iepriecināja, 10 cilvēku vārdus, kurus gribētos satikt, bet nav īsti gadījies iemesla vai laika, 10 dāvanas, kuras Jūs vēlētos saņemt, 10 lietas, kurām nepietika laika un 10 vēlmes nākamajam dzīves gadam, kuras Jūs gribētu piepildīt. Tie ir vismaz 50 iemesli kāpēc ir vērts sagaidīt dzimšanas dienu ar smaidu 🙂

 

Dalīties.

7 komentāru

  1. Laura Caune on

    Cik amizanti – šodien ir mana dzimšanas diena un, kā ierasts atverot sievietespasauli.lv, pirmais raksts ir "Dzimšanas diena – smieties vai raudāt?"! :)<br>Un noteikti varu atbildēt – smieties, smieties un smieties!<br>Šī diena ir īpaša un tikai mana! Un kāpēc lai to sabojātu ar muļķīgām domām!<br>Labākā draudzene šorīt izteica labāko novēlējumu – daudz laimes 21.dzimšanas dienā(jau garām)! Un solīja tā sveikt katru gadu…lai es vienmēr justos tik jauna, skaista un lieliska kā savos 21!<br>No sirds novēlu visām ar prieku pavadīt savu dzimšanas dienu un VIENMĒR uzburt sevī dzimšanas dienas sajūtu!Jo ši ir tā viena vienīgā diena, kas ir patiešām TIKAI JŪSU!<br>Prozit!

  2. Kādus gadiņus (laiciņu atpakaļ) priecājos par to, bet tagad sāku apdomāt, ka gadi šķiet īsāki kļuvuši! Tikko viena dzimšanas diena pagājusi un skat jau nākamā pienākusi! Nekur neliksies kā ir tā ir….

  3. līdz 25 gadu vecumam visu laiku cītīgi svinēju dzimenīti, cepu, vārīju, klāju galdu, aicināju ciemiņus, rezultātā bija sajūta, ka svētki ir visiem atskaitot mani, tad nolēmu,ka turpmāk tā būs tikai mana diena un darīšu ko gribēšu. Un nu varu teikt, ka gaidu savu dzimšanas dienu, jo tie man ir īsti svētki ar īstu piedzīvojumu sev pašai, ka pēc tam ir patīkami atcerēties un stāstīt citiem.

  4. Man šogad tieši palika 25. Laikam tā liktenīgā robežškirtne – tā vismaz gados vecākās paziņas saka. Man gan arī līdz šim nav bijušas raksturīgas grandiozas ballītes. Parasti paši tuvākie sanāk kopā. Tā kā man ļoti patīk gatavot, tad es to neuztveru kā apgrūtinājumu – drīzāk ir gandarījums, ka uz svētkiem, tai skaitā, dzimšanas dienu apsolos pagatavot kaut ko īpašu, kam ikdienā laika nepietiek, tāpat arī viesiem ir prieks. Bet varu piekrist Anitai – ar katru gadu arvien lielāka ir vēlme vismaz daļu dienas pavadīt kā netradicionāli, tā, kā pati vēlos. Nelielā pasēdēšana pēc tam jau nav šķērslis.

  5. Man ar šo 6dien būs dzimenīte. Jā un maģjiskie 26, kas nozīmē, ka arī es šogad nesvinēšu (izrādās neesmu vienīgā) šo dienu draugu lokā ar grandiozu ballīti, bet gad izbaudīšu šo dienu kā vēlos. Došos ar mīļoto uz SPA centru relaksēties 🙂

  6. Savu 30 dzimshanas dienu loti gaidu, un looti planoju! Nu jau vina bus pec menesha. Dzimshanas dienu neesmu ta riktigi svinejusi no 16 gadiem, tas ka citu gadu atnak draugi un apedam tortes gabalinu… bet nu sho planoju svinet divas dienas! 🙂 Pirmo dienu ar labakajam draudzenem. Sapucesimies un iesim uz fotostudiju, mes visas esam 30 gadnieces, iemuzinasimies skaistos mirklos!! Tad iesim majas pasedet un ieplanoju vinam konkursu Cik kura labi mani pazist… un paklausitie muziku sakot no 94 gada tad kad mes visas daudz maz sakam tuset pa diseniiteem!!! Nu un tad var izshaut ari uz kadu klubinu, lai gan tas varbut ari izspaliks, jo man pashai labak patik intima atmosfera… Nakamaja diena brauksim uz laukiem pie maniem vecakiem, kur gaidis mini mana gimene, lauka edisim uz mangala ceptas desinas un kartupelus, iesim ar ragavam no kalna slukt(ceru ka sniegs bus) Ta ka lusteshanas bus!!! Velu visaam tikai smieties un svinet savas dzimshanas dienas!!!

Atstāt Ziņu