Intervija ar MarLie izveidotāju Lieni Jaundžeikari

luži tāpat kā visiem citiem, arī viņas dienā ir tikai 24 stundas un nedēļā – 7 dienas, taču rodas iespaids, ka viņa paspēj tik daudz. Viņa mācās doktorantūrā, apmeklē dažādus interešu seminārus un kursus, ir izveidojusi savu uzņēmumu, kurā gluži kā universālais kareivis dara visu un ražo šķiedrvielas MarLie. Jā, un vēl viņa ir precējusies un ir pilna laika mamma trīs bērniem, kuru ikdienas loģistika uz un no bērnudārziem ir viens no viņas ikdienas pienākumiem. Tā ir Liene Jaundžeikare (33).

„Manu dzīvi patlaban patiešām visprecīzāk raksturo jēdziens multi-tasking (daudzu lietu apvienošana – red.). Taču man šķiet, ka audzinot bērnus perifērā redze un spēja paralēli darboties attīstās dabiski: tev vienlaikus ir jāredz, jādzird un jāspēj novadīt līdz kaut kādam rezultātam dažādas lietas. Tas pats arī biznesā,” uzskata Liene. Viņa neizliekas un atzīst, ka melotu, ja teiktu, ka tas vienmēr nāk ļoti viegli, taču viss ir savienojums un izdarāms: ja tu kaut ko patiešām ļoti vēlies un tev tas ir nepieciešams, tas izdosies. „Galvenais, lai tas ir saskaņā ar tevi, jo tad arī apkārtējie tevi saprot un palīdz,” pārliecināta Liene.

Bija ideja un tā īpašā sajūta, ka aizies
Savu biznesu viņa uzsāka pirms nedaudz vairāk kā gada. Viņai šķiet, ka Latvijā to izdarīt nav nekādu problēmu. „Citi saka, tas ir sarežģīti, man šķiet – vienkārši: vienā dienā sagatavo dokumentus, iesniedz tos Uzņēmumu reģistrā, pēc trīs dienām saņem atbildi un tev jau ir uzņēmums,” saka Liene, piebilstot, ka ir arī tik daudz fondu, atbalsta programmu, apmācību, semināru, konsultāciju u.c. iespēju. „Jautājums ir drīzāk par to, vai ir idejas un vai ir vēlme darboties,” viņa saka, uzsverot, ka svarīgi ir iet cilvēkos, tīkloties, jo tā dzimst ģeniālas idejas. „Man galvā ir vismaz desmit idejas, ko noteikti varētu veiksmīgi realizēt!” aizrautīgi stāsta Liene.

MarLie veidošanai gan viņa piegājusi vairāk emocionāli un paļāvusies uz intuīciju. „Iespējams, ja es būtu domājusi par realitāti, būtu mēģinājusi visu sīki un smalki aprēķināt, es būtu apjukusi un nebūtu to sākusi. Taču es sajutu šo ideju, zināju, ka aizies, ja vien pati darīšu,” atzīst Liene. Tieši tā, pašai darot, arī pagājis šis nedaudz vairāk kā gads. „MarLie es pati maisīju, pati fasēju. Es to izdarīju viena un joprojām to daru viena – mazohisms augstākajā pakāpē,” par sevi iesmej Liene, taču neslēpj gandarījumu par paveikto, kas ļāvis gadu noslēgt ar peļņu.

Tilts starp neveselīgo un vēlamo uzturu
Kāpēc tieši šķiedrvielas? Interese par veselīgu uzturu Lienei radusies pirms vairākiem gadiem. „Pēc farmaceita izglītības iegūšanas iestājos uzturzinātnes maģistrantūrā (patlaban mācās uzturzinātnes doktorantūrā – red.). Lasīju pētījumus, kas apliecināja, ka mūsdienās cilvēkiem ir ne tikai akūts, bet hronisks šķiedrvielu trūkums organismā. Piemēram, ja dienā būtu jāuzņem 35 grami šķiedrvielu, tad Amerikā cilvēks uzņem vidēji 14 gramus dienā, bet Eiropā – 18 gramus. Starpība ir milzīga. Pati, modelējot dažādus ikdienas uztura variantus, redzēju, ka nepieciešamo šķiedrvielu dienas devu patiešām ir grūti nodrošināt,” stāsta Liene.  

Ja uzturā nelietojam pietiekami daudz dārzeņus, augļus un pilngraudu produktus, kas ir šķiedrvielu avots, mūsu zarnu trakts nestrādā, kā vajadzētu, jo tieši šķiedrvielas nodrošina tā saucamo tranzīta funkciju, palīdzot no organisma ātrāk izvadīt to, kas ir lieks vai nav tik labs. Ja zarnu trakts nestrādā, novājinās viss organisms: izmainās zarnu traktā esošo labvēlīgo baktēriju daudzums, to saražotais B vitamīns, var būt traucēta kalcija uzsūkšanās organismā. „Tam īpaša uzmanība jāpievērš osteoparozes riska grupā esošām sievietēm. Cik nav dzirdēti gadījumi, kad cilvēki lieto kalcija preparātus, taču nekas nemainās. Visdrīzāk, viņu zarnu trakts nestrādā tā, kā tam vajadzētu, un uzņemtais kalcijs vienkārši tiek izskalots no organisma un nepaspēj nogulsnēties kaulos,” stāsta Liene.

Jautāta, vai pašas mājās MarLie ir neatņemama ikdienas ēdienkartes sastāvdaļa, Liene atzīst, ka intensīvi to vairs nelieto: „Bija laiks, kad mēs neēdām īpaši daudz dārzeņus un augļus un MarLie bija nepieciešamas. Tagad jau lietojam uzturā vairāk dārzeņus un augļus. Ja tā var teikt, MarLie bija kā tilts starp neveselīgo un vēlamo uzturu. Tas iemācīja mūsu zarnu traktam strādāt pareizi un deva tālāku signālu smadzenēm – hei, es vēlos dārzeņus, augļus, pilngraudu produktus! Un kad jau šis hei! ir sadzirdēts, viss ir kārtībā,” saka Liene.

Divās ēdamkarotēs – šķiedrvielu deva visai dienai
MarLie šķiedrvielu maisījuma sastāvā ir topinambūra pulveris, attaukotas linsēklas, kviešu klijas un kāda no piedevām – zemeņu, aveņu, mežrozīšu, smiltsērkšķu vai kviešu zāles pulveris. Tieši šī piedeva piešķir šķiedrvielām košo krāsu un garšu. Tiesa, no cilvēkiem nākoties dzirdēt, ka garša nemaz nav tik izteikta. „Ir jāsaprot, ka MarLie šķiedrvielām ir pievienoti 100% ogu pulveri un tāpēc garša var arī nebūt tik intensīva, kā, piemēram, daudziem veikalos nopērkamajiem produktiem, kam pievienoti mākslīgie aromatizētāji un garšas pastiprinātāji,” saka Liene.

Tuvākajā nākotnē viņai ir doma radīt arī bezglutēna MarLie, proti, kviešu klijas aizstājot ar pākšaugu šķiedrvielām. „Viena lieta ir celiakijas pacienti, taču pasaulē veidojas, ja tā var teikt, jauna paaudze – cilvēki, kam ir glutēna jutība un kam uztura speciālisti jau laikus iesaka ieturēt bezglutēna diētu. Pie mums arī tas agri vai vēlu kļūs aktuāli,” pārliecināta Liene.

Viņa gan cer, ka pie mums atnāks arī kas labs no tā, kas vērojams citviet pasaulē, ne tikai problēmas. Piemēram, viņa cer, ka mainīsies cilvēku domāšana. „Ja ieej veikalā pēc piena un krējumu, jāsaprot, ka jāpaņem arī pārtikas produkti, kas nodrošina nepieciešamo šķiedrvielu daudzumu, satur omega un citas organismam nepieciešamās vielas, nevis jāpērk ķīmiski sintezēti preparāti. Jāiemācās profilaktiskā pieeja dzīvei, nevis jāuztver tā kā cīņa ar sekām, kur palīdzēt var tikai gājiens uz aptieku,” saka Liene, jo patlaban diemžēl esam gatavi maksāt par visu, kam nosaukumā „zāles”, bet par veselīgu uzturu, kas ir daļa no šīs profilaktiskās pieejas, neesam gatavi maksāt.  

Savs bizness – brīvība ar blakusefektiem
Domājot par MarLie, Liene vēlētos, lai nākotnē to pārņemtu viņas meita Marija. Tieši viņas un pašas Lienes vārdu apvienojums arī iekodēts uzņēmuma nosaukumā. Vai abi dēli un vīrs par to nav uzmetuši lūpu, Liene tikai pasmaida. „Vīrs man vienmēr ir atbalstījis. Visdrīzāk jau tāpēc, ka viņš ir sapratis: ja esmu kaut ko ieņēmusi galvā, nav jēga ar mani cīnīties,” spriež Liene.

Viņa saka, ka ģimene, protams, ir viņas prioritāte, lai gan būtu melots, ja teiktu, ka pirmajā uzņēmuma darbības gadā nebūtu bijuši brīži, kad ir bijis otrādāk. „Redzēju, ka no tā sāk ciest ģimene. Bērni sāka saprast situāciju un viņiem nepatika, ka mamma tikai strādā un strādā. Sapratu, ka ir nedaudz jānomierinās, ka ir jānodala darbs no ģimenes dzīves. Viegli tas nav, jo mājā pie datorgalda tāpat krājas mapes un kaut ko jau nākas rakstīt un darīt arī mājās. Taču esmu sapratusi, ka var arī neskriet, ka nekas nekur nepazudīs un, labi saplānojot, var iekļauties un visu izdarīt arī astoņās darba stundās,” stāsta Liene.

Kļūšana pašai par savu priekšnieci patiešam esot likusi kļūt disciplinētākai. „Vajadzēja nosēsties no saviem brīvmākslinieces statusa augstumiem, jo bija jāpaveic ikdienas rutīnas lietas, piemēram, jāaizpilda neskaitāmi atskaišu žurnāli.” Biznesa uzsākšana nesusi līdzi arī savu devu perfekcionisma: „Šis ir pārtikas uzņēmums un tam no dažādiem aspektiem ir jābūt perfektam, lai būtu pārliecība par to, ka veikalu plauktos un klientu mājās nonāk augstvērtīgs produkts. Galu galā arī es pati tikai tad varu naktīs mierīgi gulēt.”

MarLie šķiedrvielu maisījumi nopērkami Elvi veikalu tīklā visā Latvijā, Rimi lielveikalos un veikalos „Klēts” u.c. Pilnu veikalu tīklu sarakstu skatīt šeit.