Vārda dienu svin: Gunta, Ginta, Gunda

Īsa bija Jāņu nakts…

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Īsa bija Jāņu nakts, kad Tu mani nāci zagt…..Tā varētu pārfrāzēt populārās dziesmas vārdus, atceroties visromantiskākos Jāņus manā dzīvē.

Viss bija kā parasti- garais galds ar svētku labumiem, pašbrūvēts alus, daudz radu un draugu, bet bija arī mans Jānis.Viņš ir lielisks dejotājs,tāpēc lustīgiem dančiem nebija gala. Kā šodien atceros, cik reibinoši skanēja dziesmas vārdi:,,Tikai nedaudz man ļauts Tevi Ievas vārdā saukt…” Dejojām līdz rīta gaismai. Cik labi bija sajust Jāņa roku stingro tvērienu un saldo skūpstu pēc katras dejas!

Kad pamazām līgotāji sāka izklīst, mums ne domas nebija par miegu- stāvējām abi pie ugunskura un sapņojām par laimīgajām dienām,ko kopā varētu piedzīvot. Dzestrajā rītā sildīja ne tikai ugunskura liesmas, bet arī Jāņa mīļie vārdi, burvīgais smaids un cieši piekļautais augums.

Kad pie debesīm sāka manīt pirmo uzlecošās saulītes sārtumu, nolēmām, ka īstais laiks sameklēt papardes ziedu. Uz kuru pusi iet? Kur tas zieds viskrāšņākais? Gājām pa rasoto pļavu. Te pēkšņi vesels klajumiņš ar sārtām meža zemenēm. O, labas brokastis! Jānis veselu sauju pirmo zemenīšu man salasīja. No viņa rokas tās likās īpaši saldas.

Mazu gabaliņu vēl pagājām un sapratām, ka mūsu papardes zieds uzplaucis tepat ziedošajā pļavā… Tas bija tik neaprakstāmi skaisti un romantiski…

Reibinošās Jāņu nakts Līga (Ginta)

 

Stāsts iesūtīts 2010.gadā konkursa ‘Tas bija tik romantiski…’ ietvaros

Dalīties.

Atstāt Ziņu