Vārda dienu svin: Gunta, Ginta, Gunda

Ritas un Laura mīlas stāsts

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Viņa smējās, acīs manāmas dzirkstelītes, mazliet nebēdnīgas, bet tai pat laikā sirsnības pilnas. Meitene tur viņu aiz rokas un stāsta par puteni aiz vilciena vagona loga un braukšanu ar ragavām, bet vispirms jānospēlē koncerts. Tik tiešām viņai blakus stāv futlāris, spriežot pēc tā lieluma un formas, tur varētu būt vijole. Puiša skatienā jaušama mīlestība pret meiteni, viņi ir tik brīvi un nepiespiesti savās sarunās – smejas un sapņo ar sirdi.

Līdzās sēdētāji ik pa brīdim uz viņiem noraugās un laipni uzsmaida – jauno cilvēku laime ir tik nevainīga, ka raisa patīkamas izjūtas visos, kas viņus redz kopā.

Iejaucos viņu sarunā, lai uzzinātu par viņu mīlestību ko vairāk. Viņi ar prieku atbildēja uz maniem jautājumiem, dažbrīd gan radās iespaids, ka viņi atbild nevis man, bet viens otram, aizmirstot par manu eksistenci līdzās.

Jūs izskatāties tik laimīgi! Sen esat kopā?

Rita: Lauri, cik tad ilgi esam kopā? 8 gadi?

Lauris: (skaita) 8 gadi, 7 nedēļas un 3 dienas!

Neticami! Uz jums raugoties, šķiet, ka tikko būtu iemīlējušies? Kā un kur iepazināties?

Lauris: Rita bija skaistākā meitene skolā, viņa mācījās paralēlklasē. Īsi pirms 12. klases beigām skolā bija diskotēka, kurā saņēmos viņu uzaicināt uz deju. Dejot es galīgi nepratu, bet viņa taisni pretēji. Pēc vairākām dejām, viņa bija jau iemācījusi arī mani daudz maz sakarīgi kustēties. (Rita šai brīdī iesmejas)

Rita: Dejā jau galvenais paspēt kustēties tā, lai partneris neuzkāpj uz kājām.  Jāatzīst, ka Lauris bija izcils skolnieks. Es jau biju dikti kautrīga un kompleksu pārpilna, pat prātā neienāca, ka tāds izskatīgs un gudrs puisis kā Lauris varētu mani uzaicināt uz deju un kad tas notika, sajūtot viņa rokas sev ap vidukli, radās tāda neparasta sajūta, ka aizmirsās viss uz pasaules, bija tikai viņš un es.

Lauris: Mani kā reiz kaitināja viņas kautrība un zemā pašapziņa, bet, ja būtu redzējusi, kā viņa spēlēja vijoli, arī sarunās viņā bija jaušams kas dziļāks kā visās pārējās man zināmās meitenēs. Biju stingri nolēmis palīdzēt viņai izaugt un iemīlēt sevi un arī mani.

Rita: To es atceros! (iesmejas) Jau tai pat vakarā pēc diskotēkas, pavadot mani uz mājām, viņš stāstīja kā man labāk dzīvot. Toreiz klusībā domāju, ka viņš ir iedomīgs lielībnieks – kā mani tracināja tās viņa pamācības. Vēlāk visu pārdomājot nācās vien secināt, ka viņam taisnība vien ir.

Lauris: Lēnām pamazām man izdevās viņu padarīt drosmīgāku un pārliecinātāku par sevi, un tāda viņa sāka patikt daudziem, tādēļ nolēmu rīkoties un viņu apprecēt, kamēr cits to nav izdarījis.

Biji greizsirdīgs?

Lauris: Pat ļoti un kā lai nebūtu, viņa bija kā nopulēts dimants – skaista, gudra, talantīga, jautra un tai pat laikā noslēpumaina.

Rita: Viss jau pateicoties tikai tev, iespējams aizvien būtu pelēka klusa pelīte un strādātu kādā birojā aiz neskaitāmu dokumentu kalniem, tu jau man radīji drosmi iet ar paceltu galvu un cīnīties par sapņiem. Patiku daudziem, bet redzēju tikai tevi.

Lauris: Visgrūtāk tomēr bija pēc tā negadījuma. Bija grūti noticēt, ka tādu mani vispār kāds mīlēs, bet Rita nepadevās. Tas bija laiks, kad viņa man iemācīja to, ko biju viņai mācījis – mīlēt sevi.

Kas tas bija par negadījumu?

Lauris: Es aizrāvos ar jāšanas sportu, bet tad reiz vienā treniņā pārvērtējot savas prasmes nokritu – lauzu mugurkaulu.  Traumas dēļ zaudēju iespēju normāli pārvietoties – paiet daudz maz iemācījos, bet tāpat bieži vien izmantoju spieķi, retāk invalīdu ratiņus.

Rita: Viņš bija iedomājies, ka es pārstāšu viņu mīlēt, bet Lauris savā vīrieša egoismā bija aizmirsis, ka sievietei galvenais ir dvēsele, nevis miesa. Slimnīcā un kādu laiku pēc tās viņš pret mani bija rupjš.

Lauris: Saki kā bija – īsts kretīns, bet tāpēc, lai viņu aizdzītu prom no sevis, jo negribēju, ka viņa ir kopā ar fiziski nepilnvērtīgu vīrieti. Runājot atklāti, pat par mīlēšanos varēju aizmirst. Rita visu pacieta, nāca runāja ar mani, kad kliedzu uz viņu – neklausījās, tikai darīja, ko iesākusi.

Rita: Nebija nemaz tik viegli, viņam neredzot, bieži raudāju, bija pat brīži, ka vēlējos bēgt prom, bet tad atcerējos visus tos laimīgos brīžus. To, cik daudz viņš man devis, es stingri apņēmos viņu nepamest.

Lauris: Man acis atvērās dienā, kad nejauši izdzirdēju viņas sarunu ar draudzeni. Ritai draudzene pārmeta, ka aizvien ir ar mani kopā un zaudē savu dzīvi manis dēļ, bet mana mīļotā atbildēja, ka mani mīlot par spīti visam.

Rita maigi satver Laura roku, bet man acīs sariešas asaras.

Tas bija iemesls, lai sāktu dzīvi no jauna?

Lauris: Jā, viegli jau nebija. Vispirms man bija jāatvainojas viņai. Toreiz mēs ilgi runājām, kā dzīvosim tālāk, kā risināsim finansiālos jautājumus, mūsu attiecības, lai laimīgi un apmierināti būtu abi.

Es sāku strādāt par administratoru datorfirmā. Rita, lai varētu atļauties mācības mūzikas akadēmijā, strādāja veikalā par pārdevēju un uz pusslodzi interneta kafejnīcā. Gāja grūti, no labas pārtikušas dzīves nokritām uz reālas izdzīvošanas robežas, jo mana ārstēšanās arī nav nekāda lētā. Bieži tā dēļ jutos slikti, bet Rita vienmēr, jautra, smaidīga, laipna mani prata uzmundrināt.

Rita: Nebiju jau vienmēr tik laba, reizēm jau ecējos par nepadarītiem darbiem, par kādu nesmuku frāzi pret mani vērstu.

Lauris: Jā, bet tu jau nekad ilgāk par 10 minūtēm nedusmojies, pietika tikai tevi apskaut, kad atkal kļuvi par manu mīļo silto saulīti.

Drīkst pajautāt – cik ilgs laiks ir pagājis kopš negadījuma?

Lauris: Šis jau būs trešais gads.

(Vagona skaļrunī atskan paziņojums, ka nākamā pietura Rīga, man ir jāizkāpj)

Rita:Lauri, mums jākāpj ārā! Nāc!

Tikai tagad pamanu, ka līdzās futlārim stāv spieķis. Rita uzmeta mugurā mugursomu, uz pleca vijoli, tad, ar plecu atbalstīdama, palīdz piecelties Laurim, uzreiz padodot spieķi. Es piedāvāju palīdzību, man to draudzīgi noraida. Kad uzstāju, man tiek uzticēta vijole un mugursoma.

Stacijas laukumā stāvot, jautāju vai drīkstu par viņu mīlestību pastāstīt arī citiem. Viņi man atļauj un liek obligāti piebilst, lūk, ko „Atcerieties, ka mīlestība neslēpjas ne miesas baudā, ne izskatā, tā ir dvēselē!”

Dalīties.

Atstāt Ziņu