Vārda dienu svin: Aldonis, Agija

Vispirms sieviete, tikai tad mamma

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Kādu laiku atpakaļ SievietesPasaule.lv samērā plašas diskusijas izraisīja raksts Gribi laimīgus bērnus? Velti vairāk laika tētim!, kurā aprakstīti Amerikas ģimenes terapeita Deivida Koda ieteikumi.

„Ģimenēs, kurā visa uzmanība centrēta uz bērniem, vecāki ir nemiera pilni, nomocījušies, bet bērni – pārāk prasīgi. Mēs mūsdienu vecāki pārāk ātri esam gatavi upurēt savu laulību bērnu labā. Laba laulība rada lielisku piemēru bērnam, kā nākotnē viedot attiecības pašam un tas visai ģimenei ir ieguvums. Nomokot sevi, lai radītu bērniem perfektu bērnību bez traumām, lai radītu bērnus ģēnijus, mēs tikai lieki tērējam savu enerģiju,” tā raksta D.Kods, norādot – lai bērni izaugtu laimīgi, vecākiem visu pirms jāparūpējas par savu laulību, jāveltai vairāk laiks tikai savām attiecībām.

Es mazliet iekomentēju kā lasītājs, jo mani sajūsmināja šis raksts. No sērijas- beidzot kāds par to runā skaļi!!! Tad Līga piedāvāja man izklāstīt savu viedokli plašāk. Tad nu- mazliet par to, kā es uz to raugos.

Vispirms jau man pašos pamatos šķiet nepareiza doma, ka sievietes galvā varētu ienākt doma- kurš man ir svarīgāks- vīrs vai bērns. Mīlestībai nav robežu. Mīlestība nav maizes klaips, ko sadala pa gabaliņiem.

Sākumā attiecībās jūs esat divi, jums pietiek ar mīlestību vienam pret otru, bet tad rodas vēlme mīlēt vēl kādu- gribas bērniņu. Protams, ideālā gadījumā šādi pasaulē ienāk vēl kāds cilvēciņš. Līdz ar bērna ienākšanu pasaulē, viņam tiek tā mīlestības daļa, kas ir RADUSIES NO JAUNA abu vecāku sirdīs. Viņi vēl arvien mīl viens otru, bet tagad abi kopā arī savu bērnu. Un, manuprāt, arī ar 2.,3. vai 7. bērna ienākšanu pasaulē, arvien no jauna pieaug mīlestība. Man šķiet, mēs visi zinām vismaz pa kādai daudzbērnu ģimenei (kurā ir pat 7 vai 10 bērni), bet viņiem visiem pietiek mīlestības vienam pret otru.

Bet nu atpakaļ pie šī raksta galvenās tēmas. Es par visiem 100% piekrītu uzskatam, ka psiholoģiski veselu bērnu var izaudzināt ģimene, kurā abi partneri vispirms mīl viens otru, un līdz ar bērna nākšanu pasaulē nav aizmirsuši, ka sākumā taču viņi bija kopā, jo iemīlēja viens otru, bija paši svarīgākie viens otram, viss sākās no viņiem diviem. Un nu viņiem ABIEM KOPĀ VISSVARĪGĀKAIS IR VĒL KĀDS. Uz kādu laiku pēc bērna nākšanas pasaulē, ir pilnīgi dabiski, ka visas rūpes, uzmanība, iespējams, negulētās naktis, mazliet pabīda otrajā plānā SIEVIETES un VĪRIEŠA attiecības, un centrālo lomu ieņem MĀTES un TĒVA lomas apgūšana. Un, jo psiholoģiski vairāk nobriedis ir pāris, jo vieglāk viņi šīs lomas apgūst. (Jo vīrietis nepretendē uz vienīgā bērna lomu savai sievietei, un sieviete vēlas būt sieviete, nevis meita savam vīram…)

Paiet kāds laiciņš, jaunās lomas ir apgūtas, bērns vairs neprasa tik nepārtrauktu uzmanību kā pirmajos dzīves mēnešos, un te nu pilnīgi dabiski ir atcerēties, ka pārim ir SVARĪGI pilnvērtīgi- garīgi, emocionāli un fiziski atjaunot savas SIEVIETES un VĪRIEŠA attiecības. Ja sieviete nepamana, ka MĀTES lomai BLAKUS var nostāties arī uz laiciņu malā nobīdītā SIEVIETES loma, tad inciatīvu ir jāuzņemas vīrietim, lai „vestu sievieti atpakaļ uz gultu” (diemžēl neatceros, ko es šobrīd citēju…) Bet manuprāt, šis teiciens jāuztver simboliski. Jo, gribu vēlreiz uzsvērt, attiecības starp vīrieti un sievieti ir jāstiprina, gan emocionalā, gan fiziskā, gan garīgā plāksnē. Jāatjauno pāra attiecību intimitāte. Un tikai šādi- caur savām pilnvērtīgām pāra attiecībām, var sniegt pilnvērtīgu mīlestību savam bērnam (vai vairākiem bērniem, jo mīlot vienam otru, mīlestības pietiek, tā rodas it kā nenokurienes un neierobežotā daudzumā…), tikai caur pilnvērtīgām pāra attiecībām var sniegt saviem bērniem stabilu dzīves pamatu, piemēru- kā viņi veidos savas dzīves.

Vienmēr ir jāpatur prātā, ka bērni pie mums atnāk, lai kaut ko iemācītos, aizietu savā dzīvē, un vislabākā bagāža, ko varam iedot, ir – kā veidot stabilu ģimeni, kurā galvenais ir saturs, nevis forma. Tā ir mana interpretācija par tēmu- kādēļ vislabāk bērnus audzināt attiecībās, kurās sieviete un vīrietis vispirms mīl viens otru, bet tad abi kopā bērnus.

Turpretī māte, kas pēc bērna piedzimšanas tā arī pilnvērtīgi- emocionāli, garīgi un fiziski- neatgriežas attiecībās ar savu partneri, ir nedroša, un savu nedrošību izstaro uz saviem bērniem. Es te nepieskaros tēmai- kad sieviete kaut kādu iemeslu dēļ vispār audzina bērnu viena. Es runāju par ģimeni, kurā ir sieviete, vīrietis un bērni. Bērniem ir svarīgi ZINĀT un JUST, ka viņa vecāki ir kopā tādēļ, ka mīl viens otru. (Saturs dominē pār formu.) Ģimenēs, kurās SIEVIETE un VĪRIETIS mīl viens otru, bērni izaug stabilāki, veselāki un laimīgāki.

Labprāt piedalīšos diskusijā par šo tēmu komentāru sadaļā.

 

Dalīties.

7 komentāru

  1. Klementīne on

    Pilnībā piekrītu tam, kas te rakstīts. Tomēr jāsāk ar to, ka neesmu vēl mamma, līdz ar to nezinu, kā būtu, ja būtu. Ceru, ka sevi kā sievieti nepazaudēšu. Tomēr tas dara bažīgu, jo liela daļa man apkārt esošo sieviešu sevi ir pazaudējušas aiz mammas lomas.

  2. Man arī gribējas to pašu teikt, ka varbūt vainīgi ir vīrieši pie tā, ka sieviete paliek par mammu?? Cik nav dzirdēti gadījumi, kamēr jaunā māmiņa mājās ar zīdaini un bērniem, vīrs tikmēr tusē ar draugiem vai pasarg dies' pie mīļākās, jo to "trako māju" un brēkšanu, mājās nevar izturēt..traki, arī viņiem ir jāsaprot, ka sieviete uzreiz pēc dzemdībām nebūs tā pati, kas bija visu laiku, viss ir mainījies.

  3. Ļoti pārdomas raisošs raksts, paldies psiholoģei, nedaudz paskatījos uz sevis no malas, un jā!!! par šausmām sev jāatzīst, ka šis tas rakstā man atbilst. Kā ar āmuru pa pieri!! paldies!!!

  4. ta tam butu jabut, bet sieviete un virietis biezi vien nemak sadalit pienakumus, kadam ir uzgrusts par daudz un tas kads parasti ari pardeg. un otrs nesaprot, kapec tas kads ir tik loti izmainijies. tur rodas konflikti. to vsu rada uzskatu un rakstura ipatnibas. no sakuma ir milestiba, tad ir maksla sadzivot GODIGI, un tad ir berns.

  5. tas neko nedeva, ka visvairāk par visu centos saglabāt gan seksuālās, gan emocionālās attiecības ar vīru.. viņam tāpat viss bija vienalga 🙁 jau, kad gaidīju bērniņu, dzirdēju, ka es par sevi par daudz domājot.. jo gan vingroju, gan krēmus pirku utt… varbūt jau ir kkur pasaulē supervīrieši, kas tiešām ir monogāmi un mīl savas sievietes.. ļoti ceru tādu atrast 🙂

Atstāt Ziņu