Vārda dienu svin: Gunta, Ginta, Gunda

Tie, kas sevi mīl, ir līdztiesīgāki par citiem

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Saruna ar seksologu Arturu Šulcu par to, kā Latvijā mainās pāra savstarpējās attiecības. Seksologs pauž savu attieksmi pret dzimumu līdztiesību un analizē, vai pie mums valstiskā līmenī ir nodrošinātas tiesības būt sievietei / vīrietim.

 Kā krīze valstī ietekmē pāru savstarpējās attiecības?
Krīzes katra pāra dzīvē notiek neatkarīgi no globālajām krīzēm. Nereti gadās, ka negatīvs notikums spēj ģimeni saliedēt vēl ciešāk. Piemērs Japānas avārijas kontekstā – pāris bija ieguldījis visus savus uzkrājumus japāņu fondos un tagad zaudēja prāvu naudas summu. Viņu attiecības pirms tam bija pavēsas, bet šī nelaime viņus satuvināja.

Tādu ģimeņu Latvijā nav daudz, kas svešzemju fondos veido uzkrājumus. Tas tomēr ir savādāk, nekā pirms algas skaitīt santīmus maizei. Liela daļa tautiešu nespēj atmaksāt treknajos gados paņemtos kredītus un nokārtot savus kārtējos ikmēneša rēķinus.

Krīze neveidojas bankā vai veikalā, bet gan cilvēku dzīves uztverē un saprašanā par vērtībām. Svarīgs ir katra indivīda un arī pāra izglītības līmenis. Daļa cilvēku ir atļāvušies ņemt kredītus, nedomājot par atdošanu, dzemdēt bērnus, nedomājot par to uzturēšanu, vadīt valsti, nedomājot par nākotni un ētikas normām. Tagad piedzīvojam sekas. Kredītu var ņemt gadījumos, ja nauda vairos naudu, nevis aizņemties, lai iztērētu. Šīs gudrības parasti vecākiem jāieaudzina bērnos. Ja bankas reklāmā dzirdam, ka jāņem kredīts, lai brauktu ceļojumā uz Ēģipti, tad tas pēc būtības ir greizi. Cilvēki bieži vien neuzņemas pilnu atbildību par savu rīcību, naudu un laiku. Tas attiecas arī uz jaunajām māmiņām, kas nav gatavas uzņemties rūpes par bērnu. Kāds viņas pierunā dzemdēt, un tad visiem nodokļu maksātājiem ar saviem nodokļiem ir jāuztur cilvēku bars, kuri nav spējīgi uzņemties atbildību ne par savu dzīvi, ne par savu bērnu dzīvi. Cilvēki, kuri mēdz rīkoties bezatbildīgi, krīzes situācijās vispār kļūst nevarīgi un gaida palīdzību no citiem. Sociālo dienestu filozofija un prakse mūsu valstī ir pretrunā ar ilgtspējīgas sabiedrības interesēm – ja cilvēks vienu reizi kļūst par sociālā dienesta klientu, tad viņam no šīs sistēmas ārā tikt ir grūti, jo viņš netiek aktivizēts un motivēts tādā mērā, lai atbildētu par sevi un savu ģimeni. Cik efektīvs valstij ir Uzturlīdzekļu garantijas fonds, ja nespēj iekasēt naudu no bezatbildīgajiem vecākiem? Mēs visi uzturam bezatbildīgu cilvēku bezatbildīgi radītus bērnus, bet savu bērnu uzturēšanai naudas dažiem pietrūkst. Tā ir greiza sistēma.

Piekrītu, ka finansu gudrībās kā tauta neesam pietiekoši erudīti, bet kas vēl traucē uzņemties atbildību par sevi un savu ģimeni?
Mēs katrs kaut ko protam, bet Latvijā daudzi cilvēki neliek lietā savus resursus. Daudzi dzīvo nemitīgā trauksmē…Daudzi zemapziņā uzņēmušies vainas sajūtu un netiek no tās ārā – šausta sevi un citus, kūņojas savos kompleksos.

Kas pāru attiecībās ir mainījies pēdējo gadu laikā?
Pirmkārt, cilvēki ir sākuši atklātāk runāt par attiecībām, par savām problēmām; mēģina tikt ārā no strupceļa, un runāšana ir pirmais pozitīvais moments šajā ceļā. Otrkārt, radies lielāks patriotisms pret savu dzimto zemi. Cilvēki sociāli atbildīgi spēj runāt par to, ka vēlas trešo vai ceturto bērnu, lai Latvija neizmirst, bet lai uzplaukst. Skaļi tas netiek afišēts, bet lielas lietas jau sākas klusumā.

Vai Latvijā abi dzimumi ir līdztiesīgi?
Ceļš uz līdztiesību iet caur sevis atzīšanu un cienīšanu, bet diemžēl daļa cilvēku Latvijā nevērīgi un nicīgi izturas pret savu ķermeni, juteklību, seksualitāti. Ja cilvēks nespēj pieņemt sevi, viņš nespēj pieņemt otru cilvēku, nespēj pateikt, kas konkrēti viņu saista pie otra. Savukārt, ja viņš ciena sevi, tad arī otru nepazemo, bet emocionāli paceļ. Līdztiesība nozīmē arī cienīt savas vēlmes un brīvi tās paust otram cilvēkam, nevis gadiem ilgi gaidīt no otra, lai viņš uzmin vēlamo un izrāda iniciatīvu.
Cilvēka attieksme pret sevi ir dvēseles un personības brieduma jautājums. Neirozes, bailes un negatīva attieksme pret savu ķermeni cilvēkam nerodas no zila gaisa – kāds ir bijis tam par iemeslu. Vai nu māte, vai skolotāja, vai ārste ir pateikusi, piemēram: – Jums krūtis par lielu; jūs esat veca dzemdētāja; kāpēc vēl 22 gados esat nevainīga, šausmas! Vai tieši pretēji – kā tu uzdrīksties dzīvot neprecējusies ar vīrieti 18 gadu vecumā! Daži cilvēki viegli ievaino viens otru, rada vainas apziņu otram un sajūtu, ka neviena uzvedība reproduktīvajā jomā nav laba un pareiza. Vairākas sievietes ir vērsušās pie manis kā seksologa brīžos, kad ginekologs viņas ir pazemojis. Man nākas strādāt ar sievietes neirozēm, kas radušās pēc vizītes pie ginekologa – profesionāļa, kam būtu jāpalīdz sievietei kļūt veselai. Absurds!

Kā mēs varētu sekmēt to, lai jaunieši spētu veidot patstāvīgas attiecības un dibināt laimīgas ģimenes?

Mums medijos vairāk ir jārunā par reālo dzimumizglītību. Tu esi skaists tāds, kāds esi! Jo ātrāk to sapratīsi, jo visiem būs labāk. Kāpēc tik daudz negatīvisma ir izskanējis par Nacionālā teātra izrādes „Čīkstošais klusums” reklāmu? Jāpriecājas būtu, ka arī teātris pievēršas demogrāfijas tematikai. Ja mēs izvairāmies runāt publiskajā telpā par to, ka tuvība un bērnu dzemdēšana ir normāla parādība, tad tas vairs nav normāli. Uzskatu, ka nacionālajā televīzijā vajadzētu būt raidījumiem par erotiskām tēmām, nevis tikai šausmu un ciešanu stāstiem, par kādiem ir kļuvuši ziņu raidījumi. Trūkst pozitīvas informācijas par to, kā cilvēki tiek pie bērniem, tos veiksmīgi audzina, dzīvo harmoniski un laimīgi.

Kas notiek, ja saņemam par daudz negāciju?

Gadās, ka, diviem jauniem un veseliem cilvēkiem apprecoties, grūti tikt pie bērniem, jo māte meitai zemapziņā iedēstījusi domu – ja paliksi stāvoklī, notiks kaut kas briesmīgs! Un meitai nepieciešams nopietns darbs ar sevi, lai atgūtos no šīs psiholoģiskās traumas. Vai atkal cits gadījums – tēvs pamet ģimeni un māte visu savu naidu un žulti izgāž pār dēlu, kurš ir tik līdzīgs savam „nekrietnelim” tēvam. Tas no sievietes puses bieži notiek zemapziņas līmenī, bet tāda rīcība nodrošina trauksmi, nedrošību un vardarbīgas uzvedības pieredzi zēnam – nākamajam vīrietim. Pēc tam visi brīnās – kāpēc šīs cilvēks izdarīja kādas vardarbības pret citiem? Būtu pajautājuši, kas un kā viņu audzināja…
Apslēpta, nerealizēta seksualitāte rada vardarbību. Ja cilvēks nespēj runāt par savām vēlmēm, tad agresijas potenciāls aug augumā. Agrāk infantili vīrieši dedzināja raganas – skaistas, gudras sievietes – ja nevarēja seksuāli iegūt, realizēja savu agresivitāti sadedzinot. Šobrīd interneta komentāri ir iespēja emocionālai vardarbībai izpausties visā „krāšņumā”.

Šodien valstiskā līmenī nevienu vairs nededzina, bet cīnās par dzimumu līdztiesību…
Ir svarīgi, lai valstiskā līmenī abu dzimumu vajadzības tiek apmierinātas. Nevajadzētu aprobežoties tikai ar pakešu un tamponu reklāmām TV, bet patiešām sekot tam, lai katra diena gan sievietes, gan vīrieša dzīvē būtu patīkama. Cilvēka ķermenis ir vērtība, un arī juteklība, seksuāli reproduktīvā joma ir vērtība – ja jūties tīri, pārliecinoši, tad esi gatavs skaistām attiecībām.
Vai mums, ilgstoši ceļojot sabiedriskā transportā, ir iespējas apmazgāties, vai ir iespējas bērnam nomainīt pamperu? Vai dzelzceļa stacijā ir mātes un bērna istaba? Vai tualešu kultūra Latvijas pilsētās ir attīstīta? Ar intīmās kultūras sociālo infrastruktūru valsts netieši pasaka, vai cilvēka ķermenis šeit tiek atzīts vai noliegts. Ja cilvēks ir spiests dzīvot netīrībā, viņa intīmā joma nav valstiski atzīta. Reiz Zviedrijā tika pieņemts likums, ka sievietei reizi mēnesī viena darbdiena pēc viņas izvēles tiek dota brīva un tiek apmaksāta, lai mēnešreižu smagākajā dienā viņa varētu atpūsties. Tas ir atzīstami, ja valstī tiek ņemta vērā sieviešu fizioloģija un vajadzības. Mēs esam tā vērti, lai katru savu dzīves dienu pavadītu komfortabli.

 

Raksts publicēts sadarbībā ar ES Māja portālu esmaja.lv

! 22.martā, pulksten 18:00 ES Mājā ikviens ir aicināts uz tikšanos ar ARTURU ŠULCU un dalīties pārdomās par tēmu „Sieviete un vīrietis mūsdienu Latvijā: kā mainījušās savstarpējās attiecības?” 

Dalīties.

1 komentārs

  1. Absoluti piekritu Šulca kungam! Trāpīts kā pa pieri! <br>Un visu cienu par norādi uz tualešu kultūru mūsu LV saistībā ar cilvēka ķermeņa nozīmību!

Atstāt Ziņu