Kura no mums gan nav izsapņojusi, savu kāzu kleitu. Noteikti esam sevi tajā iztēlojušās, skatījušās kādas bildes vai vērīgi pētījušas tās kādās filmās. Katrai noteikti ir sava sapņu kleita… Piedāvājam iepazīties ar Lienas stāstu par to kā viņa sapņoja par savu kleitu un to, kādā tad kleitā viņa galu galā precējās.
Patiesībā, manas kāzu kleitas stāsts sākās vēl pirms tiku bildināta.
Jau pirms vairākiem gadiem sāku sapņot par savu kāzu kleitu. Domāju, skatījos un fantazēju. Biju uzgājusi kādu interneta portālu, kurā bija skaistas dizainera kleitas. Viena man jo īpaši iepatikās un pie sevis nodomāju: „Ja kādreiz precēšos, tad man mugurā noteikti būs šī dizainera kleita”.
Tā nu nemanot pienāca laiks, kad tiku bildināta. Uzreiz sāku meklēt arī savu sapņu kleitu, ko biju noskatījusi. Man par laimi, izrādījās, ka Latvijā bija salons, kas ved kleitas pēc kataloga, kur ir tieši arī mana izsapņotā dizainera kleita! Sapriecājos un jau iztēlojos sevi tajā, bet, kad noskaidroju, par kādu cenu tās kleitas tiek pārdotas (jo viņi tirgojot tikai jaunākās kolekcijas kleitas) sapratu, ka tas nav man. Eh…
Izskatot citus Latvijā pieejamos piedāvājumus sapratu, ka tas, ko varētu atļauties, ir nepiemērots man, bet tas, kas patīk, ir nesamērīgā summā kāzām, kas plānotas ļoti šaurā lokā – tikai ar vecākiem.
Dalījos ar draudzeni savā izmisumā un teicu, ka īrēt kleitu negribu. Teicu, ka labprāt precētos mammas kleitā, ja vien tā man derētu kā uzlieta, jo citu cilvēku auru negribētu paņemt (ja kleitu īrētu). Viņa iesmējās un teica, ka atvedīs savu kleitu. Nosmējāmies, bet pēc nedēļas kleita tiešām bija klāt. Liels bija mans pārsteigums, ka ieraugot kleitu redzēju – tā bija tā paša dizainera kleita un pat no tā paša gada kolekcijas, kuru biju gribējusi. Draudzenes laulība ir izdevusies, tāpēc drošu sirdi savā laimīgajā dienā biju viņas kleitā.
Un kāds ir tavs kleitas stāsts?
