Vārda dienu svin: Aldonis, Agija

Bērns un kabatas nauda: vai, kā un kad to dot

Pinterest LinkedIn Tumblr +

ai iemācītos rīkoties ar naudu, bērnam ir nepieciešama praktiska pieredze. Kabatas nauda ir instruments, kas dod iespēju atvasēm mācīties saplānot savu personīgo budžetu un pieņemt patstāvīgus lēmumus.

Swedbank Privātpersonu finanšu institūta aptauja apstiprina to, ka lielākā daļa jeb 80% vecāku saviem bērniem regulāri piešķir kabatas naudu, taču svarīgi ir arī tas, cik plašas ir bērnu iespējas ar to rīkoties. „Diemžēl daudzās ģimenēs bērnu pieredze ar kabatas naudu ir samērā ierobežota, jo tā tiek piešķirta tikai konkrētu, iepriekš zināmu izdevumu segšanai,” uzsver Diāna Krampe, Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktora vietniece.

Institūta veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka Latvijā bērni pārsvarā saņem naudu, lai segtu savus izdevumus par našķiem un pārtiku (51% gadījumu), maltītēm ārpus mājām (33%) un transporta izdevumiem (25%). Savukārt citiem tēriņiem, kas ļautu attīstīt bērnu prasmes plānot savu personīgo budžetu, kabatas nauda tiek piešķirta salīdzinoši retāk – piemēram, mobilo sakaru apmaksai (21%), apģērbam (13%), kosmētikai (11%).

Izvēle starp našķiem katru dienu vai kino apmeklējumu nedēļas nogalē, lēmums sakrāt iemīļotās grupas koncertam – tie ir pirmie, bet tik ļoti nozīmīgie bērna mēģinājumi saplānot savu personīgo budžetu – vecāku piešķirto kabatas naudu.

Swedbank Privātpersonu finanšu institūta speciālistu ieteikumi, kā veiksmīgāk bērnam iemācīt rīkoties ar naudu:

Kas un kā vecākiem būtu jāmāca saviem bērniem par naudu?

1. Nauda neaug kokos
Pirmais jēdziens, kas bērnam jāizskaidro jau no mazotnes, ir naudas izcelsme un vērtība. Lai bērns apzinātos naudas svaru un savu vecāku finanšu iespējas, ir jārada skaidrs priekšstats par to, kā tieši rodas nauda un kāds darbs jāiegulda tās nopelnīšanā. Atbilstoši tam jāskaidor arī preču un pakalpojumu vērtība – cik ilgi jāstrādā, lai kaut ko iegādātos, un kāda ir atšķirība starp „dārgām” un „lētām” mantām.

2. Praktiska pieredze
Lai iemācītos rīkoties ar naudu, bērnam ir nepieciešama praktiska pieredze ar to. Katrā ģimenē bērniem piešķirtās kabatas naudas daudzums būs atšķirīgs un atkarīgs no kopīgā maciņa iespējām, tomēr pat viens lats mēnesī ir pietiekami, lai bērns gūtu pirmo pieredzi ar savu naudu.

3. Nekad nav par agru
Par vecumu, no kura bērnam sākt piešķirt kabatas naudu, jālemj atbilstoši bērna briedumam un spējai rīkoties patstāvīgi. Bieži vien vecāki kabatas naudu bērnam sāk piešķirt līdz ar skolas gaitu sākšanu, tomēr to var sākt darīt arī agrāk. Jo ātrāk bērnu iepazīstināsiet ar naudu un tās darbības pamatprincipiem, jo ātrāk bērns sāks apgūt arī citas ar ģimenes finansēm saistītas lietas.

Svarīgi! Pārrunājiet ar bērnu naudas drošības jautājumus. Vienojieties par to, kā kabatas nauda tiek uzglabāta, un paskaidrojiet, ka nauda no maka vai somas ir jāizņem tikai pirkumu veikšanas brīdī, bet sabiedriskajā transportā vai uz ielas savas mantas ir rūpīgi jāpieskata.

4. Regulārie ienākumi
Mazākiem bērniem kabatas naudu būtu jāpiešķir mazākos apjomos, bet biežāk, piemēram, katru dienu vai divreiz nedēļā, savukārt pusaudžiem to var piešķirt reizi vai divas mēnesī. Lai bērns iemācītos naudas plānošanas pamatprincipus, viņa “ienākumiem” jābūt regulāriem un paredzamiem, tādēļ tos nevajadzētu sasaistīt ar bērna sasniegumiem vai izmantot kā soda instrumentu. Esiet konsekventi un ievērojiet likumus, par kuriem iepriekš esat savstarpēji vienojušies ar bērnu. Nepiekāpieties arī nepamatotiem lūgumiem pēc papildu naudas – tas ļaus bērnam izprast resursu ierobežotības jēdzienu.

5. Patstāvīga rīcība
Brīdī, kad bērnam iedota kabatas nauda, tā kļūst par viņa īpašumu. Ļaujiet jaunajam maciņa turētājam pašam pieņemt lēmumus par to, kā ar to rīkoties. Jā, būs reizes, kad bērns kļūdīsies, bet kļūdas ir iespēja mācīties un uzņemties atbildību par savas rīcības sekām. Neliedziet padomu vai viedokli, ja tas tiek lūgts, taču neuzspiediet to.

6. Atbildību par izdevumiem
Izdevumi bērna vajadzībām veido būtisku ģimenes budžeta daļu, tomēr ne reti paši bērni sastopas tikai ar aisberga redzamo daļu un gūst maldīgu priekšstatu, ka ģimenes nauda tiek tērēta tikai pārtikas veikalā. Lai to novērstu, iesaistiet savas atvases ne tikai gājienā uz lielveikalu, bet arī citu ģimenes izdevumu plānošanā un veikšanā.

Pakāpeniski palieliniet bērna atbildību par izdevumiem, kas tiešā veidā saistīti ar viņa ikdienas dzīvi – ļaujiet bērnam pašam norēķināties par pusdienām skolā, pulciņu apmeklēšanu, apmaksāt sava mobilā tālruņa rēķinu. Tas veicinās bērna izpratni par to, kur paliek nauda un cik daudzos dažādos veidos tā tiek izmantota. Ar laiku savām atvasēm uzticiet atbildību arī par kopējiem ģimenes tēriņiem. Iesaistiet bērnu ģimenes izdevumu prioritāšu noteikšanā – kopīgiem spēkiem vienojieties par obligātajiem maksājumiem un nākotnes iecerēm. 

Izmēģiniet! Pirms došanās uz veikalu, kopā ar bērnu sastādiet iepirkumu sarakstu un nozīmējiet viņu kā atbildīgo par iepirkumu veikšanu atbilstoši tam.

Izmēģiniet! Ļaujiet bērnam jūsu uzraudzībā veikt dažāda veida norēķinus – piemēram, par pirkumiem veikalā, veikt rēķinu apmaksu. Tā bērnam būs vērtīga praktiska pieredze ar naudu, kas vienlaikus radīs priekšstatu arī par dažādiem ģimenes izdevumu veidiem.

7.Krāšana kā panākumu atslēga
Bērns „dīc”, lai iegādājieties viņam kaut ko iepriekš neplānotu? Izmantojiet to kā izdevību praktiskai mācībai par finanšu mērķiem un to sasniegšanas iespējām. Gluži kā jebkurā citā dzīves jomā arī veiksmīgas naudas lietu plānošanas pamatā ir mērķu nospraušana. Ne vienmēr pietiks naudas, lai nepieciešamo vai kāroto iegādātos uzreiz – tas ir jāsaprot arī bērnam. Tādēļ viena no svarīgākajām naudas mācībām ir par pakāpenisku virzīšanos uz saviem mērķiem ar krāšanas palīdzību.

Izmēģiniet! Iesaistiet savas atvases kopīgā plānošanā – izrēķiniet kopā, cik naudas ik mēnesi jāatliek, lai kopīgi dotos ceļojumā vai veiktu kādu citu lielāku pirkumu. Ar pusaudžiem ir vērts runāt arī par ilgtermiņa uzkrājumiem, piemēram, mācībām augstskolā.

Izmēģiniet! Palīdziet bērnam krāt viņam uzticēto naudu. Piemēram, piecu latu banknotes vietā iedodiet bērnam piecas viena lata monētas, lai vienu latu bērns varētu atlikt krājkasītē. Datorā izveidojiet virtuālu bērna „kontu” tabulas veidā, kurā uzskaitiet uzkrātos līdzekļus un piemērojiet tiem nelielu peļņas procentu, ko uzkrājumu krājkasītei pievienosiet katras nedēļas vai mēneša beigās.

8. Iepirkšanās prasmju treniņš
Iemāciet bērnam pārdomātas iepirkšanās likumus – dažādu veikalu piedāvājumu salīdzināšanu, pareizā brīža izvēlēšanos pirkumam, dažādu alternatīvu pirkumu samērošanu (saldumi vai kino). Izskaidrojiet bērnam arī mārketinga paņēmienus, kurus tirgotāji izmanto, lai izraisītu vēlmi iegādāties dažādas preces.

9. Uzskaite un plānošana
Palīdziet bērnam izveidot pašam savu personīgo budžetu – vienkāršu tabulu, kurā tiek pierakstīti un plānoti gan viņa izdevumi, gan ienākumi. Tā bērnam pakāpeniski radīsies izpratne par savu lēmumu ietekmi ilgtermiņā.

10. Mācīt darot
Par naudu Latvijas ģimenes joprojām runā maz. Tomēr tieši ģimenē bērns pirmoreiz sastopas ar naudu un gūst pirmo priekšstatu par to. Runāšanai par naudu un tās plānošanu jābūt loģiskai ikdienas sastāvdaļai, tā jāsasaista ar citām ģimenes nodarbēm un aktivitātēm. No vecākiem bērni manto attieksmi pret naudu un tās plānošanu, kas nākotnē var izrādīties gan veicinoša, gan arī kavējoša patstāvīgas finanšu dzīves ietvaros. Bērnos atspoguļojas gan mūsu labās, gan sliktās īpašības, gan apzinātā un neapzinātā uzvedība. Tas nozīmē, ka savam bērnam jūs varēsiet iemācīt tikai to, ko darīsiet arī pats. Tādēļ rādiet labu piemēru un sekojiet tam, lai jūsu rīcība naudas jautājumos atbilstu tam, ko vēlaties iemācīt bērnam.

 

Gluži kā jebko citu, arī mācību par naudu un tās plānošanu bērni apgūst pakāpeniski, soli pa solim. Izvēlieties vienu aspektu, palīdziet to apgūt un tad pārejiet uz nākamo līmeni. Un noteikti atcerieties uzslavēt bērnu par viņa mazajām uzvarām ceļā uz meistarību naudas lietās!

Dalīties.

Atstāt Ziņu